Lietu klasifikācija

Nekustamas lietas(ķermeniskas)

vienīgi ķermeniskas lietas, t.i., zemes virsmas norobežotas daļas (visā to sastāvā), kas saskaņā ar likumu ir ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgi nekustami īpašumi. Taču atbilstoši šobrīd spēkā esošajām lietu tiesībām nekustamā īpašuma jēdziens saprotams plašākā nozīmē, jo tas aptver ne tikai zemes gabalus (visā to sastāvā), bet arī ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus, dzīvokļa īpašumus un apbūves tiesības, proti, visus tos mantiskos labumus (tiesību objektus), kuri saskaņā ar likumu ir ierakstāmi zemesgrāmatā kā patstāvīgi nekustamie īpašumi

Nepatērējamas

visas pārējās kustamās lietas, kuras atbilstoši to izmantošanas mērķim nav domāta patērēšanai vienreizējas un parastas lietošanas rezultātā, resp., lietas, kuras lietošanas procesā nolietojas pakāpeniski, saglabā savu substanci ilgstoši un ir lietojamas vairākkārt. Apstāklis, ka parastas lietošanas rezultātā attiecīgā lieta ar laiku nolietojas, nepadara šo lietu par patērējamu (piem., mehāniskie transportlīdzekļi, mēbeles, apģērbs, grāmatas)

Nedalāmas lietas

visas pārējās lietas, kuru dalīšanas rezultātā tiek iznīcināta dalämäs lietas būtība vai arī samazināta tās vērtība. Šajā ziņā tiesiski nedalāmas lietas ir, piem., mājdzīvnieks, televizors, kurpju pāris, glezna, dārgakmens. Lietas nedalāmība var izrietēt arī no likuma vai tiesiska darījuma (sk. CL 847.p.2.d.). Tā, piem., tiesiski nav iespējams reāli sadalīt dzīvokļa īpašumu (sal. Dzīvokļa īpašuma likuma 2.p. 2.d.), kā arī tādu zemes gabalu, kura sadalīšanu daļās nepieļauj vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (sk. Zemes ierīcības likuma 15.p. 1.d., CL 740.p.). Līgumā vai testamentā var būt noteikts terminēts aizliegums reāli sadalīt tādu lietu, kas ir tiesiski dalāma

Iedala

- kustamās un nekustamās - ķermeniskas un bezķermeniskas - atvietojamas un neatvietojamas - patērējamas un nepatērējamas - dalāmas un nedalāmas - atsevišķas lietas un lietu kopības - galvenās un blakus lietas

Galvenajai lietai taisītie izdevumi

- nepieciešamie- lai uzturētu lietas būtību, aizsargātu no bojā ejas, sabrukuma, izpostījuma, izdevumi, kas nepieciešami lietas uzturēšanai, saimnieciskai izmantošanai un apsaimniekošanai atbilstoši līdzšinējam ixmantošanas mērķim - derīgie - taisīti, lai uzlabotu lietu, objektīvi palielina tās ienesīgumu vai tirgus vērtību(centrālapkures ierīkošana, noliktavas, piebūves uzcelšana..uc) - greznuma - taisīti, lai lietu padarītu ērtāku, patīkamāku, daiļāku- nevajadzīgie izdevumi..greznu apstādījumu, strūklaku ierīkošanu utt.

Atsevišķas lietas

- saliktas - tāda kustama lieta vai nekustams īpašums, kura sastāvs izveidots, mākslīgi savienojot vairākas lietas, t.i., savstarpēji savienojot kustamas lietas vai nekustamam īpašumam pievienojot kustamas lietas vai citu nekustamo īpašumu, kā rezultātā savienotās, resp., pievienotās lietas ir zaudējušas atsevišķas, patstāvīgas lietas raksturu un juridiski ir uzskatāmas par saliktās lietas sastāvdaļām (piem., automašīna, kas sastāv no rāmja, motora, virsbūves un citām detaļām vai, piem., apbūvēts zemes gabals, kas sastāv no ēkā iebūvētajiem būvmateriāliem, vai nekustams īpašums, kas sastāv no vairākām zemes vienībām). Salikto lietu telpiskā norobežotība no citām lietām izpaužas gan funkcionāli (saliktajai lietai ir vienots izmantošanas mērķis), gan fizikāli (atsevišķās sastāvdaļas ir savienotas vienotā veseluma). - daudzuma - privāttiesiskajā apgrozībā pieņemts vairāku vienas šķiras, parasti atvietojamu priekšmetu daudzums, kas veido saimniecisku vienību un kas juridiski ir uzskatāms par vienu lietu. Ķermeniskas lietas raksturs ir nevis katrai atsevišķai fizikālajai vienībai (kas parasti ir saimnieciski bezvērtīga vai nevar tikt patstāvīgi izmantota, piem., cukurgrauds, akmeņogle, bite), bet gan apgrozībā pieņemtam šādu atsevišķu priekšmetu daudzumam (piem., kilograms cukura, kubikmetrs smilts, bišu saime, arī, piem., 52 kāršu kava).

Zemesgrāmatā kā patstāvīgi nekustamie īpašumi ir

- zemes gabali un uz tiem esošās ēkas(būves) kā šo zemes gabalu sastāvdaļas - ēkas(būves), kas saskaņā ar likumu ir uzskatāmas par patstāvīgiem īpašuma objektiem - dzīvokļa īpašumi - apbūves tiesības

Ķermenisku lietu kopība

1) vairāku patstāvīgu (atsevišķu), viena vai dažāda veida ķermenisku lietu sakopojums 2) zināmam (vienotam) nolūkam, kā rezultātā šis sakopojums 3) veido saimniecisku vienību (nevis tiesisku vienību), kurai parasti ir vienots nosaukums (sk. CL 849.p. 1.d.), piem., lopu ganāmpulks, dzīvokļa iekārta, trauku servīze, gleznu kolekcija, bibliotēka, preču krājums, lauksaimniecības inventārs

Mantiskā(naudā novērtējamās tiesības) ir

1) īpašuma un citas lietu tiesības, 2) saistību tiesības un citi prasījumi, kas piešķir tiesisku iespēju prasīt no citas personas zināmas rīcības izdarīšanu (šādai rīcībai parasti ir mantiska vērtība), 3) mantiskās "intelektuālā īpašuma tiesības" (piem., autora mantiskās tiesības, tiesības uz preču zīmi, patenttiesības), 4) līdzdalības tiesības kapitālsabiedrībā (no akcijām vai SIA kapitāla daļām izrietošās tiesības)

Bezķermeniskas

Ar bezķermeniskām lietām (res incorporalis) plašākā nozīmē saprotamas konkrētam tiesību subjektam piederošās (viņa mantā ietilpstošās) mantiskās jeb naudā novērtējamās tiesības, t.i., tādas tiesības, kurām ir mantiska vērtība un kuras normālos apstākļos var atsavināt par naudu vai kuras atbilstoši to raksturam dod zināmu naudā novērtējamu labumu (piem., lietojuma tiesība vai tiesība saņemt uzturlīdzekļus) Ar bezķermeniskām lietām saprotamas arī citas "personiskās tiesības" ar mantisku vērtību, piem., t.s. "nogaidu tiesība", kas izriet no mantojuma līguma vai atliekoši nosacīta saistību līguma (sk. CL 646., 1558.p.), tiesība pieņemt atklājušos mantojumu, tiesība saņemt uzturlīdzekļus." Šaurākā nozīmē ar bezķermeniskām lietām saprotamas tikai tās subjektīvās mantiskās tiesības, kuras var būt privāttiesiskās apgrozības objekti, resp., tās naudā novērtējamās tiesības, ar kurām tiesību subjekts var rīkoties, slēdzot tiesiskus darījumus, kas vērsti uz šo tiesību atsavināšanu vai apgrūtināšanu. Šādas tiesības ir gandrīz visas lietu tiesības (izņemot, piem., lietojuma tiesību, sk. CL 1203.p., un izpirkuma tiesību

Galvenās lietas

Patstāvīgi tiesību priekšmeti galvenās lietas būtiskās daļas ir visi šīs lietas elementi, kas atrodas ar galveno lietu nesaraujamā sakarā un ietilpst tās sastāvā tā, ka bez šīm sastāvdaļām galvenā lieta 1) pēc būtības nemaz nevarētu pastāvēt (piem., glezna nevar pastāvēt bez audekla) vai 2) nebūtu atzīstama par pilnīgu. Noskaidrojot to, kas ir tie elementi, bez kuriem konkrētā galvenā lieta "pēc būtības nebūtu atzīstama par pilnīgu", svarīga loma ir apgrozībā valdošajam uzskatam šajā jautājumā

Galvenās lietas augļi

Pl.n.- katrs labums jeb ienākums, ko var iegūt, lietojot vai izmantojot galveno lietu. Šr.n.- tādas lietas (tostarp finanšu līdzekļi), kuras normāla saimnieciska ienākuma veidā periodiski tiek vai var tikt iegūtas no galvenās lietas (tostarp bezķermeniskas lietas jeb tiesības), šo lietu izmantojot atbilstoši tās saimnieciskajam mērķim. Tiek izšķirti dabiskie augļi un civilie augļi

Lietu kopības

Tradicionāli tiek izšķirtas šādas lietu kopības: 1) ķermenisku lietu kopība, 2) uzņēmums (kā ķermenisku un bezķermenisku lietu kopība) un 3) manta (kā bezķermenisku lietu kopība

Kustamas lietas(tikai ķermeniskas)

Visas pārējās ķermeniskās lietas, kuras nav uzskatāmas par nekustamiem īpašumiem vai to sastāvdaļām, ir kustamas lietas arī t.s. "kustamās būves" jeb tādi arhitektoniski, tehniski vai konstruktīvi darinājumi, kas ierīkoti bez saimnieciska nodoma saglabāt ilgstošu savienojumu ar zemes gabalu, un parasti šīs būves un attiecīgā zemes gabala starpā pastāv vāja ķermeniska sasaiste (piem., kiosks, dārza mājiņa, pagaidu būve," tāda mazēka, 18 kas nav ierakstāma zemesgrāmatā¹)

Atvietojamas lietas

atvietojamas lietas ir tās, kurām parasti ievēro vienīgi šķiru, bet ne veidu, ne arī atsevišķu lietu par sevi". Proti, atvietojamas jeb sugas lietas ir tādas kustamas lietas, kurām ir visas attiecīgajai lietu sugai raksturīgās pazīmes un attiecībā uz kurām privāttiesiskajā apgrozībā parasti nem vērā vienīgi šo lietu labumu un daudzumu (bet nevis katras lietas individuālās pazīmes). Līdz ar to viena atvietojama lieta var tikt aizstāta ar citu tādas pašas šķiras (sugas) un labuma lietu. Atvietojamas lietas ir, piem., apgrozībā esošās naudas banknotes un monētas, audums, labība, dīzeļdegviela, ķieģeļi, kā arī sērijveidā ražotas preces, ciktāl tās ir jaunas (piem., grāmatas eksemplāri vai tehniskie aparāti, ciktāl tie masveidā tiek ražoti un piedāvāti pārdošanai). Šādas lietas parasti noteic ar "skaitu, mēru vai svaru

Neatvietojamas lietas

individuāli noteiktas lietas ir tādas kustamas lietas, attiecībā uz kurām privättiesiskajā apgrozībā ņem vērā šīm lietām piemītošās individuālās pazīmes, ar ko tās atšķiras no citām līdzīgām lietām. Tāpēc šādas lietas nevar aizstāt ar citām "tāda paša labuma un daudzuma" lietām. Neatvietojamas lietas ir, piem., individuāli šūts apģērbs, individuāli izgatavotas mēbeles, visas jau lietotās lietas (piem., lietota automašīna), mākslas darbi (ciktāl ir runa par oriģinālu, nevis reprodukciju). Ipaši tiek izceltas t.s. "unikālās lietas", kuras ir tikai vienā eksemplārā (piem., gleznas oriģināls, skulptūra, sens manuskripts).

Ķermeniskas

materiāli tverami, trīsdimensionāli un bezpersoniski priekšmeti, kas var atrasties tiesību subjektā varā Tā kā ķermeniskas lietas ir bezpersoniski priekšmeti, par tādām nav uzskatāms dzīva cilvēka ķermenis un no tā neatdalītas daļas, kā arī miruša cilvēka ķermenis un no tā neatdalītas daļas Nav arii debess ķermeņi

Uzņēmums

organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi jeb vērtības (piem., reputācija, klientūra, komercnoslēpumi, zinātība, nākotnes izredzes utt.), kuras komersants izmanto komercdarbības veikšanai

Civilie augļi

periodisks ienākums (parasti - naudas maksājumu veidā), kas tiek iegūts no galvenās lietas, pamatojoties uz "sevišķām tiesiskām attiecībām", kā arī tāds periodisks ienākums, kas tiek iegūts, tiesīgajai personai izlietojot kādu citu tiesību (izņemot īpašuma tiesību piem., nomas vai īres maksa, ko saņem galvenās lietas īpašnieks uz nomas vai īres līguma pamata. Savukārt periodisks ienākums, kas tick iegūts, izlietojot citu tiesību (izņemot īpašuma tiesību), ir, piem., kapitāla procenti (piem., aizdevuma procenti vai procenti par naudas nbguldījumu kredītiestādē

Dalāmas lietas

runa vienīgi par lietas tiesisku dalāmību, ko nedrīkst identificēt ar lietas faktisku dalāmību (jebkuru lietu iespējams faktiski sadalīt). Tā, piem., mājdzīvnieks ir vienīgi faktiski dalāms, turpretī nokauta mājlopa kautķermenis ir gan faktiski, gan tiesiski dalāms. Tiesiski dalāma ir vienīgi tāda lieta, ko iespējams reāli sadalīt patstāvīgās daļās, neiznīcinot dalāmās lietas būtību (neietekmējot tās šķiru) un nesamazinot tās vērtību: visu reāli atdalāmo daļu kopējai vērtībai jābūt ne mazākai par visas dalāmās lietas vērtību, un šīm daļām jābūt tāda paša veida (šķiras) patstāvīgām lietām, kāda ir dalāmā lieta. Tā, piem., zemes gabali pēc vispārīgā principa ir tiesiski dalami, turklāt ne tikai neapbūvēti, bet arī apbūvēti zemes gabali. Apbūvēti zemes gabali, kā arī ēkas (būves) kā patstāvīgi īpašuma objekti ir tiesiski dalāmi, ja pēc dalīšanas ir iespējama attiecīgo būvju vai to daļu atsevišķa izmantošana (piem., ja ēkai ir vairākas ieejas un atdalāmās daļas ir savstarpēji būvnieciski norobežotas). Zemes gabalus un ēkas (būves) iespējams sadalīt vienīgi vertikāli, jo šādu lietu horizontāla sadale (piem., ēkas "atdalīšana" no zemes gabala vai ēkas stāva "atdalīšana" no citiem tās stāviem) nav iespējama.24 Bez tam tiesiski dalāmas ir tādas kustamas lietas, kuru būtība izpaužas tās veidojošajā materiālā un kuru sadalīšana neietekmē to vērtību, piem., tvertnē iepildīti šķidrums vai gāzveida viela, kautķermenis, dārgmetāla stienis, labība, ogles

Blakus lietas

tas viss, kas "pastāv tikai ap galveno lietu" vai "pieder pie tās", vai arī "kā citādi ar to saistīts", ir blakus lietas. Ar jēdzienu "blakus lietas" CL 851.p. ir apzīmētas 1) galvenās lietas būtiskas daļas jeb sastāvdaļas, 2) galvenās lietas augļi, 3) galvenās lietas piederumi un 4) galvenajai lietai taisītie izdevumi un uz to gulošās nastas. nastas" ir galvenās lietas katrreizējā īpašnieka pienākumi (saistības), kuri parasti izpaužas regulāru izpildījumu došanā (piem., pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli vai dot reälnastas izpildījumus

Patērējamas lietas

tādas kustamas lietas, kuras zaudē savu substanci vienreizējas un parastas šo lietu izmantošanas mērķim atbilstošas lietošanas rezultātā (piem., pārtikas produkti, lopbarība, kosmētika, šķidrais un cietais kurināmais

Galvenās lietas piederumi

tādas patstāvīgas kustamas lietas" (nevis galvenās lietas sastāvdaļas), 1) kuru uzdevums ir pietiekami ilgstoši (bet ne mūžīgi) kalpot galvenajai lietai, resp., täs faktiskās izmantošanas mērķim (proti, citas kustamas lietas vai nekustama īpašuma apsaimniekošanai, lietošanai vai glabāšanai), 2) kuras ir pastāvīgi saistītas ar galveno lietu (resp., starp galveno lietu un piederumu jāpastāv atbilstošam telpiskam sakaram, kuram nav pārejoša rakstura, taču nav nepieciešams fizisks savienojums, sk. CL 857.p. 3.d.) un 3) kuras atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskajām īpašībām, un šajā ziņā būtiska nozīme ir apgrozībā valdošajam uzskatam Piem., mēbeles dzīvoklī

Manta

visu konkrētajam tiesību subjektam piederošo mantisko (naudā novērtējamo) tiesību kopums (bezķermenisku lietu kopība).28 Šis jēdziens ir radīts juridisku apsvērumu dēļ un tam ir īpaši būtiska nozīme ģimenes tiesībās (regulējot laulāto mantiskās attiecības un rīcību ar bērna mantu), komerctiesībās (regulējot mantas pāreju komercsabiedrību reorganizācijas gadījumā), maksātnespējas tiesībās (regulējot maksātnespējīgā parādnieka mantas sastāvu un rīcību ar šo mantu), civilprocesa tiesībās (regulējot piedziņas vēršanu uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu

Dabiskie augļi

ķermeniskas galvenās lietas "dabiski ražojumi" jeb organiski produkti, kas tiek iegūti, nekaitējot galvenās lietas būtībai (piem., jaundzimuši mājlopi, piens, olas, vilna, medus, kūtsmēsli, zemes gabalā izaudzēta labība un dārzeņi, normālas meža apsaimniekošanas rezultātā iegūta koksne), kā arī citi "ieguvumi", kas tiek iegūti no galvenās lietas atbilstoši tās izmantošanas mērķim un nenodarot ievērojamu kaitējumu galvenās lietas būtībai (piem., zemes gabala iegūti derīgie izrakteņi: smilts, grants, kūdra, sal. CL 1199.p.). Dabisko augļu paveids ir t.s. "rūpnieciskie augli" (sk. CL 957.p.), kuru iegūšanai līdzās dabas spēkiem ticis izmantots arī cilvēka mērķtiecīgs darbs (piem., zemkopības un dārzkopības ražojumi). Tā kā rūpnieciskie augļi ir dabisko augļu paveids, ar tādiem pretēji värda "rūpniecisks" burtiskai izpratnei -nav uzskatāmi, piem., rūpniecības vai amatniecības ražojumi (izstrādājumi). Dabiskie augļi, kamēr tie nav atdalīti (t.i., atdalījušies dabiski vai atdalīti mākslīgi) no galvenās lietas, ir tās sastāvdaļas (sk. CL 856.p.). Līdz ar dabisko augļu atdalīšanos vai atdalīšanu no galvenās lietas rodas patstāvīgas kustamas lietas