Lietu tiesības

Valdījuma aizsardzības priekšnoteikumi

1) Aizskartās personas valdījums pār lietu, kas ticis traucēts vai atņemts. 2) aizliegtas patvarības izlietošana pret valdītāju, kas izpaudusies kā valdījuma prettiesīga traucēšana vai atņemšana pretēji valdītāja gribai.

Dalītās lietošanas noteikšana

1) Ar līgumu 2) Prasības tiesvedības kārtībā (tie ir spēkā pret trešajām personām tikai, ja ir ierakstīts zemesgrāmatā. Tur tiek noteikta katra īpašnieka lietošanas tiesība uz to nekustamā īpašuma daļu, kura nodota viņa atsevišķā valdījumā un lietošanā) 3)Ar Likumu

Dalītā kopīpašuma nodibināšana

1) Ar tiesisku darījumu, ja vairākas personas kopīgi iegūst īpašuma tiesību uz vienu un to pašu lietu; 2) Ar likumu, kad ar vairākiem īpašniekiem piederošu kustamu lietu savienošanos, kopmūra uzcelšanu vai ar lietas nonākšanu laulāto kopīgajā mantā; 3) Tiesas spriedumu vai administratīvu aktu.

Lietu tiesību institūtu noslēgtības princips

1) Atbilstoši tiesību institūtu noslēgtības principam likumā ir paredzēts noslēgts skaits tādu lietu tiesību institūtu, kurus tiesību subjekti var izmantot privāttiesiskajā apgrozībā; 2) Atsevišķu likumā paredzēto lietu tiesību saturs ir pietiekami izsmeļoši noregulēts ar imperatīvu normu palīdzību. Tikai likumā paredzētajās robežās tiesību.

Publicitātes līdzekļi

1) Kustamām lietām - lietas valdījums jeb kustamas lietas atrašanās tiesīgās personas faktiskā varā, kā arī publisks reģistrs; 2) Nekustami īpašumi - zemesgrāmata;

Valdījuma iegūšana

1) Tādas darbības izdarīšana, ar ko ieguvējs pakļauj šo lietu savai faktiskai varai; 2) ieguvēja griba paturēt šo lieut sev kā piederošu

Dalīšanas ierobežojumi

1) Var būt aizliegta ar tiesisku darījumu, bet tas ir paredzēts vienīgi uz noteiktu laiku. 2) Ja nekustamā īpašuma sastāvā esošā dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad dzīvokļa īpašnieks nav tiesīgs prasīt visu dzīvokļu īpašnieku izbeigšanu ar dalīšanu.

Dalīšanas veidi

1) Visas kopīgās lietas reāla dalīšana (jāatbilst kopīpašniekiem piederošo domājamo daļu lielumam); 2) visas kopīgās lietas atdošana vienam kopīpašniekam; 3) visas kopīgas lieta spārdošana; 4) atdot visu lietu vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 5) atdot daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 6) nospriest "daļu pārdot"; 7) nospriest sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.

Lietu tiesību piederības prezumpcija

1) Zemesgrāmatu ieraksts ir uzskatāms par pareizu, kamēr tas nav ticis apstrīdēts un atzīts par nepamatotu. 2) Kusamas lietas valdītājs ir uzskatāms par tiesīgu valdītāju, kamēr nav pierādīts pretējais; 3) Kustsamas lietas valdītājs uzskatāms par šīs lietas īpašnieku. Pierādīšanas pienākums tiek uzlikts tai personai, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā kā tiesīgā persona vai kuras valdījumā neatrodas attiecīgā kustamā lieta, ja šī persona apstrīd no attiecīgā publicitātes līdzekļa izrietošo citas personas leģitimāciju,

īpašnieka īpašuma tiesību iegūšana uz papildu zemes platību

1) atstātās gultnes piekrastes zemes gabalu īpašnieki iegūst īpašuma tiesību uz atstāto gultni samērā ar to, cik attiecīgais zemes gabals stiepjas gar krastu, un samērā ar publiskās upes agrāko vidus līniju 2) īpašnieks iegūst īpašuma tiesību uz papildu zemes platību pieskalojuma rezultātā, ciktāl tas radies publiskā upē vai ezerā

Vispārējās dzīvokļa īpašnieka tiesības

1) iespēja valdīt un lietot dzīvokļa īpaģumu, gūt no tā ienākumus un visādi citādi izmantot pēc sava ieskata, taču ar atrumu, ka šāda rīcība nedrīkst būt pretēja likumam un nedrīkst radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem; 2) Iespēja sev piederošo īpašuma tiesību atsavināt pilnībā vai daļēji, piem., pārdot visu dzīvokļa īpašumu vai domājamo daļu no tā; 3) iespēja apgrūtināt dzīvokļa īpašumu ar lietu vai saistību tiesībām; 4) lietot kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu, ciktāl šādas lietošanas ierobežojumi nav noteikti ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu; 5) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā 6) saņemt domājamai daļai atbilstošu daļu no ienākumiem, kas gūti no kopīpašumā esošās daļas nodošanas lietošanā trešajai personai 7) Tiesība veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā 8) Prasīt cita dzīvokļa īpašnieka izslēgšanu no kopības

Dzīvokļa īpašnieka pienākumi

1) kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu 2) Pārējie pienākumi, kas nav TIEŠI saistīti ar minēto pārvaldīšanu.

Kustamas lietas īpašuma tiesības iegūšanas sākotnējie pamati

1) kustamu bezīpašnieka lietu piegūšana 2) lietas augļu iegūšana 3) pieaugums ar kustamu lietu savienošanu vai svešu lietu apstrādāšanu 4) ieilgums

Dalīšanas veidi

1) labprātīgi jeb vienošanās ceļā, kopīpašniekiem noslēdzot dalīšanas līgumu 2) tiesas ceļā, pamatojoties uz viena vai vairāku kopīpašnieku celto prasību, kas vērsta uz dalīšanas un tās veida noteikšanu ar tiesas spriedumu

Dzīvokļa īpašuma izveidošana

1) likums, 2) tiesas spriedums, 3) tiesisks darījums, 4) mājas īpašnieka lēmums.

Rīcības veidi

1) tiesiska rīcība; 2) faktiska rīcība; lietošanas veida maiņa.

īpašuma tiesības iegūšana ar ieilgumu priekšnoteikumi

1) valdījums, kas balstīts uz tiesiska pamata; 2) valdītāja labticība; 3) zināma laika notecējums

Lietu tiesību institūti

1) īpašuma tiesība; 2) servitūta tiesība; 3) ķīlas un izpirkuma tiesība; 4) apbūves tiesība; 5) dzīvokļa īpašums; 6) komercķīla; 7) finanšu ķīla.

valdījuma tiesiskie pamati

1)likumiskā mantošana; 2)tiesas spriedums; 3) piegūšana un pieaugums; 4)tiesisks darījums, kura mērķis ir īpašuma tiesības atdošana citam.

Kopīpašuma izbeigšana ar dalīšanu

Ar dalīšanu izbeidzas nevis pati īpašuma tiesība, bet gan šīs tiesības kopīga piederība visiem kopīpašniekiem, jo tās rezultātā attiecīgā īpašuma tiesība var nonākt viena kopīpašnieka individuālā piederībā vai palikt dažu kopīpašnieku kopīgā piederībā, vai arī nonākt trešās personas individuālā piederībā.

Domājamā dāla

Atspoguļo katra kopīpašnieka līdzdalību attiecīgās īpašuma tiesības piederībā un šīs līdzdalības apmēru.

Darījumtiesiska iegūšana

Attiecībā uz kustamām lietām īpašuma tiesības darījumtiesiskā iegūšana notiek ar nodošanu ieguvējam, bet attiecībā uz nekustamiem īpašumiem - ar "korroborāciju" jeb ieguvēja īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā

Lietu tiesību institūtu noslēgtības principa pārkāpšanas sekas

Darījumi, kas noslēgti pretēji tiesību institūtu noslēgtības principam, ir absolūti spēkā neesoši.

atsvevišķais īpašums

Dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā.

Dzīvokļa īpašums

Dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums.

Dzīvokļa īpašuma sastāvs

Dzīvokļa īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Prettiesīgs valdījums

Faktiskā vara pār lietu, kurai nav nekāda tiesiska pamata.

Koppēctecība

Iegūšana attiecas nevis uz kādu atsevišķu tiesību, bet gan uz veselu tiesiskā priekšteča tiesību kopumu, kurā ietilpst visas vai vairākas tiesiskā priekšteča tiesības. Šāda tiesību pēctecība ir iespējama tikai likumā paredzētos gadījumos un pēc vispārīgā principa notiek uz likuma pamata

Atsevišķā pēctecība

Iegūšana attiecas vienīgi uz kādu atsevišķu tiesību. Tiesību pēctecība starp dzīvajiem pēc vispārīgā principa ir iespējama vienīgi atsevišķās pēctecības veidā, kas parasti pamatojas uz tiesisku darījumu starp tiesisko priekšteci un attiecīgās tiesības ieguvēju.

Uz galveno lietu gulošās nastas

Ir konkrētās lietas katrreizējā īpašnieka pienākumi (saistības), kuri viņam jāpilda tāpēc, ka viņš ir šīs lietas īpašnieks. Šādi pienākumi parasti izpaužas regulāru izpildījumu došanā, taču šī pazīme nav izšķirošā.

Prasība par atņemta valdījuma atjaunošanu

Ja aizliegtas patvarības rezultātā valdījums ticis atņemts, aizskartais valdītājs var celt tiesā prasību par atņemtā valdījuma atjaunošanu.

Prasība par valdījuma traucējuma novēršanu

Ja aizliegtas patvarības rezultātā valdījums ticis vienīgi traucēts, aizskartais valdītājs var celt tiesā prasību pret aizskārēju par valdījuma traucējuma novēršanu. Prasītājam jāpierāda sava valdījuma fakts un tas, ka atbildētāja rīcības rezultātā prasītāja valdījums ticis un tiek traucēts vai arī ka atbildētāja draudu dēļ prasītājam ir radušās pamatotas bažas par šāda traucējuma iespējamību.

Rīcības spēkā neesība

Ja kopīpašnieks, pamatojoties uz tiesisku darījumu, ir rīkojies ar kopīgo lietu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, šāds darījums nav spēkā.

Valdījuma izbeigšanās

Juridiskais valdījums turpinās tik ilgi, kamēr pastāv valdītāja faktiska vara pār lietu un griba paturēt to kā savu; kolīdz beidz pastāvēt kaut viens no šiem priekšnoteikumiem, izbeidzas arī juridiskais valdījums.

Īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu

Katram dzīvokļa īpašniekam piederošā sevišķā tiesība uz "atsevišķā īpašuma" lietošanu un izmantošanu, kas ir tiesiski nedalāmi saistīta ar attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam piederošo domājamo daļu no visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas.

Galvenās lietas augļi

Katrs labums, ko var iegūt, lietojot vai izmantojot galveno lietu.

Īpašuma elastīguma princips

Kolīdz šāda tiesība uz svešu lietu izbeidzas, īpašnieka pilnvaru izlietošanas iespēja pati no sevis atjaunojas tās sākotnējā apjomā

Salikta lieta

Kustama lieta vai nekustams īpašums, kura sastāvs izveidots, mākslīgi savienojot vairākas lietas.

Juridisks valdījums

Lietas (juridisks) valdījums pastāv gadījumā, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Šai gribai nav obligāti jābūt noteikti izteiktai (izrādītai) un tā parasti izriet no konkrētā gadījuma apstākļiem.

Akcesijas princips

Lietas sastāvdaļas seko šīs lietas liettiesiskajam liktenim, jo "galvenā lieta" un tās "sastāvdaļas" veido tiesisku vienību jeb vienu lietu. Īpašuma vai cita lietu tiesība, kas pastāv attiecībā uz galveno lietu, pēc vispārīgā principa attiecas arī uz visām šīs lietas sastāvdaļām.

Aizsardzības funkcija

Lietas valdītājs ir tiesīgs aizsargāt savu valdījumu jeb faktisko varu pār lietu pret patvarīgiem traucējumiem vai aizskārumiem no trešo personu puses, turklāt neatkarīgi no tā, vai šim valdījumam ir kāds tiesisks pamats vai ne, jo likums aizsargā "katru valdījumu"

Subjektīvā valdījuma teorija

Lietas valdītājs var būt šīs lietas: 1) "patiesais īpašnieks" vai 2) "šķietamais īpašnieks". Savukārt lietas "šķietamais īpašnieks" var būt tāds, kurš: a) nezina un nevar zināt, ka viņš nav lietas īpašnieks (labticīgs valdītājs); b) zina vai var zināt, ka viņš nav īpašnieks, lai gan izrāda gribu rīkoties ar lietu kā īpašnieks (ļaunticīgs valdītājs).

Kauzalitātes princips

Liettiesiskā rīcības darījuma spēks ir atkarīgs no tā, vai ir spēkā šim rīcības darījumam pamatā esošais saistībtiesiskais apņemšanās darījums. Proti, persona var iegūt īpašuma vai citu lietu tiesību uz kustamu lietu vai nekustamu īpašumu tikai tad, ja šī iegūšana balstās uz spēkā esoša tiesiska pamata.

Relatīvā ieraksta princips

Lietu tiesības, kuras pastāv vai ir iegūtas uz likuma pamata, ir spēkā pret visām trešajām personām arī bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā, šādu tiesību nostiprinājumam zemesgrāmatā ir vienīgi deklaratīvs spēks.

Obligātā ieraksta princips

Lietu tiesības, kuras uz tiesiska darījuma pamata pāriet ieguvējam t.s. singulārās jeb atsevišķās pēctecības ceļā vai kuras tiek origināri jeb sākotnēji nodibinātas par labu ieguvējam uz tiesiska darījuma pamata, pēdējais iegūst vienīgi ar to brīdi, kad attiecīgā tiesība uz viņa vārda ir tikusi nostiprināta zemesgrāmatā.

Nodošanas princips

Lietu tiesību darījumtiesiskai iegūšanai uz kustamu lietu, ir nepieciešams arī šīs lietas nodošana ieguvējam kā liettiesisks rīcības darījums.

Likumdevēja un tiesas kompetence

Lietu tiesību institūtu noslēgtības princips neizslēdz iespēju radīt jaunas lietu tiesības vai modificēt esošo lietu tiesību saturu ne tikai likumdošanas, bet arī tiesas spriešanas, proti, tiesību tālākveidošanas ceļā.

Publicitātes princips

Lietu tiesību pastāvēšanai un to piederībai konkrētiem subjektiem jābūt darītai zināmai trešajām personām, lai tās būtu informētas par pastāvošo liettiesisko stāvokli attiecībā uz konkrēto lietu.

Galvenajai lietai taisītie izdevumi

Mantiski novērtējami un labprātīgi izdarīti ieguldījumi, kurus taisījusi cita persona un kuri nāk par labu galvenajai lietai, resp., ir vērsti uz tās būtības uzturēšanu vai tās sastāva atjaunošanu, vai arī uz šīs lietas uzlabošanu, izdaiļošanu vai pārgrozīšanu

Ķermeniskas lietas

Materiāli tverami, trīsdimensionāli un bezpersoniski priekšmeti, kas var atrasties tiesību subjektā varā.

Valdījums

Nevis tiesība, bet gan faktisks stāvoklis, t.i., "faktiska vara pār lietu", turklāt neatkarīgi no tā, vai personai, kurai ir šāda vara pār lietu, ir arī tiesību uz to.

Publicitātes līdzekļa tiesiskā iedarbība

No labticīgu trešo personu viedokļa kustamas lietas atršanās kādas personas valdījumā vai zemesgrāmatu ieraksti ir pietiekams pamats secinājumam, ka konkrētā lieta vai lietu tiesība pieder konkrētai personai.

Civilie augļi

Periodisks ienākums , kas tiek iegūts no galvenās lietas, pamatojoties uz "sevišķām tiesiskām attiecībām", kā arī tāds periodisks ienākums, kas tiek iegūts, tiesīgajai personai izlietojot kādu citu tiesību.

ķermeniskas lietas valdījums

Personas faktiska iespēja atbilstoši savai gribai katrā laikā tieši un netraucēti ietekmēt lietu jeb iedarboties uz to, kā arī faktiska iespēja liegt citām personām izdevību ietekmēt šo pašu lietu.

Kopīpašuma izbeigšana tiesas ceļā

Prasība ir divpusēja, un tās mērķis ir dalīšanas jautājuma pozitīvs risinājums. Prasības izspriešana nevar beigties ar prasības noraidīšanu, un tiesai pozitīvi jāizšķir jautājums par dalīšanu un jātaisa atbilstošs spriedums. Tiesas spriedums tiek taisīts visu kopīpašnieku interesēs.

Daudzuma lieta

Privāttiesiskajā apgrozībā pieņemts vairāku vienas šķiras, parasti atvietojamu priekšmetu daudzums, kas veido saimniecisku vienību un kas juridiski ir uzskatāms par vienu lietu.

Pilnvarojums tiesai dalīšanā

Pēc sava ieskata izraudzīties to dalīšanas veidu, kas, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ir vispiemērotākais un vistaisnīgākais.

Lietu tiesības

TN kopums, kas regulē lietu pakļatību tiesīgo personu tiešai tiesiskajai varai, ko piešķir subjektīvā īpašuma tiesība.

Dalāmas lietas

Tiesiski dalāma ir vienīgi tāda lieta, ko iespējams reāli sadalīt patstāvīgās daļās, neiznīcinot dalāmās lietas būtību (neietekmējot tās šķiru) un nesamazinot tās vērtību.

Tiesība protestēt pret cita kopīpašnieka rīcību

Tiesība nepiekrist kādai rīcībai ar kopīgo lietu vai tās daļu (sastāvdaļu), bet gadījumā, ja cits kopīpašnieks ir jau rīkojies bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, - tiesība prasīt šādas rīcības atzīšanu par spēkā neesošu.

Turējuma kā "faktiska valdījuma" visaptveroša aizsardzība

Turētājs ir tiesīgs prasības tiesvedības kārtībā prasīt gan atņemta valdījuma atjaunošanu, gan valdījuma traucējuma novēršanu.

Lietu tiesību institūtu noslēgtības principa būtība.

Tā kā īpašuma un citas lietu tiesības - kā absolūtas tiesības - ir spēkā pret visām trešajām personām, lietu tiesībām jābūt pietiekami skaidri izzināmām arī no šo tiesību veida un satura viedokļa.

Faktisks valdījums jeb turējums

Tāda faktiska vara pār lietu, ko īsteno persona, kurai, pamatojoties uz kādām tiesiskām attiecībām ar īpašnieku, ir tiesība valdīt lietu. Turētājam jeb faktiskam valdītājam ir tiesība prasīt traucēta valdījuma atjaunošanu.

Zemesgrāmatas lielā nozīme

Tās īpašuma un citas lietu tiesības uz nekustamu īpašumu, kuras uz tiesiska darījuma pamata pāriet ieguvējam vai kuras tiek sākotnēji nodibinātas par labu ieguvējam uz tiesiska darījuma, tiek iegūtas vienīgi ar to brīdi, kad attiecīgā tiesība uz viņa vārda tikusi nostiprināta zemesgrāmatā.

Publicitātes funkcija

Uzdevums ir darīt zināmu trešajām personām faktu par lietu tiesību pastāvēšanu un pāreju citai personai, turklāt šī funkcija galvenokārt attiecas uz kustamu lietu valdījumu.

ķermenisku lietu kopība

Vairāku patstāvīgu, vien vai dažāda veida ķermenisku lietu sakopojums zināmam nolūkam, kā rezultātā šis sakopojums veido saimniecisku vienību, kurai parasti ir vienots nosaukums.

Tiesīgs valdījums

Valdījums, kas balstās uz kāda tiesiska pamata, kamēr šis tiesiskais pamars turpina pastāvēt.

Tiesības valdījums

Valdīt var tikai tādu tiesību, ko var ilgstoši vai atkārtoti izlietot.

Servitūta tiesības valdījuma aizsardzības iespējas

Var aizsargāt tiesas ceļā no brīža, kad servitūts ir nodibināts, resp., kad servitūta tiesība nostiprināta zemesgrāmatā. Turpretī ceļa faktisks lietojums (vienreizējs vai atkārtots) nepiešķir valdījumu (precario), ja servitūts kā tāds vēl nav ticis nodibināts un nostiprināts zemesgrāmatā.

Nedalāmas lietas

Visas pārējās lietas, kuru dalīšanas rezultātā tiek iznīcināta dalāmās lietas būtība vai arī samazināta tās vērtība.

Kopīpašumā esošā daļa

Visi pārējie dzīvojamās mājas sastāva elementi, kas neietilpst kādā no atsevišķajiem īpašumiem, ietilpst visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajā mājas daļā, kas viņiem pieder kopīgi katram noteiktas domājamās daļas apmērā.

Manta

Visu konkrētajam tiesību subjektam piederošo mantisko (naudā novērtējamo) tiesību kopums (bezķermenisku lietu kopība).

Apslēpta manta

Vērtīgas kustamas mantas, kuras ir noslēptas un kuru īpašnieks notecējušā laika ilguma dēļ vairs nav uzzināms.

Īpašuma tiesības iegūšana ar piegūšanu

attiecas tikai uz kustamām bezīpašnieka lietām un izpausties vai nu kā dzīvnieku ķeršana, var arī kā lietu atrašana. Piegūšanai jāizpaužas kā attiecīgās kustamās lietas sagrābšanai, kas saistīta ar nodomu paturēt sagrābto lietu kā sev piederošu,

atsavinātā iegūšana

ieguvējs iegūst jau radušos subjektīvo tiesību, to atvasinot no līdzšinējās tiesīgās personas tādā veidā, ka šī tiesība tiesību pēctecības ceļā pāriet no minētās personas

sākotnējā iegūšana

iegūšanas gadījumā ieguvējs iegūst tādu subjektīvo tiesību, kas netiek atvasināta no kādas citas personas un kas iegūšanas brīdī rodas no jauna, turklāt neatkarīgi no tā, vai pirms minētās tiesības iegūšanas citai personai ir piederējusi atbilstoša tiesība. (prasījuma tiesības iegūšana, noslēdzot saistībtiesisku līgumu, autortiesību iegūšana, radot autora darbu)

Nekustama īpašuma tiesības iegūšanas atsavinātie pamati

kad ieguvējs iegūst jau radušos īpašuma tiesību, to (tiešā veidā) atvasinot no līdzšinējā īpašnieka, kā rezultātā šī tiesība tiesību pēctecības ceļā pāriet ieguvējam. Šāda iegūšana var notikt atbilstoši līdzšinējā īpašnieka gribai vai arī pretēji viņa gribai, turklāt tiesību pēctecība var notikt uz tiesiska darījuma, tiesas sprieduma vai likuma pamata.

Dalīta lietošana

kopīpašnieks viens pats ir tiesīgs saņemt tos ienākumus, kādus viņš guvis, lietojot viņa atsevišķā valdījumā un lietošanā nodoto kopīgās lietas daļu, kaut arī saņemto ienākumu apmērs neatbilstu viņa domājamās daļas lielumam

Kopīpašuma attiecību daļēja izbeigšana, izslēdzot no tām vienu dalībnieku.

kopīpašnieku vairākums pēc kopīpašnieka daļu lieluma var prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu

Nozaudēta lieta

kustama lieta, kuras nozaudētājs nezina, kur to meklēt vai no kā pieprasīt, vai kādā kārtā dabūt atpakaļ savās rokās.

Atradēja alga

labums, ko var iegūt, kad kaut ko nozaudētu atrod. Strīda gadījumā tā noteicama pēc tiesas ieskata, taču ne lielāka no 1/3 daļu no atrastās lietas vērtības.

Lietas dalāmība

lietas dalāmība nozīmē vienīgi iespēju noteikt pietiekami norobežotas kopīgās lietas daļas, kas atrodas katra kopīpašnieka atsevišķā valdījumā un lietošanā.

Ieraksta princips

lietu tiesību iegūšana uz nekustamiem īpašumiem, kā arī uz noteiktas kategorijas kustamām lietām, pēc vispārīgā principa notiek ar atbilstošu ieraksta izdarīšanu publiskajā reģistrā.

Uzņēmums

organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi jeb vērtības , kuras komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Komersanta uzņēmums vai tā daļa parasti kalpo kā komercķīlas priekšmets vai kā uzņēmuma pirkuma līguma priekšmets

Pieaugums ar ēku celšanu un stādīšanu

pamatojas uz akcesijas principu, atbilstoši kuram lietas "sastāvdaļas" seko jeb pakļaujas "galvenās lietas" liettiesiskajam liktenim

Nekustamo bezīpašnieka lietu piegūšana

piekrīt valstid, bet likumā paredzētajos gadījumos - valstij

Citas lietu tiesības

piešķir tiesīgajai personai vienīgi daļēju tiesisko varu pār lietu un atsevišķas liettiesiskas iespējas. Persona var lietot vai rīkoties ar attiecīgo lietu tikai noteiktā veidā.

Īpašuma tiesība

piešķir īpašniekam visplašāko lietošanas un rīcības iespēju pār lietu, ciktāl tā nav pakļauta zināmiem aprobežojumiem.

Bezķermeniskas lietas

s konkrētam tiesību subjektam piederošās (viņa mantā ietilpstošās) mantiskās jeb naudā novērtējamās tiesības, t.i., tādas tiesības, kurām ir mantiska vērtība un kuras normālos apstākļos var atsavināt par naudu vai kuras atbilstoši to raksturam dod zināmu naudā novērtējamu labumu.

īpašuma tiesības iegūšanas sākotnējie pamati

tajos gadījumos, kad īpašuma tiesība tiek nevis atvasināta no kādas citas personas, bet gan rodas vienlaikus ar tās iegūšanu, turklāt šāda iegūšana attiecas uz tādām lietām, kuras nekad nav bijušas nevienas citas personas īpašumā vai arī kurām agrāk ir bijis īpašnieks, kurš savu īpašuma tiesību ir zaudējis.

Galvenās lietas piederumi

tādas patstāvīgas kustamas lietas, kuras: 1) uzdevums ir pietiekami ilgstoši kalpot galvenajai lietai; 2) ir pastāvīgi saistītas ar galveno lietu; 3) atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskajām īpašībām, un šajā ziņā būtiska nozīme ir apgrozībā valdošajam uzskatam.

Rīcība ar domājamo daļu

var izpausties gan kā domājamās daļas atsavināšana, gan arī kā liettiesisku vai saistībtiesisku apgrūtinājumu nodibināšana attiecībā uz domājamo daļu.

Dalīšana

var izpausties ne tikai kā kopīgās lietas reāla sadale, bet arī, piem., kā visas šīs lietas piespriešana vienam vai vairākiem kopīpašniekam, uzliekot viņam par pienākumu samaksāt pārējiem kopīpašniekiem viņu daļas naudā, kā šīs lietas pārdošana trešajai personai, sadalot saņemto naudas summu kopīpašnieku starpā, vai arī kā tāda kopīgā nekustamā īpašuma sadalīšana dzīvokļu īpašumos, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām

Pieaugums ar viena zemes gabala pievienošanos otram.

var rasties: 1) izceļoties upes salai, 2) mainot upei gultni; 3) kā pieskalojums

Loze

Īpaši pielietojams tad, ja nepieciešams izšķirt jautājumu, kuram no kopīpašniekiem būtu piespriežama visa kopīgā lieta, piem., gadījumā, kad abiem kopīpašniekiem ir vienādas domājamās daļas un lietā nav citu apstākļu, kas attaisnotu visas kopīgās lietas piespriešanu vienam vai otram kopīpašniekam.

Specialitātes princips

Īpašuma un citas lietu tiesības var pastāvēt vienīgi attiecībā uz atsevišķām, patstāvīgām lietām. Turklāt tiesiskā skaidrība un lietu tiesību absolūtais spēks pieprasa, lai attiecībā uz katru atsevišķu, patstāvīgu lietu pastāvētu atsevišķa lietu tiesība. Uz katru atsevišķu, patstāvīgu lietu var pastāvēt tikai viena īpašuma tiesība, un šī tiesība attiecas uz konkrēto lietu visā tās sastāvā.

Iegūšana uz likuma pamata

īpašuma tiesības iegūšana uz likuma pamata notiek piespiedu atsavināšanas un konfiskācijas gadījumā.

Kauzalitātes principa sekas

īpašuma tiesības pāreja vai citas lietu tiesības nodibināšana (pāreja) par labu ieguvējam ir atkarīga no attiecīgā saistībtiesiskā apņemšanās darījuma (pamatdarījuma) spēkā esības.

Dabiskie augļi

Ķermeniskas galvenās lietas "dabiski ražojumi" jeb organiski produkti, kas tiek iegūti, nekaitējot galvenās lietas būtībai kā arī citi "ieguvumi", kas tiek iegūti no galvenās lietas atbilstoši tās izmantošanas mērķim un nenodarot ievērojamu kaitējumu galvenās lietas būtībai

Kustamas lietas sastāvdaļas

Šādas lietas dabiskie augļi, kamēr tie nav atdalījušies vai atdalīti no galvenās lietas