20. Gremošanas fizioloģija 2
Ogļhidrātu gremošana tievajā zarnā
- Līdzīgi kā siekalu amilāze, arī aizkuņģa dziedzera alfa-amilāze turpina ogļhidrātu gremošanu (DOBUMGREMOŠANA). - Bet tā nespēj hidrolizēt 1,6-saites un terminālās 1,4-saites, rezultāta veidojas oligosaharīdi: 1) maltoze (disaharīds), 2) maltotrioze (trisaharīds), 3) dekstrīns (alpha-limit dextrin, ar 8 glikozes molekulām un 1,6-saitēm).
OLIGOSAHARIDĀZES - par ko atbildīgas?
- atbildīgas par tālāko gremošanu, kas turpinās tievajā zarnā (intestinālo epitēlijšūnu robežzonā jeb uz šūnu virsmas) kā MEMBRĀNĀLĀ GREMOŠANA
PSNS un SNS ietekmes uz tievās zarnas motoriku:
- iesaista ENS - PSNS stimulē motoriku - SNS nomāc
Procesi RESNAJĀ zarnā
- mehāniskā gremošana - segmentālā sajaukšana - baktēriju nodrošinātā ķīmiskā gremošana - jonu, ūdens, minerālvielu, vitamīnu, organisko molekulu absorbcija
Kāpēc niecīgs daudzums no žultsskābēm tomēr nonāk arī sistēmiskajā asins cirkulācijā?
- nepietiekamas hepatocītu darbības dēļ, absorbējot žultsskābes no portālās vēnas.
Žultspūšļa (~60 ml) un žultsvada sienu veido...
...fibriozie audi un arī gludā muskulatūra. Žults pūšļa iekšpuse izklāta ir ar gļotādu. • Žultspūsļa iekšpuse ir ar krokotu virsmu - tas palielina virsmas laukumu. • Cistiskais vads arī ir krokots - tas sekmē žults plūsmas turbulenci, tādejādi samazinot žultsakmeņu veidošanās risku
Žultskābju zudums ar fēcēm tiek kompensēts ar to sintēzi. Cik daudz sintezēts diennaktī?
0.2-0.4 g/d ---------------------------
Aknu apakšējās virsmas šķērsrievā atrodas «aknu vārti» (porta hepatis). 1) Kas tajos ieiet? 2) Kas no tiem iziet?
1) Tajos ienāk: vārtu vēna, aknu artērija, aknu nervi. 2) No tiem iznāk: žultsvads, limfvadi.
Hilomikroni. Kur nonāk no enterocītiem?
1) enterocīti eksocitē (izdala) hilomikronus zarnu bārkstiņu limfas kapilāros! 2) Tālāk ar limfu hilomikroni nonāk asinīs un lipoproteīna lipāze (ar asinsvadu endotēliju saistītais enzīms) hidrolizē hilomikronu triglicerīdus, veidojot (1).glicerolu un (2).brīvās taukskābes, 3) tie, savukārt, nonāk (iekļūst) adipocītos.
gremošanas rezultātā aminoskābes var tik veidotas 3 vietās:
1) intestinālajā lūmenā (dobumgremošanā) 2) uz šūnu virsmas (membranālajā gremošanā) 3) gļotādas elpitēlijā (intracelulārā gremošana)
citas aknu funkcijas: (depo)
1. Vitamīnu A, D, B12, u.c. uzkrāšanas vieta; 2. daudzu mikroelementu depo (piem., Fe, Cu, Mn, u.c.
Prekapilārajā telpā (space of Disse) atrodas
1. Zvaigžņveida šūnas (Stellate cells); 2. Kupfera šūnas (makrofagocīti), tās piedalās aizsargreakcijās un pilda aknu makrofāgu funkcijas.
Acīnusam izdala zonas:
1. centrālā zona (zona Nr. 1.) ir labi oksigenēta 2. vidējā zona (zona Nr. 2.) ir vidēji oksigenēta; un 3. perifēra zona (zona Nr. 3.) ir vismazāk oksigenēta un tādējādi šī zona visvairāk pakļauta hipoksiskiem bojājumiem. ------------------- Aknu vēnas tālāk asinis nes uz apakšējo dobo vēnu. Acīnusu pielīdzina «vīnogu ķekara» strukturālajam izkārtojumam. Aknās ir aptuveni 100 000 acīnusu.
Žults funkcijas:
1. ekskretorā jeb izdalītāj-funkcija, piem., tiek izdalīts holesterols, žults pigmenti, steroīdie hormoni, dažādi medikamenti, u.c 2. aktivējošā ietekme uz lipāzi 3. emulģē taukus un sekmē taukskābju uzsūkšanos 4. pastiprina zarnu peristaltiku 5. bakteriostatiskās spējas - ja traucēta žults izdalīšanās, zarnās pastiprinās pūšanas procesi (pūšanas baktēriju aktivitāte).
Hiper-bilirubinēmija veidojas:
1. ja ir bilirubīna pārprodukcija (hemolītiskā anēmija, utt.); 2. samazināta bilirubīna absorbcija hepatocītos; 3. traucēta bilirubīna intracelulārā saistīšana vai konjugēšana; 4. traucēta konjugētā bilirubīna sekrēcija žults kanāliņos; 5. žults ceļu aizsprostošanās.
Pēc ēšanas, žults pūšļa muskulatūrai kontrahējoties, žults nonāk 12-pirkstu zarnā. Cik ml?
250-1500 ml/dn.
Hepatocīti žultī izdala fosfatīdilholīnu (lecitīnu). Kāda proporcija ir "lecitīns:žulsskābes:holesterols"? Ko izraisa novirze no šīs attiecības?
3 : 10 : 1 Novirze no šīs attiecības izraisa holesterola izgulsnēšanos un žultsakmeņu veidošanos.
kopējais žultsskābju daudzums vienā enterohepatiskā cirkulācijā = ? (number)
3.5 g --------------- vienā maltītē tiek veiktas 2, bet dienas laikā - 8 šīs enterohepatiskās cirkulācijas
Lipāžu aktivēšana: 1. Kolipāze
= aizkuņģa dziedzera sulas ko-enzīms (to veido tripsīns no neaktīva proenzīma, kas sintezējas aizkuņģa dziedzerī), kad kolipāze pievienojas pankreātiskās lipāzes molekulas -COOH terminālajam domēnim - lipāze tiek aktivēta.
žultsskābju enterohepatiskā cirkulācija
= Žultsskābes, kas uzsūcas zarnā atkal nonāk aknās un tad žultī Lai gan ~20% žultsskābju tiek izvadītas ar fēcēm, vienlaikus hepatocīti sintezē jaunas žultsskābes no holesterola.
Sīnusveida kapilāri aknās =?
ASINIS no vārtu vēnas un aknu artērijas kopā saplūst SĪNUSVEIDA KAPILĀROS
Kur tiek transportētas absorbētās žultsskābes?
Absorbētās žultsskābes tiek ar portālo vēnu transportētas atpakaļ uz aknām (enterohepatiskā cirkulācija).
Lipīdu metabolisms -> aknu loma
Aknas sintezē daudzus organismam nepieciešamos lipoproteīnus. Aknas nodrošina holesterola homeostāzi - to sintezējot vai pretēji - konvertējot to par žultsskābēm, t.sk., ar žulti holesterolu izvadot no organisma. Hepatocīti (receptoratkarīgās endocitozes ceļā) absorbē holesterolu saturošās hilomikronu atliekas, kuras noārda un pēc tam sintezē un asinīs izdala ļoti zema blīvuma lipoproteīnus. -------------- Aknas veic aminoskābju un ogļhidrātu metabolītu konvertēšanu par aknu taukiem (depo). Savukārt taukskābju oksidācija nodrošina enerģiju gan pašām aknām, gan citiem orgāniem.
NO kurienes uz kurieni asinis nes AKNU CENTRĀLĀ VĒNA?
Aknu Centrālā vēna (tajā apvienojas asinis no aknu vēnām) - nes asinis no aknām uz apakšējo dobo vēnu (inferior vena cava) Nepieciešamas ~8,4 s, lai asinis šķērsotu aknu daiviņu virzienā no portālās vēnas uz centrālo vēnu.
Kas veido aknu baļķīšus?
Aknu baļķīšus veido divās kārtās novietotas aknu šūnas (hepatocīti), kuras savstarpēji ir cieši saistītas ar desmosomām.
Aknas - masa - atrašanās vieta
Aknu svars ~1500 g, kopā ar asinīm ~2300 g, dažreiz pat ~3000 g. Aknas atrodas vēdera dobuma labajā pusē zem diafragmas kupola un aizpilda labo paribi un nelielu daļiņu no kreisās paribes. Normā aknas nenoslīd zem ribu lokiem
Aknu funkcijas - 1. Metabolisma regulācija.
Aknu šūnas sintezē hormonus un bioaktīvas vielas (piem., IGFs), kas regulē metabolismu.
Proteīnu metabolisms AKNĀS
Aknās tiek sintezētas visas neaizstājamās aminoskābes, kā arī liela daļa plazmas proteīnu (piem., albumīns, akūtās fāzes proteīni, transportproteīni), t.sk., lipoproteīni, asinsreces sistēmas proteīni, utt.. Liela asins zuduma gadījumā, aknas atjauno plazmas proteīnus dažu dienu vai nedēļu laikā. Proteīnu katabolisma beigu etapā notiek aminoskābju dezaminēšanas process, kurā veidojas arī amonjaks un aknās tas tiek pārveidots par urīnvielu.
No kādiem avotiem amonjaks nonāk asins cirkulācijā?
Amonjaks asins cirkulācijā galvenokārt nonāk no resnās zarnas un nierēm • mazāk eritrocītu sabrukšanas rezultātā un no muskuļu metabolisma .
Kas ir ap sīnusveida asinsvadu kapilāriem?
Ap sīnusveida asinsvadu kapilāriem ir šaura prekapilārā telpa (spatium perisinusoideum; space of Disse), kurā atrodas prekolagēnās šķiedras, kas balsta kapilārus. Kapilāros ir logotais endotēlijs.
Kur nokļūst ar albumīnu saistītais bilirubīns?
Ar albumīnu (Alb)-saistītais bilirubīns (B) iekļūst Disse telpā pie bazolaterālās hepatocīta membrānas, kur B tiek selektīvi transportēts hepatocītā. ------------ Hepatocītos bilirubīns tiek konjugēts ar glikuronskābi (G). Konjugātu sekretē žultī kā MRP-2 (multidrug resistance protein 2).
Asins ceļš no terminālās portālās vēnulas un terminālās aknu arteriolas
Asinis no Terminālās portālās vēnulas un Terminālās aknu arteriolas ienāk acīnusa centrā un plūst uz perifēriju (Terminālo aknu venulu)
No kurienes asinis ieplūst sinusoīdos?
Asinis no portālās vēnulas un arī no aknu artēriolas ieplūst sinusoīdos. Starp endotēlija šūnām ir lielas spraugas un asins plazma tieši kontaktējas ar hepatocītiem (ir arī limfas kapilāri).
Kā tiek atbrīvotas AS gremošanas procesā?
Atsevišķas aminoskābes tiek atbrīvotas jau intestinālajā lūmenā (hidrolīzes rezultātā - dobumgremošanā), ✓bet citas tiek atbrīvotas uz šūnu virsmas (membranālajā gremošanā) pateicoties dažādu membranālo peptidāžu: aminooligopeptidāžu, aminopeptidāžu, dipeptilaminopeptidāžu enzimātiskajai darbībai
Kā brīvais bilirubīns iekļūst hepatocītos? Un ar ko tas tiek konjugēts?
Brīvais bilirubīns iekļūst hepatocītos pateicoties OATP (organisko anjonu transporta polipeptīdiem), tālāk tas tiek konjugēts ar glikuronskābi.
Kas notiek ar urobilinogēnu? (ja to absorbē intestinālā gļotāda)
Dažas no šīm reabsorbētajām substancēm tiek atkal ar žulti ekskretētas, bet neliela daļa urobiligēna nokļūst sistēmiskajā asins cirkulācijā un tiek izvadītas ar urīnu.
Glikuronil-transferāzes loma bilirubīna metabolismā
Hepatocītos glikuronil-transferāzes sistēma (gludajā endoplazmatiskajā retikulumā) katalizē ne tikai bilirubīna konjugēšanu ar glikuronskābi, bet arī daudzu citu glikuronīdu (glucuronides) veidošanos no dažādam substancēm, piem., steroīdiem, dažādiem medikamentiem -------------- ➢Šīs substances konkurē ar bilirubīnu attiecībā uz glikuronil-transferāzes sistēmas izmantošanu, kad tās asinīs ir palielinātā koncentrācijā.
Aknu funkcijas - 2. Atindēšanās (detoksifikācijas) funkcija.
Hepatocītos ir efektīvas enzimātiskas sistēmas, kuras inaktivē daudzus hormonus, indes, toksīnus. Atsevišķi enzīmi nodrošina toksisko molekulu konjugēšanos ar glukuronskābi, glicīnu vai glutationu un veido molekulas ar augstu šķīdību ūdenī - šādi palielinot organismam spēju izvadīt kaitīgās vielas ar žulti vai urīnu.
Kas hepatocītos notiek ar ksenobiotikām?
Hepatocītos tiek konvertētas ksenobiotikas (organismam kaitīgas ķīmiskas vielas, t.sk., medikamenti, u.c.) un toksīni inaktīvos vai mazāk lipofīlos metabolītos.
Detoksifikācijas reakciju fāzes. (2)
I.fāze (oksidācija, hidrolīze un citas reakcijas, kur iesaistīts P-450) II.fāze (esterifikācija). ----------------- Metabolīti tiek sekretēti žultī, lai eliminētu tos gastrointestinālā ceļā.
Dzelte =?
Ja brīvais vai konjugētais bilirubīnas akumulējas asinīs, tad āda, cīpslene, gļotāda kļūst dzeltena - to dēvē par dzelti (jaundice; icterus) un tā parādās, kad plazmas kopējais bilirubīns pārsniedz 2 mg/dL (34 mmol/l).
95% žultsskābju absorbējas tievajā (līkumainajā) zarnā. Ar kāda transporta mehānisma palīdzību var absorbēties? Un kādos gadījumos?
Ja tās ir dekonjugētas žultsskābes, tad absorbējas nejoniskas difūzijas ceļā, bet vairumā tiek absorbētas konjugētā formā, pateicoties Na+/žultsskābju kotransporta sistēmai, t.sk. bazolaterālajai Na+/K+_ATP-āzei
Aknas detoksicitē substances asinīs no visa organisma. Kāda ir Kupfera šūnu loma? Un ar ko sākotnēji saistītas detoksifikācijas reakcijas?
Kupfera šūnas ir kā lamatas baktērijām. Detoksifikācijas reakcijas ir sākotnēji saistītas ar citohroma (enzīma) P-450 ekspresiju hepatocītos.
Proteīnu gremošana tievajā zarnā Kur sākas proteīnu gremošana? Un kas veidojas gremošanas rezultātā?
Lai arī proteīnu gremošana sākas kuņģī (kur pepsīni I un II šķeļ saites starp aromātiskajām aminoskābēm: fenilalanīnu vai tirozīnu un sekojošo aminoskābi) => bet gremošanas rezultātā veidojas ļoti atšķirīga izmēra polipeptīdu molekulas.
Resnā zarna - struktūra
Maz kroku, nav tādas bārkstiņu struktūras kā tievajā zarnā Tiek bagātīgi producētas gļotas, kas pasargā no mehāniskiem un ķīmiskiem kairinātājiem
Žults kanāliņu ceļš (sākums un beigas)
No hepatocītiem žults kanāliņi (bile canaliculi) savienojas ar aknu daiviņas kanāliem, un tie savukārt apvienojas, veidojot labo un kreiso aknu vadu, tas ārpus aknas apvienojas Kopējā aknu vadā
Ko var izraisīt oligosaharidāžu dismetabolisms?
Oligosaharidāžu dismetabolisms var izraisīt caureju, pastiprinātu gāzu veidošanos zarnās. ✓ laktozes intolerance - iemesls tai ir zema enzīma laktāzes koncentrācija (nepietiekamība). ✓ Caureju izraisa osmotiski aktīvo oligosaharidāžu konc. palielināšanās, kas savukārt izraisa intestinālā tilpuma palielināšanos.
Holesterols un sārmainā fosfotāze tiek ekskretēti žultī. Kā ir ar dzeltes pacientiem?
Pacientiem ar dzelti - žults ceļu aizsprostošanās dēļ (plazmas kopējais bilirubīns parsniedz 2 mg/dL jeb 34 mmol/l), asinīs palielinās minēto substanču koncentrācija, bet mazāk izteikts holesterola un sārmainās fosfatāzes palielinājums, ja dzelte ir radusies citu iemeslu dēļ.
Kāds ir nozīmīgākais enzīms, kas hidrolizē TAG?
Pankreatiskā lipāze - hidrolizē triglicerīdus (1. un 3. saiti, bet efekts uz 2. saiti ir vājš) - veidojot brīvās taukskābes (FA jeb TS) un 2-monoglicerīdus.
Lipāžu aktivēšana: 2. Kas aktivē pancreatic lipāzi un holesterol-esterāzi?
Pankreātisko lipāzi un holesterol-esterāzi (cholesteryl ester hydrolase) aktivē žultsskābes(no žults).
Kas izraisa peristaltiku? (MOTORIKA TIEVAJĀ zarnā)
Ritmiskas, mainīgas cirkulāro un garenisko gludo muskuļu slāņu kontrakcijas izraisa peristaltiku.
Kas ir segmentācija? (MOTORIKA TIEVAJĀ zarnā)
Segmentācija - pārmaiņas cirkulārā slāņa kontrakcijās starp zarnu segmentiem, lai sadalītu uzturvielas un sajauktu hīmusu
MEMBRĀNĀLĀ GREMOŠANA. Kā tiek uzturēta zema [Na+]?
Sekundāri aktīvajā pārnesē => tievo zarnu enterocītā - epitēlijā Na+ /K+ ATF sūknis uztur zemu [Na+ ]
Defekācija
Taisnās zarnas iestiepums un parasimpātiskā NS izraisa šīs zarnas kontrakciju, bet vienlaikus notiek anālā (iekšējā un ārējā) sfinktera relaksācija. Tā kā ārējo sfinkteri regulē somatiskā nervu sistēma, tad zināmā mērā voluntāri var defekācijas procesu apspiest. Defekācijas process parasti saistīts ar spiediena paaugstināšanu vēdera dobumā, ko sekmē krūšu muskulatūras kontrakcija.
Resnā zarna - šūnas
Tiek bagātīgi producētas gļotas, kas pasargā no mehāniskiem un ķīmiskiem kairinātājiem
Hilomikroni. Kur veidojas? Un no kā?
Tievās zarnas epitēlija šūnās jeb enterocītos no taukvielām (kuras tika transportētas enterocītos ar MICELLĀM) veidojas hilomikroni (lipoproteīnu daļiņas).
Tripsinogēna aktivācija par tripsīnu + tripsīna aktivējošā darbība
Tripsinogēnu (neaktīvā forma pankreatiskajā sulā) enterokināze konvertē par tripsīnu, kad pankreatiskā sula ieplūst 12.p.zarnā. ▪Tripsīns konvertē gan himotripsinogēnu par himotripsīnu , gan arī citus proenzīmus uz attiecīgo aktīvo enzīma formu. ▪Tripsīns var aktivēt (konvertēt) arī pašu tripsīnogēnu (NE TIKAI enterokināze), tādējādi, ja vienreiz tripsīns ir ticis izveidots - sāk darboties autokatalītiskas ķēdes reakcijas.
Proteīnu gremošana tievajā zarnā Kas veic gremošanu pēc pepsīna?
Tālāk gremošanu veic endopeptidāzes: tripsīns, himotripsīns un elastāze, tās iedarbojas molekulās uz iekšējām peptīdu saitēm.
Bilirubīna metabolisms. Kādas vielas sabrukšanas procesā tas rodas? Un kam bilirubīns pievienojas cirkulācijā?
Vairums bilirubīna formējas audos sabrūkot hemoglobīnam (Heme). Asins cirkulācijā bilirubīns pievienojas albumīnam, kur dažas saites ir ciešas, bet vairums no tām disociē aknās.
Žults kanāliņi (kapilāri)
Virsma starp abām hepatocītu kārtām ir ieliekta, tādēļ veidojas 0,5 - 1,0 µm plati žults kanāliņi (kapilāri).
Kur sākas vārtu vēna? Un ko tā transportē uz aknām?
Vārtu vēna sākas no kapilāriem vēdera dobuma nepāra orgānos, t.sk. vārtu vēna uz aknām transportē gremošanas rezultātā izveidotos monomēru, arī minerālvielas un vitamīnus, bet praktiski šeit neiekļūst tauku gremošanas galaprodukti (skaldprodukti).
Katram hepatocītam var izšķirt (kādus polus?):
a) žults kanāliņa polu, caur kuru no hepatocīta kanāliņā izdalās žults; b) asins kapilāra polu, caur kuru perikapilārā telpā un tālāk asinīs izdalās hepatocīta producētas (atbrīvotas) vielas.
asinsspiediens aknu artērijā ... un asinsspiediens sinusoīdos
aknu artērijā (kad tā dalās zaros uz sinusoīdiem) ir ~90 mmHg • neskatoties uz to, sinusoīdos asinsspiediens ir zemāks nekā portālajā vēnā; jo būtisks spiediena kritums notiek aknu arteriolās. ✓ Šis spiediena kritums tiek regulēts - pastāv inversa saistība starp aknu arteriālo un portālo asins plūsmu Saistības nodrošināšanā ir būtiska loma adenozīna koncentrācijai arteriolās.
žultsskābes - nosaukt 4
holskābe henodeoxiholskābe deoxiholskābe litoholskābe
Karboxipeptidāzes, endo un eksopeptidāzes
karboxipeptidāzes = eksopeptidāzes, kas hidrolizē aminoskābes polipetīdu molekulas C-galā. Endo-peptidāzes iedarbojas uz iekšējām peptīdu saitēm molekulās Ekso-peptidāzes hidrolizē aminoskābes polipetīdu molekulas C-galā
Žults sastāvs:
lielākoties ūdens svarīgas žultsskābes
Galvenā žultsskābju (BA) cirkulācija. STARP KO TĀ NOTIEK?
norit starp Līkumaino zarnu - ileum- un aknām.
SNS vazokonstriktozā iedarbība uz aknu artēriju un portālo vēnu
oAknu artērija (arteriolas) un arī portālo vēnu zaru sienās gludā muskulatūra saņem SNS vazokonstriktoro (adrenerģisko) inervāciju. oKad sistēmiskais venozais asinsspiediens palielinās - portālo vēnu zari pasīvi dilatē un asinis uzkrājas vēnās (papildus 500 ml)
Gremošanas regulācijas (I) cefāliskās un (II) gastriskās fāzes laikā žults izdalīšanos stimulē...
parasimpātiskās (holīnerģiskās) šķiedras un gastrīns (G šūnas)
Aknu audus veido liels skaits sešstūrainu daiviņu (pic)
pievērst uzmanību asinsvadiem un žultsvadiem
Asinsspiediens portālā vēnā un aknu vēnā
portālā vēnā ~10 mmHg, bet aknu vēnā ~5 mmHg
Intestinālā gļotāda ir relatīvi maz caurlaidīga konjuģētajam bilirubīnam. Bet pret ko ir caurlaidīha?
pret nekonjugēto bilirubīnu un urobilinogēnu ( pret bilirubīna krāsainajiem derivātiem, kuri veidojas baktēriju darbības rezultātā zarnās) ----------- TĀDEJĀDI daži žults pigmenti un urobilinogēns reabsorbējas aknu portālajā cirkulācijā.
Aknu funkcionālā vienība ir acīnuss. Ko tas ietver?
tas ietver terminālās aknu artēriolas un portālās vēnulas, kā arī žults kanāliņus. Aknu artērijas un portālās vēnas terminālie zari saplūst sinusoīdos, kas drenējas (virza asinis) uz daiviņas centrālo vēnu. Asins plūst no acīnusa centra uz perifēriju (centrālo vēnu).
Kas var notikt ar dažiem di- un tripeptīdiem? (gremošanas procesā)
tie var būt aktīvi transportēti intestinālajās šūnās, kur tos hidrolizē intracelulārās peptidāzes (intracelulārā gremošana) un izveidotās aminoskābes tiek aiztransportētas uz asins cirkulāciju.
Sekundrāro žultsskābju veidošana no primārajām
tiek konjugētas vai nu ar glicīnu, vai nu ar taurīnu -> sanāk sekundārās
5-10% žultsskābju nonāk resnajā zarnā. Par ko tās tiek konvertētas?
tiek konvertētas par deoksiholskābi un litoholskābi litoholskābe ir gandrīz nešķīstoša un tiek izdalīta ar izkārnījumiem, bet deoksiholskābe tiek absorbēta.
Proteīnu gremošana tievajā zarnā Kas veido endopeptidāzes (tripsīnu, himotripsīnu, elastāzi)?
tos veido enterokināze (12-p.zarnā uz intestinālo epitēlijšūnu membrānas) no to attiecīgajiem neaktīvajiem proenzīmiem ← ārpus (!) aizkuņģa dziedzera.
Atšķirīgie aktivēto alfa- un beta2 - adrenerģisko receptoru efekti asinsvadu sienās
v. porta = alfa - vazokonstrikcija vv. hepaticae = beta2 - vazodilatācija arteriolas - alfa - vazokontstrikcija, beta2 - vazodilatācija
Kādā fāzē ir visintensīvākā žults izdalīšanās? (un why?)
visintensīvākā žults izdalīšanās ir (III) intestinālajā fāzē, kad holecistokinīns (CCK) ar asinīm ir sasniedzis žultspūsli un izraisījis tā muskulatūras saraušanos, kā arī Oddi sfinktera atslābšanu. ----------------- Vielas, kas imitē holecistokinīna un gastrīna ietekmi uz žults izvadīšanu - sauc par «žults dzinējiem».
Ēdienu starplaikos žults uzkrājas žultspūslī. Kā un kāpēc mainās žultsskābju konc.?
Ēdienu starplaikos žults uzkrājas žultspūslī, tur epitēlija šūnas uzsūc ūdeni un sāļus un tādejādi žultsskābju koncentrācija palielinās 5-10 reizes.
Ūdens absorbcija resnajā zarnā
Ūdens absorbcija (īpaši augšupejošajā lokā) ne tikai kondensē un sacietina fēces, bet arī ļauj organismam saglabāt ūdeni, to izmantojot citos vielmaiņas procesos.
Kad sākas žultspūšļa tukšošanās?
Žults pūšļa tukšošanās sākas dažas minūtes pēc maltītes sākuma - tiek izgrūstas nelielas žults porcijas caur daļēji atslābušo Oddi sfinkteri 12.pirkstu zarnā.
Ar kādām šūnām ir izklāti žultsvadi? Un kādi ir kontakti starp tām šūnām?
Žults vadi ir izklāti ar holangiocītiem (cholangiocytes or biliary epthelial cells) - specializētām epitēlija šūnām. ✓ Holangiocītu savstarpējie ciešie savienojumi ir blīvāki nekā tie, kas ir starp hepatocītiem, lai gan ūdens spēj tiem cauri brīvi difundēt.
Žultsskābju darbība - micellu veidošana
Žultsskābes (tām ir gan hidrofīlie, gan hidrofobie domēni - tādejādi žultsskābes spēj veidot cilindriskus diskus - micellas), veidojot micellas ar lipīdu gremošanas skaldproduktiem, nodrošina to uzsūkšanos zarnu epitēlija šūnās (enterocītos) īpaši, līkumainās zarnas lejasdaļā.
Micellu formēšana (un kur tālāk tās nonāk...?)
Žultsskābes ar brīvām tauksskābēm (FA, kas rodas aizkuņģa dziedzera lipāzei šķeļot triglicerīdus) formē micellas (cilindriskus diskus), tās difundē caur tievās zarnas gļotādas virsmu.
Cistiskais vads, žultsvads, sfinkteris
• Cistiskais vads (cystic duct) savieno kopējo aknu vadu ar žults pūsli. • Žults vads seko pēc savienojuma ar Cistisko vadu un atveras caur Oddi sfinkteri 12-pirkstu zarnā (īsi pirms tam vadam pievienojas aizkuņģa dziedzera vads). • Sfinkteris parasti ir slēgts, bet kad hīmuss ienāk 12-pirkstu zarnā, sekretētais holecistokinīns u.c. hormoni veicina sfinktera relaksāciju.
Holangiocītu funkcijas
• Holangiocīti saista sekretētajā žultī glikozi, aminoskābes, un to atgriež asins cirkulācijā aktīvā transporta veidā. • Holangiocītos ir antioksidants glutations. Tas inaktivē metabolītus - nodrošina detoksikāciju. • Žults vadu šūnas sekretē arī bikarbonātus sekretīna ietekmē (postprandiālajā perodā), kā arī IgA, gļotas, u.c..
žulsskābju dismetabolisms:
• Ja žultsskābes izslēdz no tievās zarnas - tad ~50% taukvielu nonāk fēcēs, t.sk. arī taukos šķīstošie vitamīni; • Ja kavē žultsskābju uzsūkšanos Līkumainajā zarnā - fēcēs palielinās taukvielu daudzums, jo enterohepatiskā cirkulācija tiek bloķēta un žultsskābju sekrēcija samazinās.
Micellas inkorporē sevī arī
• holesterolu • fosfatīdilholīnu
Lipīdu gremošanai līdz 12.p.zarnai ir neizteikta. Kā tā notiek?
• mutes dobumā lipāzi sekretē mēles dorsālās virsmas Ebnera dziedzeri • kuņģī lipāze arī tiek sekretēta, bet pirms 12.pirkstu zarnas lipīdi tiek tikai uzsākti gremot.
Aknu reģenerācija (teksta blāķis)
❑Aknām piemīt izteikta spēja sevi atjaunot - pat pēc būtiska aknu audu zuduma, piem., daļējas hepatektomijas vai arī pēc akūta ievainojuma (ja ievainojumu nepavada vīrusa infekcija vai iekaisums). Pat pēc 70% hepatektomijas aknu daivas atjaunojas. ❑Reģenerācijas laikā hepatocīti replicējas 1-2 reizes un kad aknas sākotnējais apjoms tiek sasniegts, hepatocīti atgriežas savā bazālajā funkcionālajā stāvoklī. ❑Lai arī vēl arvien ātrās aknu reģenerācijas procesi nav pietiekami skaidri, bet tiek izcelts HGF (hepatocyte growth factor), kas izraisa šūnu replikāciju un augšanu. (HGF producē mezenhimālās - zvaigžnveida šūnas, bet ne hepatocīti). HGF koncentrācija asinīs palielinās pat ~20x pēc aknu daļējās hepatektomijas. Lai arī HGF tiek sintezēts arī ārpus aknas, bet tas aktivējas tikai aknā. ❑Arī citi faktori - EGF (epidermal growth factor), TNF-alfa, IL-6, u.c. ir iesaistīt aknu reģenerācijas stimulācijā.
Resnajā zarnā noritošie procesi:
❑tiek veidotas fēces (jeb fekālijas) no nesagremotajām uzturvielām, ❑tiek absorbēti nozīmīgi vitamīni, kurus šeit producē baktērijas, ❑kā arī tiek absorbēts (uzsūcas) ūdens ---------------- Hīmuss (putriņa), kas ienāk resnajā zarnā no līkumainās zarnas caur sfinkteri (ileocecal sphincter), tiek jaukts ar labvēlīgām baktērijām, kas šeit pastāvīgi mājo.
OLIGOSAHARIDĀZES. Kādas ir sastopamas? Un ko katra šķeļ?
❖Izomaltāze izdara to ko nespēj izdarīt amilāze → ➢hidrolizē polisaharīdu 1,6-saites (alpha-limit dextrin), ➢kā arī tā kopā ar sukrāzi un glikoamilāzi hidrolizē maltotriozi un maltozi līdz monosaharīdam. ❖Maltāze hidrolizē maltozi par glikozi, ❖Sukrāze → sukrozi par glikozi un fruktozi. ❖Laktāze → laktozi par glikozi un galaktozi, ❖Trehalāze → trehalozi (glikozes 1,1-saites dimērs) par 2 glikozes molekulām.
Proteīnu gremošana tievajā zarnā Kad tiek pārtraukta pepsīna (gaster) darbība?
➢ pepsīnam pH optimums ir 1.0-2.0 ➢tā darbība tiek pārtraukta, kad hīmuss (kuņģa putriņa) nonāk 12-pirkstu zarnā, kur ir bāziska vide, pateicoties aizkuņģa dziedzera sulai.
Amonjaka metabolisms - aknu loma
➢Aknām ir būtiska loma amonjaka (gāze NH3 ) metabolismā, jo amonjaka koncentrācija ir precīzi organismā jākontrolē, jo, piem., NH3 ir toksisks centrālajai nervu sistēmai, NH3 brīvi šķērso hematoencefalisko barjeru. ➢Aknas ir vienīgais orgāns (nierēs mazāk), kurā tiek pilnībā īstenots urīnvielas (jeb ornitīna) cikls (Krebs-Henseleit cycle), kurā amonjaks tiek pārvērts par urīnvielu (urea), kuru, savukārt, izdala ar urīnu.
