Gremošanas fizioloģija II

Aknās tiek sintezētas aminoskābes, kā arī liela daļa plazmas proteīnu

(piem., albumīns, akūtās fāzes proteīni, transportproteīni), t.sk., lipoproteīni, asinsreces sistēmas proteīni, utt.. Liela asins zuduma gadījumā, aknas atjauno plazmas proteīnus dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ūdens absorbcija

(īpaši augšupejošajā lokā) ne tikai kondensē un sacietina fēces, bet arī ļauj organismam saglabāt ūdeni, to izmantojot citos vielmaiņas procesos.

Aknām ir būtiska loma amonjaka (gāze NH3) metabolismā, jo

) metabolismā, jo amonjaka koncentrācija ir precīzi organismā jākontrolē, jo, piem., NH3ir toksisks centrālajai nervu sistēmai, NH3brīvi šķērso hemato-encefalisko barjeru.

Lai arī vēl arvien ātrās aknu reģenerācijas procesi nav pietiekami skaidri, bet tiek izcelts HGF(hepatocytegrowthfactor),

), kas izraisa šūnu replikāciju un augšanu. (HGF producē mezenhimālās-zvaigžnveida šūnas, bet ne hepatocīti). Lai arī HGF tiek sintezēts arī ārpus aknas, bet tas aktivējas tikai aknā.

Aknas ir vienīgais orgāns (nierēs mazāk), kurā tiek pilnībā īstenots urīnvielas(jeb ornitīna) cikls(Krebs-Henseleitcycle), kurā

), kurā amonjaks tiek pārvērts par urīnvielu(urea), kuru, savukārt, izdala ar urīnu.

Intestinālā gļotāda ir relatīvi mazcaurlaidīga konjuģētajam bilirubīnam, bet ir

, bet ir caurlaidīga pret(1).nekonjugēto (brīvo) bilirubīnu un (2).urobilinogēnu-pret bilirubīna krāsainajiem derivātiem, kuri veidojas baktēriju darbības rezultātā zarnās-

Zināms, ka barbiturāti, antihistamīni, antikonvulsanti

, u.c. izraisa gludā endoplazmatiskajā retikuluma proliferāciju, vienlaicīgi, palielinot glikuronil-transferāzes aktivitāti

žultsskābes

-emulģē taukus, t.i. sadala tos ļoti sīkās daļiņās, lai atvieglotu lipāzes iedarbību. Tās nodrošina taukskābju uzsūkšanos, jo tās kompleksā ar žultsskābēm šķīst ūdenī;

Žults pūšļa tukšošanās sākas dažas minūtes pēcmaltītes sākuma

-tiek izgrūstas nelielas žults porcijas caur daļēji atslābušo Oddi sfinkteri 12.pirkstu zarnā.

Aknās notiek

1).glikogēnasintēze un uzglabāšana (depo); 2).galaktozesun fruktozes konvertēšanā par glikozi; un 3).notiek arī glikoneogenēze-lipīdu, aminoskābju un vienkāršu ogļhidrātu, piem., laktāta, pārvēršana glikozē.

Žults sastāvs:

1)98% ūdens; 2)žultsskābes- 3)žults pigmenti: ; 4)gļotviela mucīns; 5)holesterols; 6)taukskābes; 7)fosfolipīdi (lecitīns); 8)neorganiskie sāļi.

Tādejādi,gremošanas rezultātā aminoskābesvar tik veidotas 3 vietās:

1)intestinālajā lūmenā(dobumgremošanā); 2)uz šūnu virsmas (membranālajā gremošanā) un 3)gļotādas elpitēlijā(intracelulārā gremošana).

Bet tā nespēj hidrolizēt 1,6-saites un terminālās1,4-saites, rezultāta veidojas oligosaharīdi

1)maltoze (disaharīds), 2)maltotrioze(trisaharīds) 3)dekstrīns(ar 8 glikozes molekulām un 1,6-saitēm).

Pārējās aknu funkcijas:

1.Vitamīnu A, D, B12, u.c. uzkrāšanas vieta; 2.Akna ir daudzu mikroelementu depo (piem., Fe, Cu, Mn, u.c.);

Prekapilārajā telpā (spaceof Disse) atrodas

1.Zvaigžņveida šūnas (Stellatecells); un arī 2.Kupfera šūnas (makrofagocīti), tās piedalās aizsargreakcijās un pilda aknu makrofāgu funkcijas.

Acīnusam izdala zonas:

1.centrālā zona (zona Nr. 1.) ir labi oksigenēta 2.vidējā zona (zona Nr. 2.) ir vidēji oksigenēta; un 3.perifēra zona (zona Nr. 3.) ir vismazāk oksigenētaun tādējādi šī zona visvairāk pakļauta hipoksiskiem bojājumiem.

Žults funkcijas:

1.ekskretorā jeb izdalītāj-funkcija, piem., tiek izdalīts holesterols, žults pigmenti, steroīdiehormoni, dažādi medikamenti, u.c.; 2.aktivējošā ietekme uz lipāzi; 3.emulģē taukus un sekmē taukskābju uzsūkšanos; 4.pastiprina zarnu peristaltiku; 5.bakteriostatiskās spējas -ja traucēta žults izdalīšanās, zarnās pastiprinās pūšanas procesi (pūšanas baktēriju aktivitāte).

Hiper-bilirubinēmija veidojas

1.ja ir bilirubīna pārprodukcija (hemolītiskāanēmija, utt.); 2.samazināta bilirubīna absorbcija hepatocītos; 3.traucēta bilirubīna intracelulārā saistīšana vai konjugēšana; 4.traucēta konjugētā bilirubīna sekrēcija žults kanāliņos; 5.žults ceļu aizsprostošanās.

Aknās ir aptuveni

100 000 acīnusu.

Pēc ēšanas, žults pūšļa muskulatūrai kontrahējoties, žults nonāk

12-pirkstu zarnā 250-1500 ml/dn.

kopējais žultsskābju daudzums vienā enterohepatiskā cirkulācijā -

3.5 g; kur vienā maltītē tiek veiktas 2, bet dienas laikā -8 šīs enterohepatiskās cirkulācijas.

žults pigmenti

: bilirubīns(zaļš) un biliverdīns(dzeltens) -radušies no hemoglobīna; ja pigmenti pastiprināti nonāk asinīs, āda un gļotāda kļūst dzeltena;

Šeit veidojas arī gāzes

: oglekļa dioksīds (CO2) un metāns (CH4) -gāzes arī ir bakteriālās fermentācijas blakusprodukti.

Tālāk gremošanu veic endopeptidāzes

: tripsīns, himotripsīnsun elastāze, tās iedarbojas molekulās uz iekšējām peptīdu saitēm.

enterohepatiskā cirkulācija

Absorbētās žultsskābes tiek ar portālo vēnu transportētas atpakaļ uz aknām

Metabolisma regulācija.

Aknu šūnas sintezēhormonus un bioaktīvas vielas (piem., IGFs), kas regulē metabolismu.

tasino zarnu veido

Augšupejošā lokzarna Šķērszarna Lejupejošā lokzarna S veida zarna Taisnā zarna Tūplis jeb ānuss

šo konvertēšanu dvē par

Auto-katalītiskas ķēdes reakcijas

Tā kā ārējo sfinkteriregulē somatiskā nervu sistēma, tad zināmā mērā voluntāri var defekācijasprocesu apspiest.

Defekācijasprocess parasti saistīts ar spiediena paaugstināšanu vēdera dobumā, ko sekmē krūšu muskulatūras kontrakcija.

Ar albumīnu (Alb)-saistītais bilirubīns(B)iekļūst

Dissetelpā pie bazolaterālās hepatocīta membrānas, kur Btiek selektīvi transportēts hepatocītā

Tievā zarna

Divpadsmit pirkstu zarna Tukšā zarna Līkumainā zarna

Arī citi faktori

EGF(epidermalgrowthfactor), TNF-alfa, IL-6, u.c. ir iesaistīt aknu reģenerācijas stimulācijā.

Lūmena proteāžu funkcijas (dobumgremošana

Endopeptidāzes- pepsīns, tripsīns, himotripsīns, elastāze eksopeptidāze- karboksipeptidāze A un B

Atindēšanās (detoksifikācijas) funkcija.

Hepatocītosir efektīvas enzimātiskas sistēmas, kuras inaktivē daudzus hormonus, indes, toksīnus. Atsevišķi enzīmi nodrošina toksisko molekulu konjugēšanos ar glukuronskābi, glicīnu vai glutationu un veido molekulas ar augstu šķīdību ūdenī -šādi palielinot organismam spēju izvadīt kaitīgās vielas ar žulti vai urīnu.

Detoksikācijas reakcijas iedala I.fāzē

I.fāzē(oksidācija, hidrolīze un citas reakcijas, kur iesaistīts P-450) un II.fāzē(esterifikācija). Metabolīti tiek sekretēti žultī, lai eliminētu tos gastrointestinālā ceļā.

Oligosaharidāzes- membranālā gremošana

Izomaltāze izdara to ko nespēj izdarīt amilāze→ hidrolizē polisaharīdu 1,6-saites ,kā arī tā kopā ar sukrāzi un glikoamilāzi hidrolizē maltotriozi un maltozi līdz monosaharīdam. Maltāze hidrolizē maltozi par glikozi, Sukrāze → sukrozi par glikozi un fruktozi. Laktāze→ laktozi par glikozi un galaktozi, Trehalāze→ trehalozi(glikozes 1,1-saitesdimērs) par 2 glikozes molekulām.

95% žultsskābju absorbējas tievajā(līkumainajā) zarnā

Ja tās ir dekonjugētas žultsskābes, tad absorbējas nejoniskas difūzijas ceļā, bet vairumā tiek absorbētas konjugētā formā pateicoties Na+/žultsskābju kotransportasistēmai, t.sk.

Turklāt jāatzīmē, ka baktērijas atbrīvo nozīmīgus vitamīnus, kā piem.,

K, B1, B2, B6, B12,B7 (biotīns).

Kaboksipeptidāzes

Kaboksipeptidāzes ir eksopeptidāzes, kas hidrolizē aminoskābes polipetīdumolekulas C-galā

Aknas detoksicitēsubstances asinīs no visa organisma.

Kupferašūnas ir kā lamatas baktērijām. Detoksifikācijas reakcijas ir sākotnēji saistītas ar citohroma (enzīma) P-450ekspresiju hepatocītos.

Galvenā žultsskābju (BA)cirkulācija norit starp

Līkumaino zarnu -ileum) un aknām.

Aknu funkcijas

Metabolisma regulācija. Atindēšanās (detoksifikācijas) funkcija.

Žults vads seko pēc savienojuma ar Cistiskovadu un atveras caur

Oddisfinkteri 12-pirkstu zarnā (īsi pirms tam vadam pievienojas aizkuņģa dziedzera vads).

Polisaharīdu(cietes): amiloze+ amilopektīns gremošana

Oligosaharidāzes, spēj sašķelt 1-6 saites

Holesterols un sārmainā fosfotāze tiek ekskretēti žultī.

Pacientiem ar dzelti-žults ceļu aizsprostošanās dēļ , asinīs palielinās minēto substanču koncentrācija, bet mazāk izteikts holesterola un sārmainās fosfatāzes palielinājums, ja dzelte ir radusies citu iemeslu dēļ.

Oligosaharidāžu dismetabolismsvar izraisīt caureju, pastiprinātu gāzu veidošanos zarnās.

Pazīstama ir laktozes intolerance -iemesls tai ir zema enzīma laktāzes koncentrācija (nepietiekamība). Caureju izraisa osmotiski aktīvo oligosaharidāžu konc. palielināšanās, kas savukārt izraisa intestinālā tilpuma palielināšanos.

peristaltiku.

Ritmiskas, mainīgas cirkulāro un garenisko gludo muskuļu slāņu kontrakcijas izraisa

MEMBRĀNĀLĀ GREMOŠANA

Sekundāri aktīvajā pārnesē tievo zarnu enterocītā-epitēlijāNa+/K+ATF sūknis uztur zemu [Na+]

Trīs galvenās uzturvielu lipīdu klases un to gremošana [7]

TAG--pankreatiskā lipāze--> 2-monoacilglicerīdi +tauksābe holesterilesteri ---holesterilestera hidrolāze--> glicerols+ holesterīns lecitīns --fosfolipāze A2-->lizoleicitīns

Kad akna atgūst iepriekšējo izmēru, aknu šūnu replikācijas process tiek apstādināts. Lai gan

TGF-beta sekretē aknu šūnas un tas ir potenciālais proliferācijas inhibitors.

sauc par «žults dzinējiem

Vielas, kas imitē holecistokinīna un gastrīna ietekmi uz žults izvadīšanu

tauki no limfas tiek transportēti uz

Vārtu jeb Portālo vēnu

Katram hepatocītam var izšķirt:

a)žults kanāliņa polu, caur kuru no hepatocīta kanāliņā izdalās žults; b)asins kapilāra polu, caur kuru perikapilārā telpā un tālāk asinīs izdalās hepatocīta producētas (atbrīvotas) vielas.

Aknu šūnās taukskābes noārdās beta-oksidācijas procesā -galaprodukti ir

acetoacetāts, beta-hidroksibutirātsun acetons(ketonvielas), kas tiek izdalīti no hepatocītiem asinīs un tālāk tie tiek metabolizēti atsevišķos audos.

Asinis no Terminālās portālās vēnulas un Terminālās aknu arteriolas ienāk

acīnusa centrā un plūst uz perifēriju(Terminālo aknu venulu).

Aknu funkcionālā vienība ir

acīnuss, tas ietver terminālās aknu artēriolas un portālās vēnulas, kā arī žults kanāliņus.

tie, savukārt, nonāk (iekļūst)

adipocītos

Līdzīgi kā siekalu arī

aizkuņģa dziedzera -amilāzeturpina ogļhidrātu gremošanu (DOBUMGREMOŠANA).

Nepieciešamas ~8,4 s, lai asinis šķērsotu

aknu daiviņu virzienā no portālās vēnas uz centrālo vēnu

Aknas veic aminoskābju un ogļhidrātu metabolītu konvertēšanu par

aknu taukiem

beta adrenergiskais receptors

aknu vēnā izraisa vazodilatāciju

bet citas tiek atbrīvotas uz šūnu virsmas (membranālajāgremošanā) pateicoties dažādu membranālo peptidāžu

aminooligopeptidāžu, aminopeptidāžu, dipeptilaminopeptidāžu enzimātiskajai darbībai.

Ekso-peptidāzes hidrolizē

aminoskābes polipetīdu molekulas C-galā

Cistiskais vads

arī ir krokots -tas sekmē žults plūsmas turbulenci, tādejādi samazinot žultsakmeņu veidošanās risku.

Tālāk ar limfu hilomikroni nonāk

asinīsun lipoproteīna lipāze(ar asinsvadu endotēliju saistītais enzīms) hidrolizē hilomikronu triglicerīdus, veidojot (1).glicerolu un(2).brīvās taukskābes,

Dažas no šīm reabsorbētajām substancēm tiek

atkalar žulti ekskretētas, bet neliela daļa urobiligēna nokļūst sistēmiskajā asins cirkulācijā un tiek izvadītas ar urīnu.

Šīs substances konkurēar bilirubīnu attiecībā uz

attiecībā uz glikuronil-transferāzessistēmas izmantošanu, kad tās asinīs ir palielinātā koncentrācijā.

Hīmusa parvietošana resnajā zarnā notiek lēni, turklāt šeit raksturīgi ne tikai peristaltikas viļņi (arī segmentāras un svārstveida kustības, līdzīgi kā tievajā zarnā), bet arī

bet arī antiperistaltikas viļņi.

Taisnās zarnas iestiepums un parasimpātiskāNS izraisa šīs zarnas kontrakciju

bet vienlaikus notiek anālā (iekšējā un ārējā) sfinktera relaksācija.

Žults vadu šūnas sekretē

bikarbonātus sekretīna ietekmē, kā arī IgA, gļotas, u.c..

glikuronil-transferāze katalizē

bilirubīna konjugēšanu ar glikuronskābi,

Ja īstenojas kāds no pirmajiem 3 procesiem

brīvā bilirubīna koncentrācija palielinās,

no asins kapilāriem caur sekundāro Na un žultskabju transportu uz hepatocītiem

caur primāro aktīvo transportu žultsskābes tiek transportētas uz žults kanāliņiem

daiviņu centrā atrodas

centrālā vēna

Aknu vēnas tālāk asinis nes uz apakšējo

dobo vēnu

Koronārās sirds slimības gadījumā šī uzkrāšanās var būt

ekstrēma.

Tripsinogēnu(neaktīvā forma pankreatiskajā sulā)

enterokināze konvertē par tripsīnu, kad pankreatiskā sula ieplūst 12.p.zarnā.

Minētos enzīmus veido

enterokināze(12-p.zarnā uz intestinālo epitēlijšūnu membrānas) no to attiecīgajiem neaktīvajiem proenzīmiem← ārpus (!)aizkuņģa dziedzera.

Nucleosidases

enzymesthat catalyze the hydrolysis or phosphorolysis of nucleosides, releasing the purine or pyrimidine base.

veidojot micellas ar lipīdu gremošanas skaldproduktiem, nodrošina to uzsūkšanos zarnu

epitēlija šūnās (enterocītos) īpaši, līkumainās zarnas lejasdaļā.

Žultspūšļa(~60 ml) un žultsvada sienu veido

fibriozie audi un arī gludā muskulatūra. Žults pūšļa iekšpuse izklāta ir ar gļotādu.

Aknu slimības ir saistītas ar

fibrozi, iekaisumu, vīrusa infekcijām, kur vienlaikus pazeminās (!) aknu reģenerācijas spēja.

Hepatocītižultī izdala

fosfatīdilholīnu(lecitīnu), kopā ar žulstskābēm un holesterolu ievērojot šādu proporciju=3 : 10 : 1.

GLUT5

fruktoze

Ja kavē žultsskābju uzsūkšanos Līkumainajā zarnā

fēcēs palielinās taukvielu daudzums, jo enterohepatiskā cirkulācijatiek bloķēta un žultsskābju sekrēcija samazinās.

Savukārt taukskābju oksidācija nodrošina enerģiju

gan pašām aknām, gan citiem orgāniem.

Žultsvads izvada no aknām žulti,

ganuz žultspūsli, ganuz divpadsmitpirkstu zarnu. Diennaktī ~700 ml

Holangiocīti saista sekretētajā žultī

glikozi, aminoskābes, un to atgriežasins cirkulācijā aktīvā transporta veidā.

Hepatocītos bilirubīns tiek konjugēts ar

glikuronskābi Konjugātu sekretē žultī kā MRP-2 (multidrug resistance protein2).

Holangiocītos ir antioksidants

glutations. Tas inaktivē metabolītus -nodrošina detoksikāciju.

Tiek bagātīgi producētas

gļotas, kas pasargā no mehāniskiem un ķīmiskiem kairinātājiem

«Baļķīšus» veido divās kārtās novietotas aknu šūnas -

hepatocīti

Reģenerācijas laikā hepatocītireplicējas 1-2 reizes un kad aknas sākotnējais apjoms tiek sasniegts,

hepatocīti atgriežas savā bazālajā funkcionālajā stāvoklī.

Holangiocītu savstarpējie ciešie savienojumi ir blīvāki nekā tie, kas ir starp

hepatocītiem, lai gan ūdens spēj tiem cauri brīvi difundēt.

Tievās zarnas epitēlija šūnās jeb enterocītos no taukvielām (kuras tika transportētas enterocītosar MICELLĀM) veidojas

hilomikroni(lipoproteīnu daļiņas).

Hepatocīti(receptoratkarīgās endocitozes ceļā) absorbē holesterolu saturošās

hilomikronu atliekas, kuras noārda un pēc tam sintezē un asinīs izdala ļoti zema blīvuma lipoproteīnus.

Tripsīns konvertē gan

himotripsinogēnu par himotripsīnu,gan arī citus pro-enzīmus uz attiecīgo aktīvo enzīma formu.

Žults vadi ir izklāti ar

holangiocītiem-specializētām epitēlija šūnām.

visintensīvākā žults izdalīšanās ir (III) intestinālajā fāzē, kad

holecistokinīns(CCK), arī Ach, ar asinīm ir sasniedzis žultspūsli un izraisījis tā muskulatūras saraušanos, kā arī Oddi sfinktera atslābšanu ar VIP.

Žultsskābes hepatocītos tiek sintezētas no

holesterola. Tievo zarnu dobumā žultsskābes emulģē taukus, tā palielinot tauku pilienu virsmu un atvieglojot lipolītisko enzīmu piekļūšanai tauku molekulām.

Sfinkteris parasti ir slēgts, bet kad

hīmus sienāk 12-pirkstu zarnā, sekretētais holecistokinīnsu.c. hormoni veicina sfinktera relaksāciju

Endo-peptidāzes

iedarbojas uz iekšējāmpeptīdu saitēm molekulās

Dažidi-untri-peptīdi var tikt aktīvi transportēti intestinālajās šūnās, kur tos hidrolizē

intracelulārās peptidāzes(intracelulārāgremošana) un izveidotās aminoskābes tiek aiztransportētas uz asins cirkulāciju.

pepsīnam pH optimums

ir 1.0-2.0 un tā darbība tiek pārtraukta, kad hīmuss(kuņģa putriņa) nonāk 12-pirkstu zarnā, kur ir bāziska vide, pateicoties aizkuņģa dziedzera sulai

Pieaugušajiem pankreātiskā lipāze ir

ir 10-60x aktīvāka un tā katalizē holesterol-esteru,taukos-šķīstošo vitamīnu esteru un fosfolipīdu (lecitīna)kā arī triglicerīdu hidrolīzi.

Enterokināzes deficīts

ir iedzimta abnormalitāte un tas izraisa proteīnu malnutrīciju.

Savukārt aknu artērijā (kad tā dalās zaros uz sinusoīdiem) ir ~

ir ~90 mmHg, bet, •neskatoties uz to, sinusoīdos asinsspiediens ir zemāks nekā portālajā vēnā; jo būtisks spiediena kritums notiek aknu arteriolās.

Ap sīnusveida asinsvadu kapilāriem

ir šaura prekapilārā telpa, kurā atrodas prekolagēnās šķiedras, kas balsta kapilārus. Kapilāros ir logotais endotēlijs.

Novirze no šīs attiecības izraisa holesterola

izgulsnēšanos un žultsakmeņu veidošanos.

Hīmuss(putriņa),

kas ienāk resnajā zarnā no līkumainās zarnas caur sfinkteri(ileocecalsphincter), tiek jaukts ar labvēlīgām baktērijām, kas šeit pastāvīgi mājo.

Hepatocīta mitohondrijos NH3tiek konvertēts par karbamoil-fosfātu,kas reaģē ar

kas reaģē ar ornitīnuun veidojas citrulīns. Tālāk sekojošu reakciju rezultātā veidojas arginīns, un tas savukārt var tikt dehidratēts par urīnvielu un ornitīnu

Kolipāze ir aizkuņģa dziedzera sulas ko-enzīms(to veido tripsīns no neaktīva proenzīma, kas sintezējas aizkuņģa dziedzerī), kad

kolipāze pievienojas pankreātiskās lipāzes molekulas -COOH terminālajam domēnim-lipāze tiek aktivēta

uz enterocītiem ar

kopā ar Na tiek transportēta glikoze, amino skābe

Cistiskais vads savieno

kopējo aknu vadu ar žults pūsli.

Hepatocītostiek konvertētas

ksenobiotikas) un toksīni inaktīvos vai mazāk lipofīlos metabolītos.

Žults no sākotnējā kanāliņa tiek novadīta uz arvien progresīvi lielāku žults ceļu (vadu),

kur vads strukturāli modificējas.

Aknu baļķīšus veido divās kārtās novietotas aknu šūnas (hepatocīti

kuras savstarpēji ir cieši saistītas ar desmosomām.

Aknu apakšējās virsmas šķērsrievā atrodas «aknu vārti»

kuros ieiet-(1).vārtu vēna, (3).aknu artērija un (2).aknu nervi, •bet iznāk-(4).žultsvads un (5).limfvadi

Lai arī proteīnu gremošana sākas

kuņģī(kur pepsīni I un II šķeļ saites starp aromātiskajām aminoskābēm: fenilalanīnu vai tirozīnu

Virsma starpabām hepatocītukārtām ir ieliekta, tādēļ veidojas

kārtām ir ieliekta, tādēļ veidojas 0,5 -1,0 µm plati žults kanāliņi (kapilāri).

Ja brīvais vai konjugētais bilirubīnas akumulējas asinīs, tad āda, cīpslene, gļotāda

kļūst dzeltena -to dēvē par dzelti(jaundice; icterus) un tā parādās, kad plazmas kopējais bilirubīns pārsniedz 2 mg/dL(34 mmol/l).

Aknas atrodas vēdera dobuma

labajā pusē zem diafragmas kupola un aizpilda labo paribi un nelielu daļiņu no kreisās paribes. Normāaknas nenoslīd zem ribu lokiem

No hepatocītiem žults kanāliņi (bilecanaliculi) savienojas ar aknu daiviņas kanāliem un tie savukārt apvienojas, veidojot

labo un kreiso aknu vadu, tas ārpus aknas apvienojas. Kopējā aknu vadā.

Ja slimību gadījumos aknās asinsspiediens palielinās (piem., ciroze), tad

liels šķidruma tilpums var akumulēties vēdera dobumā (ascīts

Aknas sintezē daudzus organismam nepieciešamos

lipoproteīnus

Atsevišķas aminoskābes tiek atbrīvotas jau intestinālajā

lūmenā(hidrolīzes rezultātā -dobumgremošanā),

Aknu augšanu regulē vēl nenoskaidroti signāli, kas saistīti ar ķermeņa izmēriem, lai aknas iegūtu optimālu lieluma proporciju

metabolo funkciju nodrošināšanai.

Žultsskābes ar brīvām tauksskābēm(FA, kas rodas aizkuņģa dziedzera lipāzei šķeļot triglicerīdus) formē

micellas(cilindriskus diskus), tās difundē caur tievās zarnas gļotādas virsmu.

Aknu artērija (arteriolas) un arī portālovēnu zaru sienās gludā muskulatūra saņem

muskulatūra saņem SNS vazokonstriktoro(adrenerģisko) inervāciju.

Maz kroku,

nav tādas bārkstiņu struktūras kā tievajā zarnā

Hepatocītos glikuronil-transferāzes sistēma (gludajā endoplazmatiskajā retikulumā) katalizē

ne tikai bilirubīna konjugēšanu ar glikuronskābi, bet arī daudzu citu glikuronīdu(glucuronides) veidošanos no dažādam substancēm, piem., steroīdiem, dažādiem medikamentiem, u.c..

Portālais asinsspiediens

nepalielinās lineāri

Aknām ir nozīmīga loma NORMO-glikozes koncentrācijas uzturēšanai asinī (

nepieciešamības samazināt vai palielināt glikozes konc. Aknu darbības traucējumi var būt ir saistīti ar hipoglikēmiju.

Niecīgadaļa žultsskābju nonāk arī sistēmiskajā asins cirkulācijā

nepietiekamas hepatocītu darbības dēļ, absorbējot žultsskābes no portālās vēnas.

Aknu Centrālā vēna(tajā apvienojas asinis no aknu vēnām)

nes asinis no aknām uz apakšējo dobo vēnu

Amonjaks asinscirkulācijā galvenokārt nonāk

no resnāszarnas unnierēm; •mazāk eritrocītu sabrukšanas rezultātā un •no muskuļu metabolisma.

zultsakmeņu veidošanās iemesls

palielināta udens absorbcija no žults palielināta žultsskābes absorbcija no žults palielināts holesterīna daudzums žultī žults epitēlija iekaisums

Oligosaharidāzes ir atbildīgas

par tālāko gremošanu, kas turpinās tievajā zarnā (intestinālo epitēlijšūnu robežzonā jeb uz šūnu virsmas)kā MEMBRĀNĀLĀ GREMOŠANA

Gremošanas regulācijas (I)cefāliskāsun (II) gastriskāsfāzes laikā žults izdalīšanos stimulē

parasimpātiskās(holīnerģiskās) šķiedras un gastrīns(G šūnas),

Ketonvielu konc. asinīs pieaug un parādās urīnā, piem., kad

parādās urīnā, piem., kad par galveno enerģijas avotukļūst taukskābju beta-oksidācija(piem., kad ir būtiski samazināts ogļhidrātu metabolisms).

Šis spiediena kritums tiek regulēts

pastāv inversa saistība starp aknu arteriālo un portālo asins plūsmu Saistības nodrošināšanā ir būtiska loma adenozīna koncentrācijai arteriolās.

Aknām piemīt izteikta spēja sevi atjaunot

pat pēc būtiska aknu audu zuduma, Pat pēc 70% hepatektomijasaknu daivas atjaunojas.

Brīvaisbilirubīns iekļūst hepatocītos

pateicoties OATP (organisko anjonu transporta polipeptīdiem), tālāk tas tiek konjugēts ar glikuronskābi

Kad sistēmiskais venozais asinsspiediens palielinās

portālo vēnu zari pasīvi dilatē un asinis uzkrājas vēnās (papildus 500

alfa adrenerģiskais receptors

portālās vēnas vazokonstrikciju

Substrāti minētajām reakcijām ir polisaharīdu gremošanas

produkti, kas tiek absorbēti un caur portālo asinsriti nonāk aknās

Segmentācija

pārmaiņas cirkulārā slāņa kontrakcijās starp zarnu segmentiem, lai sadalītu uzturvielas un sajauktu hīmusu.

TĀDEJĀDI daži žults pigmenti un urobilinogēns

reabsorbējas aknu portālajā cirkulācijā.

Vairums bilirubīna formējas audos

sabrūkot hemoglobīnam (Heme). Asins cirkulācijā bilirubīns pievienojas albumīnam, kur dažas saites ir ciešas, bet vairums no tām disociē aknās.

Baktērijas šeit gremo hīmusa substances, kuras nav spējuši

sagremot tievās zarnas enzīmi, tādejādi baktērijas piedalās fēču veidošanā.

Starpmaltīšu periodos daudzi sinusoīdi slēdzas; bet pēc tam

seko maltīte un portālā asins plūsma pieaug -"rezervē" esoši sinusoīdi tiek atkal rekrutēti.

Aknu audus veido

sešstūrainas daiviņas

Lai gan ~20% žultsskābju tiek izvadītas ar fēcēm, vienlaikus hepatocīti

sintezē jaunas žultsskābes no holesterola.

Asinis no portālās vēnulasun arī no aknu artēriolas ieplūst

sinusoīdos. Starp endotēlija šūnām ir lielas spraugas un asins plazma tieši kontaktējas ar hepatocītiem (ir arī limfaskapilāri).

Urīnviela difundē no hepatocītauz

sinusoīdālo asins plūsmu; to filtrē nieres un izdala ar urīnu

Resnajā zarnā izdalās

smagie metāli, arī kalcijs, magnijs, fosfāti. Fekālais materiāls tiek uzglabāts taisnajā zarnā līdz tiek elaminētsno organisma defekācijas procesā.

Aknas ir atbildīgas par visu

steroīdhormonu metabolizēšanu

Iesaistot Enterīnonervu sistēmu, Parasimpātiskā NS

stimulē- muskarīniem receptoriem, bet Simpātiskā NS-beta receptoriem kavē motoriku tievajā zarnā.

Vārtu vēna sākas no kapilāriem vēdera dobuma nepāra orgānos,

sākas no kapilāriem vēdera dobuma nepāra orgānos, t.sk. vārtu vēna uz aknām transportē gremošanas rezultātā izveidotos monomēru, arī minerālvielas un vitamīnus, bet praktiski šeit neiekļūst tauku gremošanas galaprodukti (skaldprodukti).

ASINIS no vārtu vēnasun aknu artērijas kopā saplūst

sĪNUSVEIDA KAPILĀROS

bet ja 4. un/vai 5. process

tad plazmā galvenokārt palielinās konjugētā bilirubīna koncentrācija.

Ja žultsskābes izslēdz no tievās zarnas -

tad ~50% taukvielu nonāk fēcēs, t.sk. arī taukos šķīstošie vitamīni;

Žultskābjuzudums ar fēcēm

tiek kompensēts ar to sintēzi -0.2-0.4 g/d;

5-10% žultsskābju nonāk resnajā zarnā

tiek konvertētas par deoksiholskābi un litoholskābi, kur pēdējā ir gandrīz nešķīstoša un tiek izdalīta ar izkārnījumiem, bet deoksiholskābe tiek absorbēta

Resnajā zarnā

tiek veidotas fēces (jeb fekālijas) no nesagremotajām uzturvielām, tiek absorbēti nozīmīgi vitamīni, kurus šeit producē baktērijas, kā arī tiek absorbēts (uzsūcas) ūdens.

Aknas nodrošina holesterola homeostāzi -

to sintezējot vai pretēji -konvertējot to par žultsskābēm, t.sk., ar žulti holesterolu izvadot no organisma.

Baktēriju atbrīvotie joni un nutrienti(gremošanas produkti) izšķīst ūdenī un arī tiek šeit absorbēti un tālāk izmantoti metabolisma procesos, bet

toksiskie produkti (indolsun skatols-proteīnu pūšanasprodukti) tiek konjugēti ar sulfātiem aknās (tiek detoksificēti) un tālāk tiek izvadīti ar urīnu.

Absorbētās žultsskābes tiek ar portālo vēnu

transportētas atpakaļ uz aknām (enterohepatiskā cirkulācija

Pankreatiskā lipāze ir nozīmīgākais enzīms, kas hidrolizē

triglicerīdus(1. un 3. saiti, bet efekts uz 2. saiti ir vājš)-veidojot brīvās taukskābes (FA)un 2-monoglicerīdus.

Tripsīnsvar aktivēt (konvertēt) arī pašu

tripsīnogēnu(NE TIKAI enterokināze), tādējādi, ja vienreiz tripsīns ir ticis izveidots -sāk darboties autokatalītiskas ķēdes reakcijas.

Aknu artērija

tā nodalās no aortas vēdera daļas trijzaru artērijas un tā iesaistās simetriska kapilāru tīkla veidošanā aknās.

Žultsskābes (tām ir gan

tām ir gan hidrofīlie, gan hidrofobie domēni -tādejādi žultsskābes spēj veidot cilindriskus diskus -micellas),

Uzskata, ka adenozīna metaboliskā producēšana ir diezgan stabila-

tāpēc tad, kad portālā plūsma ir samazināta, adenozīns tiek "izskalots" lēnāk un adenozīna lokālā akumulācija sekmē terminālo arteriolu vazodilatāciju

Proteīnu katabolisma beigu etapā notiek aminoskābju dezaminēšanas process, kurā veidojas arī

un aknās tas tiek pārveidots par urīnvielu.

Asins plūst no acīnusa centra

uz perifēriju (centrālo vēnu

Un pretēji, kad krītas sistēmiskais asinsspiediens -aknu portālieasinsvadi saraujas (vazokonstrikcija) un samērā liels asins daudzums pievienojas kopējais asinsritei,

vienlaikus aknu arteriolu vazokonstrikcija samazina asins pieplūdi aknai

Žultspūsļa iekšpuse ir ar krokotu

virsmu -tas palielina virsmas laukumu.

enterocīti eksocitē(izdala) šos hilomikronus

zarnu bārkstiņu limfas kapilāros!

Asinsspiediens portālā vēnā

~10 mmHg, bet aknu vēnā ~5mmHg.

Aknu svars

~1500 g, kopā ar asinīm ~2300g, dažreiz pat ~3000 g.

resnā zarnā nenotiek

ķīmiska gremošana, tikai mehaniska

gremošanas rezultātā veidojas

ļoti atšķirīga izmēra polipeptīdu molekulas.

Ēdienu starplaikos žults uzkrājas

žultspūslī, tur epitēlija šūnas uzsūc ūdeni un sāļus un tādejādi žultsskābju koncentrācija palielinās 5-10 reizes

Pankreātisko lipāzi un holesterol-esterāzi aktivē

žultsskābes(no žults).

Žultsskābes, kas uzsūcas zarnā atkal nonāk aknās un tad žultī -

žultsskābju enterohepatisko cirkulāciju

Virsnieru dziedzera garozas un citi steroīdiehormoni, kā arī liels skaits medikamentu tiek ekskretēti

žūltīun sekojoši reabsorbēti enterohepatiskajā cirkulācijā.

Micellas inkorporē sevī arī

•holesterolu un •fosfatīdilholīnu

Lipīdu gremošanai līdz12.p.zarnai ir neizteikta

•mutes dobumā lipāzi sekretē mēles dorsālās virsmas Ebnera dziedzeri un •kuņģī lipāze arī tiek sekretēta, bet pirms 12.pirkstu zarnas lipīdi tiek tikai uzsākti gremot.