Siguldas novada vēsture

1428. gads

Arhibīskaps Henings Sarpenbergs bieži uzturas Turaidā. Gada beigās Turaidā arhibīskapa vadībā notiek kārtu sanāksme, kas izskata saimnieciska rakstura strīdus starp Livonijas ordeni un Rīgas domkapitulu.

1256.gads

Arhibīskaps Alberts Zuerbērs un domkapituls atsakās no zemnieku nodevām Livonijas ordeņa Siguldas un Cēsu pilsnovados par labu Livonijas ordenim. Kā atlīdzību arhibīskaps no ordeņa mestra iegūst Mazjumpravas muižu un īpašumus Akmens salā Rīgas tuvumā.

1188.gads

1. oktobrī pāvests Klements III apstiprina priesteri Meinardu par Daugavas lībiešu (Ikšķiles) bīskapu.

SATESELE, KUBESELE UN TURAIDA 11. gadsimts-1206

11. gadsimtā Latvijas teritoriju apdzīvo balti — kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi — un Baltijas jūras somi — lībieši. Siguldas, Turaidas un Krimuldas apkārtni apdzīvo Gaujas lībieši. Baltijas iedzīvotāji nodarbojas ar zemkopību, lopkopību un amatniecību. No 11. gadsimta vidus līdz 13. gadsimtam Baltijas iedzīvotāju saimnieciskajā dzīvē vērojams uzplaukums — papla-šinās maiņas sakari un veidojas regulāras tirdzniecības saites Baltijas jūras reģionā. Kopš 11. gadsimta kristīgo ticību Baltijas iedzīvotājiem cenšas izplatīt gan katoļu, gan pareizticīgo misionāri. 12. gadsimtā Baltijas jūras austrumu piekrastē parādās vācu tirgotāji un misionāri. Romas pāvests dod atļauju Baltijā sludināt kristīgo ticību. Ikšķilē kristīgo misiju sāk augustīniešu mūks Meinards. Viņa vadībā sāk pirmo mūra nocietinājumu celtniecību. Ikšķile un Turaida kļūst par kristīgās misijas centriem lībiešu apdzīvotajās teritorijās.

ZOBENBRĀĻU SYGEWALDE (SIGULDA) PRET BĪSKAPA FREDELANDI (TURAIDU) 1207-1236

13. gadsimta pirmo pusi Baltijā raksturo krusta karš, lībiešu un baltu tautu cīņa pret svešzemju iekarotājiem, mūra piļu un baznīcu celtniecība. Iekarotajās lībiešu, latgaļu, sēļu, igauņu, kuršu un zemgaļu zemēs izveidojas valstu savienība, ko pēc lībiešu zemju nosaukuma vācieši sāk dēvēt par Livoniju.

Siguldas Melngalvju krogs

15. gadsimta 30. gados Siguldas pilsētiņā darbojies Melngalvju krogs. Tas ir viens no pirmajiem rakstītos avotos minētajiem krogiem Latvijā, vēlāk saukts arī par Baznīcas krogu un Jelgavkrogu.

Lībiešu lēņu tiesības

15. gadsimtā Livonijas ordenis devis lēņus ne tikai pēc vācu lēņu tiesībām, bet arī pēc kuršu un lībiešu lēņu tiesībām. Lībiešu lēņi doti pie Siguldas un Salaspib novadā t. s. Salaspils koniņiem. 1447. gada dokuments Livonijā ir pēdējais, kurā minētas lī¬biešu lēņu tiesības. Vasalis Hince minēts arī vēlākos dokumentos, un no viņa vārda nosaukumu iegūst Inčukalna muiža, kas vāciski tolaik saukta par Hincenbergu.

1239. gads

19. aprīlī Turaidā Rīgas bīskaps Nikolajs izdod dokumentu, ar kuru Livonijas ordenim dāvina pusi no Jersikas pils. Kopā ar bīskapu Turaidā uzturas vismaz 17 priesteri, kā arī vasaļi un Turaidas bruņinieki Oto un Gerhards.

1226.gads

20. aprīlī pāvesta legāts Modenas Vilhelms izšķir strīdu starp Zobenbrāļu ordeņa mestru Folkvīnu un Livonijas bīskapu Albertu par parādiem un nodevām. Izlīguma rezultātā zobenbrāļu mestrs pagarina bīskapam viņa parāda — 30 mārkas (ap 6 kg sudraba) — atmaksas termiņu. Par to zobenbrāļi uz laiku drīkst ievākt no Cēsu un Siguldas zemniekiem nodevas, kas līdz šim pienācās Rīgas bīskapam.

1316.gads

23. aprīlī Siguldas pilī sapulcējas septiņi Rīgas domkungi, arhibīskapa vasaļi: Pēls, Ostenhūzens, Rozens, Ungerns, Ikšķils, Livonijas ordeņa mestrs Gerhards no Jorkes un svarīgākie ordeņa pavēlnieki. Viņi nolemj slēgt savienību pret Rīgas arhibīskapu Fridrihu no Pernšteinas. Ja kāds no sazvērniekiem šo vienošanos lauž, viņam jāmaksā sods 100 mārkas zeltā vai desmit reizes vairāk sudrabā. Jūlija beigās Livonijas ordenis pārkāpj Siguldas vienošanos un okupē arhibīskapa īpašumus bez pārējo sazvērnieku līdzdalības. Siguldas pilī Livonijas ordeņa mestrs Gerhards no Jorkes apstiprina lēņu maiņu — Mālpils vasalis Maneģints un viņa dēli iegūst vasaļa Radikses lēni pie Siguldas.

1359. gads

23. decembrī kardināls Francisks no Moliano Romas pāvesta Innocenta VI uzdevumā izskata Rīgas arhibīskapa Fromholda no Fifhūzenes sūdzību pret Livonijas ordeni. Saskaņā ar viņa spriedumu ordenim jāatdod visi arhibīskapam atņemtie īpašumi, to skaitā Turaidas pils.

1318.gads

23. februārī Romas pāvests Johans XXII nosūta Livonijas ordenim pieprasījumu atdot Rīgas arhibīskapam viņam okupētos īpašumus. Pāvesta sarakstā Turaidas pils minēta kā pirmā no arhibīskapa pilīm.

1251.gads

24. februārī pāvests Rīgas bīskapiju paaugstina par arhibīskapiju, ar ko noslēdzas katoļu baznīcas hierarhijas organizēšana Livonijā. Rīgas arhibīskapa amatā ieceļ Prūsijas, Livonijas un Igaunijas arhibīskapu Albertu Zuerbēru, atstājot Rīgas bīskapu Nikolaju savā amatā līdz nāvei.

1372. gads

28. aprīli Turaidā pie arhibīskapa Zigfrīda Blomberga ierodas bruņinieks Heneke no Tīzenhauzenes ar ieroču nesējiem Gertu Siti, Godekenu no Nīehūzenes, Heneki Ronnenu, Johanesu Egeluni, Hiniku Rīgi un citiem kalpotājiem, lai saņemtu no arhibīskapa 1400 Rīgas mārku par ieķīlāto Suntažu pili. No arhibīskapa puses darījumā kā liecinieki piedalās Dideriks Generiss, domkungi no Rīgas un Tērbatas baznīcas, Hinriks Vitenborhs, kā arī Turaidas fogts Hinriks Orgess un Turaidas pils pārvaldnieks Egins no Honordenas.

Livonijas landtāgi. Naudas reformas Livonijā

Ap 1420. gadu arhibīskaps Johans VI Ambundi sasauc pirmo zināmo Livonijas landtāgu — kārtu un valdnieku sapulci. Ar tās palīdzību arhibīskaps cer ierobežot Livonijas ordeni un saskaņot galvenos pasākumus ārpolitikas un iekšpolitikas jomā, kā arī naudas lietās. Landtāga kompetencē ir zemes aizsardzības jautājumi, likumdošanas aktu izdošana, tiesas spriešana. Landtāgā ir pārstāvētas četras kūrijas: prelāti jeb bīskapi un domkungi, Livonijas ordeņa pavēlnieki, bruņniecība jeb vasali, trīs lielāko Livonijas pilsētu — Rīgas, Tērbatas (Tartu), Tallinas — pārstāvji. Svarīgākie lēmumi, ko pieņem Livonijas landtāgos, ir naudas reformas 1420.-1426. gadā un 1500.-1505. gadā, vienošanās par kopīgu ārpolitiku un karu nesākšanu bez visu kārtu piekrišanas, vienošanās par kopīgu rīcību pret kara draudiem 16. gadsimta sākumā, kā arī ticības brīvības pieņemšana Livonijā 1554- gadā.

Liecības par svētceļojumiem Turaidā

Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī atrastas vairākas svētceļnieku zīmes jeb relikvijas, kas liecina par svētceļojumiem viduslaikos. Svētceļnieki piestiprinājusi bronzas un alvas medaljonus, gliemežvākus, krustus pie apģērba kā pazīšanās zīmes. Jādomā, ka svētceļojumi livoniešiem sākušies Lībekā, līdz kurienei viņi ceļojuši ar kuģiem.

1217.gads

Zobenbrāļi turpina iekarot igauņu zemes. 22. septembrī Sakalā kaujā ar igauņiem smagi ievaino Turaidas Kaupo. Viņš pirms nāves novēl savus īpašumus Livonijas baznīcai. Kaupo miesas sadedzina, kaulus atved un apglabā Kubeselē.

1286. gads

Arhibīskaps Johans II no Fehtenas nokļūst ordeņa gūstā, taču viņš vēl paliek noteicējs pār savām zemēm un pilīm un uzturas Turaidā. 31. decembrī arhibīskaps izdod divus dokumentus — ar vienu no tiem viņš apstiprina Marienverderas domkungus Prūsijā, kas ietilpst Rīgas baznīcas provincē, ar otru — piespiež savu vasali Johanu atteikties no Vecdoles pils.

1376.gads

Arhibīskaps Johans IV no Zintenes bieži uzturas Turaidas pilī. Viņš šeit izdod vairākus dokumentus ar norādi — "mūsu pilī Turaidā". Arhibīskaps Turaidā parasti mēdz noturēt savas tiesas sēdes.

1420. gads

Arhibīskaps Johans VI Ambundi ir atguvis arhibīskapijas īpašumus. Turaidas pilī uz sarunām ar arhibīskapu ierodas Livonijas ordeņa mestrs Zigfrīds Landers no Spanheimas un Rīgas pilsētas pārstāvji. Notiek apspriede par izmaiņām monētu kalšanā.

Baznīcas nodevas

Baznīcas nodevas Krimuldas draudzē vāktas regulāri — ik gadu domkapituls iemaksājis pāvesta kasē Romā dalu ienākumu no domkapitula īpašumiem. Pāvesta kasē nonākušas baznīcas nodevas no visām arhibīskapijas baznīcām.

1272.gads

Domstarpības starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu ir nokārtotas. Rīgas arhibīskaps Alberts Zuerbērs dažas dienas uzturas Turaidā un izdod dāvinājuma dokumentu domkapitulam. Turaidā tiesnesis un pilsnovada pārvaldnieks ir arhibīskapa fogts Albero.

1345.gads

Februārī lietuviešu karaspēks ar kunigaiti Alģirdu iebrūk Rīgas novadā. Vartberges Hermaņa "Livonijas hronika" stāsta: "No Rīgas caur Ādažiem viņš nonāca Siguldas novadā, kur pie Lietuvas karaļa ieradās kāds no līvu vecākajiem, apgalvodams, ka jaunkristītie un visa tauta viņu iecēlusi par ķēniņu un ja tas sekotu viņa padomam, tad varētu pakļaut visu zemi. Karalis tad jautāja viņam, kas būtu jādara ar Livonijas mestru. Viņš atbildēja, ka viņi to gribētu padzīt kopā ar visiem vāciešiem. Tad karalis teica: "Zemniek, tu ķēniņš šeit nebūsi!" — un lika laukumā Siguldas pils priekšā viņam nocirst galvu." Lietuviešu karaspēks turpina savu sirojumu un nonāk Turaidas novadā un Krimuldā, kur nogalina priesterus un izposta visas baznīcas. Lietuvieši nogalina vismaz 260 Siguldas novada iedzīvotājus, bet Rīgas arhibīskapijā pāri par 1000 cilvēku.

1413. gads

Flāmu izcelsmes ceļotājs, Burgundijas hercoga galma pārzinis un diplomāts Zilbērs no La- nuā apceļo Lietuvu, Livoniju un Krievzemi. Savus iespaidus viņš iemūžina franču valodā sarakstītā ceļojuma aprakstā. Zilbērs no Lanuā apmeklē Livonijas ordeņa landmaršalu Siguldā, lai iegūtu atļauju ceļošanai caur Livoniju uz Novgorodu Krievzemē un uz Lietuvu.

1317.gads

Gada sākumā Livonijas ordenis atkārtoti sasauc sapulci Siguldā, kurā piedalās pieci arhi¬bīskapam naidīgi Rīgas domkungi, arhibīskapa vasaļi un visi arhibīskapijas priesteri. Dom¬kungi aizved pāvestam uz Romu sūdzību par arhibīskapu. Pāvests Johans XXII nostājas arhibīskapa pusē un 21. decembrī pasludina Siguldas savienību par nelikumīgu. Domkungi pēc pāvesta asās reakcijas pāriet arhibīskapa pusē. Pāvests izsauc pie sevis arhibīskapa vasaļus un komturus, kas piedalījušies sazvērestībā pret arhibīskapu, un pieprasa no viņiem paskaidrojumus.

1400. gads

Gada sākumā Turaidas pilī uzturas Livonijas ordeņa mestrs Venemars no Brigenejas, viņš ziņo Tallinas rātei par novgorodiešu draudiem. Ap šo laiku Livonijas ordenis pabeidz Siguldas pils paplašināšanas darbus, pēc kuriem pils iegūst tradicionālo četrstūra formu ar iekšējo pagalmu vidū. Pilij uzbūvē četrstāvu vārtu torni ar paceļamo tiltu un uzstāda pirmos lielgabalus.

1236. gads

Gada sākumā Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns lūdz atļauju Vācu ordeņa virsmestram Hermanim no Zalcas pievienoties Vācu ordenim Prūsijā. Pēc Zobenbrāļu ordeņa smagās sakāves Saules kaujā Vācu ordeņa kapituls nolemj izpildīt zobenbrāļu lūgumu. Kauja pie Saules notiek 22. septembrī. Tajā lietuviešu un zemgaļu karaspēki gandrīz pilnībā iznīcina Zobenbrāļu ordeņa un krustnešu karaspēku, kas atgriežas no karagājiena Lietuvā.

1228.gads

Iespējams, ka Siguldas pils jau ir Zobenbrāļu ordeņa komtura rezidence.

1215.-1216. gads

Igauņi no Ridalas un Sāmsalas uzbrūk Gaujas lībiešiem un posta zemes. Seko atbildes karagājieni. Tolovas latgaļi kopā ar zobenbrāļiem nemitīgi karo ar igauņiem Igaunijā un atriebjas par valdnieka Tālibalda nāvi, kā arī karo ar Sakalas igauņiem. Zobenbrāļu karagājienos piedalās arī Turaidas Kaupo.

1344.gads

Igauņu zemēs sākas plaša iedzīvotāju sacelšanās pret Livonijas ordeņa un dāņu virskundzību. Vāciešus un dāņus padzen no Sāmsalas (Sāremā) un Rēveles (Tallinas) novada. Igauņi no sava vidus izvēlas četrus vadoņus, kam dod karaļa titulu. Viņi nēsā zelta piešus un greznu mēteli. Nemieros piedalās ap 10 000 zemnieku. Notikumi ietekmē arī Siguldas novada iedzīvotājus.

1259. gads

Jūlijā Turaidā uz sarunām ierodas arhibīskaps Alberts Zuerbērs un Livonijas ordeņa brāļi. Viņi liecinieku klātbūtnē vienojas par strīdīgajām zemju robežām starp arhibīskapiju un ordeni.

1203. gads

Kaupo ir Turaidas lībiešu valdnieks, kas pieņēmis kristīgo ticību. Viņa valdījumā ir daļa Gaujas lībiešu zemju, karadraudze un dažas pilis Turaidā un Krimuldā. Kopā ar priesteri Teoderihu Kaupo dodas uz Romu pie pāvesta Innocenta III. Pāvests viņam uzdāvina 100 zelta feniņus, kā arī iedod sūtījumu Livonijas bīskapam — pāvesta Gregora pārrakstītu Bībeli.

12.gadsimta pirmā puse

Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors senkrievu hronikā kopā ar citām tautām piemin lībiešus. Izveidojas četri Vidzemes lībiešu apgabali — Daugavas, Turaidas jeb Gaujas, Metsepoles un Idumejas —, kuros dzīvo ap 28 000 cilvēku. Siguldas un Turaidas novadā veidojas Gaujas lībiešu nocietinājumi: Sateseles (Līvu kalns), Vildogas, Turaidas, Kārļa, Viešu, Vikmestes (Suvorova kalns), Rata (Elku, Taurētāju kalns), Lojas, Gavēņu pilskalns.

Ap 1184.gadu

Kopā ar vācu tirgotājiem pie Daugavas lībiešiem ierodas pirmais katoļu misionārs augustīniešu ordeņa priesteris Meinards.

1248. gads

Kubeseles lībiešu zemes nonāk Rīgas domkapitula valdījumā. Rīgas bīskaps Nikolajs Turaidas pilī apstiprina jau esošos domkapitula īpašumus un dāvina domkapitulam 12 ciemus Kubeseles (Krimuldas) draudzē.

1263.gads

Lietuvieši kunigaiša Tranaiša vadībā siro igauņu zemēs. Livonijas ordeņa mestrs sapulcina karaspēku Siguldā un dodas sagaidīt lietuviešus pie cisterciešu klostera Daugavgrīvā (Vecdaugavā). Atceļā no Igaunijas lietuvieši sastopas ar ordeņa armiju un iesaistās cīņā. Kaujā krīt deviņi ordeņa brāļi un daudzi Rīgas pilsoņi jeb namnieki.

Siguldas pils 15. gadsimtā

Livonijas ordenis paplašina un pārbūvē Siguldas pili, uzceļot divus torņus un jaunu aizsargmūri. Pilij ir četri torņi, un apbūve iegūst neregulāra četrstūra formu. Uz ziemeļrietumiem no pils galvenās ēkas atrodas priekšpils ar saimniecības ēkām, uz dienvidaustrumiem — pakavveida ārējais pagalms un vairāki aizsarggrāvji. Pils galvenās ēkas apakšējā stāvā ir sardzes telpas un kalpotāju dzīvojamie kambari, virs tiem atrodas konventa zāle un kapela. Kapelas altārdaļa neatbilst ierastajam novietojumam uz austrumiem, tā ir pagriezta dienvidu virzienā, pielāgojot jau esošajiem mūriem. Augšējā stāva telpas ar šaujamlūkām izmanto aizsardzībai un noliktavas krājumiem. Pilī pārveido vairākas lūkas uguns šaujamieroču izmantošanai. Siguldas pils ir komturejas centrs. Siguldas komturejas sastāvā ir vairāki pilsnovadi — Mālpils (pils celta pirms 1413. gada), Nītaure (celta 14- gs. 1. pusē), Skujene (celta pirms 1440. gada), Zaube (celta pirms 1437. gada). Šīs ir palīgpilis, kuras ordeņa brāļi izmanto nodevu savākšanai un uzglabāšanai, ordeņa muižu pārvaldīšanai, kā arī zemes aizsardzības stiprināšanai un satiksmes ceļu aizsargāšanai. Siguldas pilī dzīvo landmaršals Gothards no Pletenbergas, kam ir pakļauta arī Rēzeknes pils.

Vācu ordeņa Livonijas atzars

Livonijas ordeņa augstākais pavēlnieks ir mestrs. Viņu uz mūžu ievēlē Livonijas or-deņa brāļu kopsapulce — kapituls, bet apstiprina Vācu ordeņa virsmestrs. Livonijas ordeņa mestra vietnieks un karaspēka pavēlnieks ir landmaršals. Komturi un fogti ir or-deņa pilsnovadu pārvaldnieki un piļu komandanti, kam pakļaujas ierindas ordeņa brāļi. No 1239. līdz 1432. gadam un no 1560. līdz 1562. gadam zināmi 11 komturi. Ordeņa brāļu apģērbs ir balts apmetnis ar melnu krustu. Stingrā disciplīna, kas valda ordenī, 13.-14. gadsimtā palīdz ordenim izveidot vienu no spēcīgākajām ar-mijām Austrumeiropā. Pēc sakāves Ērģemes kaujā 1560. gadā Livonijas ordenis pilnīgi sairst un 1562. gadā tiek likvidēts. Ordeņa pēdējais mestrs Gothards Ketlers kopā ar daļu ordeņa brāļiem pāriet luterticībā un kļūst par Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmo hercogu. Siguldas pils ir Livonijas ordeņa pilsnovada centrs. No 1239. līdz 1402. gadam pils ir komtura — pils un novada pārvaldnieka — rezidence, bet no 1403. līdz 1558. gadam arī ordeņa landmaršala mītne.

1434. gads

Livonijas ordeņa kancelejas ierēdņi, amatnieki un kalpotāji izveido savu Melngalvju brā¬lību. Ordeņa melngalvji veic reliģiskas un kulta ceremonijas, kopj slimniekus, rīko dzīres un mielastus. Arī Siguldas pilī ir kalpotāju Melngalvju brālība.

1368.gads

Livonijas ordeņa landmaršals ar ļaudīm no Siguldas, Rēzeknes, Aizkraukles un Daugavpils pils iebrūk Krievzemē pie Veljes pils (Pleskavas apgabalā). Sirojumu karš starp Livonijas ordeni un pareizticīgajiem krieviem turpinās jau vairākus gadus. Siguldas komturam ir savs karogs — balts ar melnu krustu. Karogi ir arī Daugavgrīvas, Cēsu un Kuldīgas komturiem.

1370.gads

Livonijas ordeņa mestram karagājienā uz krievu zemēm līdzi dodas Krimuldas un Turaidas vienības. Gādājot barību saviem kara zirgiem un salaupītajiem lopiem, krievu pils Veljes apkārtnē Sveču dienā (2. februārī) bojā iet divdesmit četri karavīri no Turaidas un Krimuldas.

1268.gads

Livonijas ordeņa mestrs Oto no Luterbergas 16. janvārī Turaidā izdotā dokumentā apņemas ievērot visas Rīgas domkapitula īpašumtiesības Siguldas novadā. Livonijas ordenis nepiesavināsies zemes īpašumus pat tad, ja Gauja palu laikā atrautu zemes gabalu no domkapitula īpašumiem un pieskalotu to ordeņa krastam. Rīgas arhibīskaps neuzticas Livonijas ordenim un nodod savas zemes Šverinas grāfa Guncelina III aizsardzībā. Tādēļ šī gada vasarā Livonijas ordenis lauž līgumu ar Rīgas arhibīskapu un domkungiem. Ordeņa karaspēks pēkšņi ielaužas arhibīskapa sētā Rīgā un apcietina arhibīskapu Albertu Zuerbēru. Ordeņa brāļi viņu uzsēdina uz maza zirdziņa un, izsmiedami kā gūstekni, ved uz Siguldu un Cēsīm.

1377.gads

Maijā Livonijas ordeņa landmaršals dodas karagājienā uz Lietuvu. Viņa vienībā ir ordeņa bruņinieki no Siguldas un citām ordeņa pilīm. Lietuvā ordeņa karaspēks sagūsta 120 cilvēkus un aizved uz Livoniju kara laupījumu — 280 kara zirgus un 260 liellopus. Daļa kara laupī¬juma nonāk Siguldā.

1237. gads

Maijā pāvests Gregors IX īpašā dokumentā apstiprina Zobenbrāļu ordeņa pievienošanu Vācu ordenim. Livonijā izveido Vācu ordeņa atzaru — Livonijas ordeni.

1221. gads

Maijā un jūnijā Livonijas garīdzniecība, rīdzinieki, lībieši un latgaļi uzstājas pret padošanos Dānijas karaļa varai un padzen dāņu karaļa sūtni Gotšalku. Rīdzinieki ar lībiešiem un latgaļiem sapulcējas Turaidā un slepeni noslēdz pret Dāniju vērstu savienību. Tā ilgi nepastāv, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi no Siguldas sagūsta lībiešu vecākos. Važās ieslēgtus, viņus aizved uz Siguldu un iesloga cietumā. Ordenis šajā laikā ir dāņu karaļa Valdemāra II sabiedrotais. Vasaras beigās Turaidā siro liels krievu karaspēks, arī lietuvieši, kas noposta ciemus un baznīcas. Ordeņa un bīskapa karotāju vidū ir nesaskaņas, tāpēc vāciešu rīcība pret iebrucējiem aizkavējas.

1298.gads

Martā Livonijas ordeņa karaspēks aplenc Turaidas pili, kurā patvēries arhibīskaps Johans III no Sverinas. Pēc astoņu dienu ilgām cīņām arhibīskaps padodas un atver Turaidas pils vār¬tus. Cīņu gaitā ordenis nodedzina visas ēkas ap pili. Arhibīskaps nodod ordenim visus savus īpašumus, arī Turaidas pili. Tomēr ordeņa brāļi viņu vairākas dienas tur cietumā "pie maizes un ūdens". 1. jūnijā pie Turaidas pils notiek liela kauja starp Livonijas ordeņa karaspēku un Rīgas arhibīskapa sabiedroto — Rīgas pilsētas un Lietuvas apvienoto karaspēku kunigaiša Vitena vadībā. Sabiedrotie smagi sakauj ordeni. Kaujā krīt Livonijas ordeņa mestrs Bruno un 22 ordeņa brāļi, kā arī pusotra tūkstoša pārējo karotāju.

1218.gads

Metsepolē un Lēdurgā iebrūk igauņi no Sāmsalas (Sāremā), pēc priestera Gotfrīda aici¬nājuma ierodas zemes aizstāvji — Vesiķis ar saviem lībiešiem, kā arī daži bīskapa kalpi no Fredelandes pils. Novgorodieši, pleskavieši kņaza Jaroslava vadībā iebrūk Līvzemē un nonāk līdz Siguldai. Cīņai pret iebrucējiem par sapulcēšanās vietu izvēlas Turaidu, kur satiekas ordeņa mestra Folkvīna vadītais rīdzinieku karaspēks ar lībiešu karapulkiem.

LIVONIJAS ORDENIS UN RĪGAS ARHIBĪSKAPIJA GAUJAS KRASTOS 1237-1557

No 13. līdz 16. gadsimtam Latvijas un Igaunijas teritorijā — Livonijā — pastāv pieci savā starpā vāji saistīti politiski veidojumi: Vācu ordeņa atzars Livonijā , Rīgas arhibīskapija, Kurzemes, Tērbatas (Tartu) un Sāmsalas-Vīkas (Sāremā-Lēnemā) bīskapijas. Visu Livonijas posmu raksturo iekšējie konflikti un militārās sadursmes starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Neizpaliek ārējie militārie konflikti ar Lietuvu un Krievzemi. Maskavas lielkņaziste 15. gadsimta beigās savu teritoriju paplašina līdz Livonijas robežai, tas izraisa militāru sadursmi. Livonijai, tāpat kā visai Eiropai, 16. gadsimts bija nozīmīgu ekonomisku, politisku un sociālu pārmaiņu laiks. Vienu no vislielākajiem satricinājumiem Livonijas baznīcvalstu savienībai rada reformācijas kustība.

1202. gads

Nodibina Zobenbrāļu (Dieva bruņinieku) ordeni, kas domāts kristiešu un jaunkristīto aizstāvībai.

1207. gads

Notiek pirmā zemju dalīšana starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni. Rīgas bīskapija iegūst divas trešdaļas pakļauto zemju Gaujas labajā krastā — Turaidas un Krimuldas novadus, bet Zobenbrāļu ordenis — vienu trešdaļu lībiešu zemju Gaujas kreisajā krastā. Pāvests Inno- cents III apstiprina zemju dalīšanu ar speciālu bullu un piešķir tiesības Zobenbrāļu ordenim veikt turpmākos iekarojumus neatkarīgi no Rīgas bīskapa. Veidojas Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk Vācu ordeņa valsts Livonijā. Kā stāsta vecākā "Atskaņu hronika", Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno valdīšanas laikā (1204?—1209) sāk celt pili, ko nosauc par Sygewalde. Tā atrodas apmēram pusotra kilometra no Sateseles lībiešu pilskalna. Par pils celtniecību hronika stāsta: "Tad sev kā balstu kristietība / par mestru kādu vīru sauca: par Venno viņu vārdā sauca; / viņš centīgi tai kalpoja. Viņa laikā uzcelta. / lepna pils ir Siguldā, kur jauni, veci mīlībā / ar labpatiku dzīvoja." Laikā starp 1207. un 1209. gadu Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno, iespējams, atrodoties Siguldas pilī, vietējo iedzīvotāju vecākajam Maneģintam un viņa brāļiem piešķir lēnī zemi Mālpils novadā pie Idavas vecās pils. Ziemassvētku laikā Turaidas un Krimuldas novadā iebrūk lietuvieši. Tie ielaužas Krimuldas baznīcā, izlaupa novadu un aizved līdzi daudz gūstekņu — sievietes un bērnus, kā arī lielu laupījumu.

1405.gads

Ordeņa mestrs Konrāds no Fītinghofas ar draudiem piespiež arhibīskapu Johanu V no Vallenrodes iznomāt arhibīskapijas īpašumus Livonijas ordenim uz divpadsmit gadiem. Līdz ar to Turaidā un Siguldā saimnieko Livonijas ordenis.

1199.gads

Par Ikšķiles bīskapu pāvests Innocents III iesvēta Brēmenes domkungu Albertu un 5. oktobrī izdod bullu (rīkojumu) krusta karam pret kristīgās ticības atkritējiem Livonijā.

1442. gads

Pie Siguldas pils izveidojusies pilsētiņa, kurā dzīvo amatnieki, krodzinieki un citi ļaudis. Siguldas komturs piešķir "piparu lēni" tirgotājam Rekcendorfam. Lēnī ietilpst Līvu kalns jeb Sateseles pilskalns ar laukiem. Rekcendorfam par tiesībām nodarboties ar tirdzniecību jāmaksā Siguldas komturam ikgadēja "piparu nodeva". Siguldas landmaršals Hinriks no Notlebenes Siguldas tuvumā dod lēni pēc lībiešu lēņu tiesībām Mihaelam Kardisam.

1195. gads

Priesteris Teoderihs no Turaidas dodas uz Romu pie pāvesta Celestlna III, lai sāktu sarunas par krusta karu pret lībiešiem.

1327.gads

Pāvesta kūrijā ir saņemtas sūdzības no Rīgas arhibīskapa un domkapitula par Livonijas ordeņa brāļiem, kas apspiež jaunkristītos, izturas nicīgi pret garīdzniekiem, atņem īpašumus arhibīskapam un domkapitulam. Arī Turaidas pils ir nonākusi Livonijas ordeņa īpašumā. Te sapulcējas Tallinas bīskaps Olavs, cisterciešu klostera abats Hermanis, Tērbatas (Tartu) dekāns Florencis, Tallinas kanoniķis Bernards un vairāki bruņinieki. Viņi rakstiski apliecina atbalstu Livonijas ordenim, uzskatot, ka ordeņa brāļi ir patiesi slavējami un dievbijīgi vīri. Siguldas pilsnovadā Livonijas ordeņa mestrs Reimars Hāne atkārtoti apstiprina lēni nevācu vasalim Maneģintam, nosakot, ka lēni var mantot ne tikai dēls, bet arī meita.

1319.gads

Pāvesta sūtītais nodokļu iekasētājs ierodas Siguldas novadā, lai arhibīskapa zemēs ievāktu baznīcas nodevas. No Krimuldas baznīcas viņš iegūst 6 mārkas sudraba, no Turaidas baznīcas — 4 mārkas sudraba, no Krimuldas pilsnovada — 18 mārkas sudraba. Viena mārka ir 206 grami sudraba.

1234. gads

Pāvests Gregors IX nosūta Zobenbrāļu ordenim prasību ierasties Romā, lai atbildētu uz pāvesta legāta Ainas Balduīna sūdzībām. Romā jāierodas arī Siguldas komturam.

1214. gads

Pēc Rīgas bīskapa Alberta rīkojuma Raceburgas bīskaps Filips sāk Turaidā būvēt mūra pili. Jaunceltajā pilī ierodas Tolovas latgaļu valdnieka Tālibalda dēli. Lai izlūgtos bīskapa palī¬dzību cīņā pret kaimiņu tautām, viņi atsakās no pareizticības un pieņem katoļticību, kļūstot par Rīgas bīskapa vasaļiem.

1457. gads

Raunā Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers izdod Silvestra žēlastību — lēņa mantošanas tiesības saviem vasaļiem, pēc kurām mantošanu paplašina līdz piektajai radniecības līni¬jai. Tagad lēni var mantot arī sievietes un garīdznieki. Pēc šīm tiesībām dotos lēņus sauc par jaunajiem jeb žēlastības lēņiem. Saskaņā ar citu arhibīskapa izdotu dokumentu Turaidas pils- tiesā jaunās lēņu tiesības nedarbojas.

1312. gads

Romas pāvesta Klementa V uzdevumā Rīgā ierodas pilnvarotais pārstāvis Francisks no Moliano, lai izskatītu arhibīskapa un ordeņa konfliktus. Nopratinātie rīdzinieki, Livonijas priesteri, arhibīskapa un Livonijas ordeņa ļaudis apraksta notikumus pirms vairākiem gadiem. Viņi vairākkārt piemin notikumus Siguldas un Turaidas pilī. Liecinieki stāsta, ka domkapitula mūra pili Krimuldā okupējis Livonijas ordenis. Tā ir pirmā reize, kad dokumentos minēta Krimuldas pils. Rīgas arhibīskaps Fridrihs no Pernšteinas, izskatot konfliktus starp arhibīskapu, Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu, noslepkavoto dvēseļu mieram sūta trīs Rīgas pilsoņus svētceļojumā uz Svētās Marijas baznīcu Rokamadūrā, Dienvidfrancijā.

1255.gads

Romas pāvests Aleksandrs IV izpilda Rīgas arhibīskapa Alberta Zuerbēra lūgumu un 31. martā apstiprina arhibīskapa īpašumus. Vienlaikus pāvests nosaka arhibīskapa laicīgās un garīgās tiesības. Arhibīskapam īpašumā ir Doma baznīca, ēkas Rīgā, sešas mūra un četras koka pilis. Starp arhibīskapa īpašumā esošajām pilīm Turaidas pils nosaukta kā pirmā. Ap šo laiku Rīgas domkapituls sāk būvēt Krimuldas pili, to būvē galvenokārt no laukakmeņiem.

1206. gads

Rudenī pēc miera noslēgšanas ar lībiešiem priesteris Alobrands Kubeselē, Kaupo dzimtajā ciemā, sāk būvēt baznīcu, pie kuras nodibina Krimuldas draudzi. Gada beigās Sateseles pilī ierodas priesteris Daniēls, lai kristītu lībiešus.

1449. gads

Rīgas arhibīskapa darbību ietekmē Vācu ordeņa brāļu iekšējās ķildas un sadalīšanās naidīgās grupās atkarībā no izcelsmes (reinieši, vestfālieši, brandenburgieši u. c.). Kādreizējais Vācu ordeņa loceklis un virsmestra kapelāns Silvestrs Stodevešers atceļ no amata Turaidas fogtu, kas ir saksis. Viņš atceļ no amatiem arhibīskapijā arī brandenburgiešus, pomerāņus un citus sakšus. Lai saglabātu Livonijas vasaļu un pilsētnieku labvēlību, amatos tiek atstāti Livonijā dzimušie bruņinieki, lai arī Vācu ordeņa mestram tas šķiet nevēlami.

1253.gads

Rīgas arhibīskapijā sāk valdīt pirmais Rīgas arhibīskaps Alberts Zuerbērs.

1350. gads

Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhūzenes īsu brīdi uzturas Turaidā, tad to pamet, atstādams Livonijas ordeņa varā.

1391.gads

Rīgas arhibīskaps Johans IV no Zintenes, baidīdamies no Livonijas ordeņa vardarbības, pamet Livoniju, lai ārzemēs meklētu atbalstu. Livonijas ordenis izmanto viņa prombūtni un pārņem pakļautībā arhibīskapa pilis, to skaitā Turaidu. Turaidas pilī Livonijas ordenis saim¬nieko aptuveni trīs gadus.

Zobenbrāļu ordenis

Rīgas bīskapa Alberta uzdevumā 1202. gadā cisterciešu mūks Teoderihs dibina Zobenbrāļu ordeni pēc Templiešu ordeņa statūtiem. Atšķirībā no templiešiem, kas padoti tieši pāvestam, zobenbrāli pakļaujas Rīgas bīskapam. Zobenbrāļi ir lielākais vāciešu krusta karotāju spēks Livonijā. 1207. gadā, sada¬lot iekarotās zemes starp bīskapu un ordeni, viņu valdījumā nonāk trešdaļa no pakļautajām lībiešu un latgaļu zemēm Gaujas kreisajā krastā, arī Satesele. Zobenbrāļu ordenis beidz pastāvēt 1236. gada 22. septembrī pēc sakāves Saules kaujā. Tā zemes un pilis manto Vācu ordeņa atzars — Livonijas ordenis.

1225.gads

Rīgas bīskaps Alberts nosūta uz Romas kūriju priesteri Maurīciju ar lūgumu pāvestam norīkot savu šķīrējtiesnesi — legātu misijas darba uzlabošanai Livonijā. Pavasarī Rīgā ierodas pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms ar pilnvarām dibināt jaunas draudzes un iesvētīt baznīcas, izraudzīt bīskapus, izšķirt politiskus un tiesu strīdus. Pāvesta sūtnis apmeklē Turaidu un notur misi Kubeseles baznīcā. Tālāk viņš dodas uz Lēdurgu, Metsepoli, Idumeju, Letiju un Igauniju. Atceļā no Igaunijas Modenas Vilhelms iegriežas Trikātā, Cēsīs un Siguldā, kur sludina kristīgo mācību. Viņš dibina kristīgo draudzi Siguldā. Var domāt, ka šajā gadā sāk Siguldas baznīcas būvniecību.

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapituls ir Rīgas bīskapa padome laicīgajās un garīgajās lietās. Tā ir 12 domkungu — augstāko garīdznieku — padome. Viņi dzīvo Rīgas Doma klosterī pēc premonstratiešu mūku ordeņa noteikumiem un nēsā baltus mūku tērpus. Domkungiem ir tiesības ievēlēt Rīgas bīskapu (vēlāk — arhibīskapu) un bīskapa prombūtnes laikā pārvaldīt bīskapiju. Tā kā arhibīskapi 14. gadsimtā mēdz gadiem ilgi uzturēties pāvesta kūrijā, reālā vara arhibīskapijā šajā laikā pieder domkapitulam. Domkungi lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Domkungu iztikai Rīgas bīskaps piešķir vairākus zemes valdījumus, no kuriem lielākais ir Kubeseles draudzes novads. 13. gadsimta otrā pusē domkapituls Krimuldā sāk būvēt mūra pili, kas kļūst par novada saimniecisko centru. Pilī uzturas Rīgas domkapitula fogts — zemes tiesnesis un pārvaldnieks, te tiek savāktas un uzglabātas zemnieku nodevas.

1254.gads

Rīgas pilī notiek sanāksme, kurā piedalās arī Siguldas komturs Georgs no Eikštetes. Te Lietuvas bīskaps Kristiāns atsakās no nodevu ievākšanas un citām laicīgajām tiesībām, ko tam piešķīris Lietuvas karalis Mindaugs, par labu Vācu ordenim.

1281. gads

Rīgenas firsts Viclavs no Vāczemes ierodas Turaidas pilī un 25. oktobrī piešķir Rīgas tirgotājiem tirdzniecības privilēģijas savā salā. Atkārtoti tādu pašu tirdzniecības privilēģiju firsts Viclavs piešķir nākamā gada aprīlī Rīgā.

1223.gads

Sakalieši un igauņi dodas uz Imeru, Trikātu, Rozulu, Metsepoli un Turaidu, "atrazdami visos ciemos ļoti daudz vīriešu un sieviešu, viņi daudzus nogalināja, citus aizveda gūstā un, guvuši daudz kara laupījuma, pielika uguni visiem ciemiem un baznīcām". Sākumā pret iebrucējiem cīnās tikai nelielas latgaļu vienības, tad pie Turaidas pulcējas lībieši, vācu tirgotāji, krustneši, ordeņa brāļi no Siguldas un Cēsīm un seko igauņiem.

Sateseles pilskalns un pils

Sateseles pilskalns jeb Līvu kalns atrodas Gaujas kreisajā krastā, tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā, pie Vējupītes gravas. Nocietinājums ir ar 8 m augstu un 74 m garu valni, kas ir viens no lielākajiem Latvijā. Pilskalnā atradusies Gaujas lībiešu "stiprākā pils". Jaunākie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka pilī notikusi intensīva metālu apstrāde — kausēta gan dzelzs, gan krāsainie metāli, turklāt lielā daudzumā. Amatnieki te gatavojuši ieročus un rotas. Atrastas dižciltīgu sieviešu rotas, iedzīves priekšmeti un daudz ar kara darbību saistītu priekšmetu — ieroči, arbaletu bultu gali, zobenu rokturu poga, kā arī citas liecības par dzīvi pilī 11.-13. gadsimtā un vēlāk.

Siguldas pils

Sigulda kļūst par vienu no pirmajām zobenbrāļu mītnēm Latvijā, tāpat kā Rīga un Cēsis. Siguldas pils celta Gaujas ūdensceļa kontrolēšanai un kā cietoksnis pret vēl nepakļautajiem lībiešiem, vēlāk — pret bīskapa pili Turaidā. Pastāv dažādas versijas, kāpēc jaunceltajai pilij dots nosaukums Sygewalde. Viens no iespējamiem variantiem ir vārdu savienojums Sieg un Wald, kas tulkojumā no vācu valodas varētu nozīmēt 'uzvaras mežs' vai arī 'biezs mežs'. Viduslaiku rakstītajos avotos minēti dažādi Siguldas nosaukumi: Sygewalde, Segevald, Segewald, Zegewalde, Seegold, Seegolt, Segold, Segheewolt, Sehegold, Zege- wold, Sighewold, Segewolt, Segewold.

1306. gads

Siguldas komturejas kases pārzinis pārdod no zemniekiem ievāktās nodevas un citas preces Rīgas tirgotājiem tālākpārdošanai. Tirgotāji dažkārt paliek parādā par precēm Siguldas komturam.

1385.gads

Siguldas komturs Borhards piedalās Rīgas arhibīskapijas 10. janvāra vasaļu kārtas sapulcē un tiesas sēdē, kurā klātesošie izskata tiesas procesu starp arhibīskapu Johanu IV no Zintenes un brāļiem Hennekinu un Oto Pitkeveriem sakarā ar vasaļu neuzticību savam senjoram.

1369.gads

Siguldas komturs piedalās Rīgas arhibīskapa dzīrēs kopā ar augstākajām Livonijas ordeņa amatpersonām — mestru Vilhelmu no Frīmersheimas, landmaršalu, Daugavgrīvas un Jelgavas komturiem. Septembrī ordeņa landmaršals ar siguldiešiem un cēsiniekiem iebrūk Krievzemē un divas dienas posta Veljes pils apkārtni.

1403.gads

Siguldas pils kļūst par Livonijas ordeņa mestra tuvākā palīga — landmaršala — rezidenci. Landmaršals ir ordeņa karaspēka pavēlnieks un mestra vietnieks. Siguldā landmaršali uzturas līdz 1560. gadam, vienlaikus te uzturas ordeņa fogti (tiesneši, pārvaldnieki), landmaršala kalpotāji un līdz 1432. gadam arī komturi.

1447. gads

Siguldas pilstiesā pēc lībiešu lēņu tiesībām Livonijas ordeņa mestrs Heidenrihs Finke no Overbergas izlēņo Honekem Hincem nelielus zemes gabalus (22 parceles) ar pļavām un bišu kokiem.

1397. gads

Starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju notiek karš. Livonijas ordenis cenšas iegūt varu pār visu Livoniju. Daļa Rīgas arhibīskapa vasaļu kļūst neuzticīgi savam lēņa kungam un pāriet Livonijas ordeņa pusē. Tas ir smags noziegums, un, lai izvairītos no soda, vasaļi aizbēg uz Tērbatas (Tartu) bīskapiju. Livonijas ordeņa Siguldas komturs samierina Rīgas arhibīskapu ar saviem neuzticīgajiem lēņu vīriem. Siguldas pilī viņi paraksta vienošanos, kurā kā liecinieki piedalās Livonijas ordeņa mestrs, Rīgas arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni, Pāle, Zalcs, Asegals un Rīgas domkungi.

1404.gads

Starp Livonijas ordeņa ļaudīm Ropažos un Siguldā radušās nesaskaņas robežu jautājumos. 23. jūnijā ordeņa landmaršals Bernds Hafelmans un komturs Ceigers no Višelas rakstiski nosaka strīdīgās robežas.

1396. gads

Sverinas kanoniķis Didrihs no Fifhūzenes lūdz Rīgas arhibīskapam nosūtīt Sverinas baznīcai svēto relikviju — gabaliņu no svētā krusta, kas atrodas Rīgas Doma katedrāles Svētā krusta altārī. Arhibīskaps Johans V no Vallenrodes uzturas Turaidā un no šejienes 13. maijā nosūta prasīto relikviju. Cilvēks, kas apmeklē svēto relikviju Sverinas baznīcā, iegūst grēku atlaidi uz četrdesmit dienām.

1200.gads

Sākas krusta karš pret lībiešiem. Daugavas un Turaidas novadu vecākie Anno, Kaupo un citi dodas uz Rīgu pie bīskapa Alberta, lai vienotos par mieru. Izlīgumam bīskaps pieprasa no viņiem ķīlniekus — 30 dižciltīgus zēnus.

11.gadsimta otrā puse

Tirdzniecības rezultātā Siguldas novadā nonāk preces, kā arī monētas no Austrumiem un Rietumiem. Vairāku Eiropas pilsētu svaru sistēmā tirgotāji ievieš apzīmējumu "lībiešu pods", kas ir 20 svara mārciņas. Gaujas lībiešu novadā būvē vairākas koka pilis, to skaitā Sateselē (Siguldā) un Toreidā (Turaidā).

Turaidas lībieši

Turaidas lībieši ir vienīgie no Baltijas jūras austrumpiekrastes iedzīvotājiem, kuriem vēstures avotos minēts kulta kalpotājs — svētnieks jeb zīlnieks (ariolus). Vietvārds "Turaida" cēlies no Baltijas jūras somu valodas un tulkojumā varētu nozīmēt — "Dieva dārzs". Turaida pirmo reizi minēta "Indriķa hronikā", runājot par 1190. gadu. Viduslaiku rakstītajos vēstures avotos sastopami nosaukumi: Thoreyda, Torreyde, Thoreida, Trayden, Treiden, Toreida u. c. 12. un 13. gadsimtā par Turaidu sauc ap 50 kvadrātkilometru plašu lībiešu apdzīvotu apgabalu Gaujas lejtecē abpus upei. Gaujas lībiešu apgabalu iedala četros pilsnovados: Thoreyda (Turaida), Kubesele, Lethegore (Lēdurga) Gaujas labajā krastā un Sateseles pilsnovads ar Allažu un Vangažu zemēm Gaujas kreisajā krastā.

1257.gads

Turaidas pilī ierodas bruņinieks Johans no Bardevises ar dēliem. Rīgas arhibīskaps izlēņo viņam Ikšķiles un Kalves novadu — arhibīskapa vasaļu Jersikas Visvalža un Ikšķiles Konrāda lēņu mantojumu. Investitūras jeb lēņa došanas ceremonijas liecinieki ir Turaidas kastelāns Simons, Turaidas bruņinieki Hinrihs un Tiderihs, vismaz seši arhibīskapijas ierēdņi, kā arī vasaļi un Turaidas fogts Ludolfs

1266. gads

Turaidas pilī noslēdz līgumu starp Rīgas arhibīskapu Albertu Zuerbēru un Livonijas ordeņa mestru Oto no Luterbergas. Turaidas pilī saskaņā ar šo līgumu divus gadus uzturas ordeņa pārstāvji.

1190. gads

Turaidā ierodas cisterciešu priesteris Teoderihs sludināt kristīgo ticību. Viņš nodarbojas arī ar slimnieku dziedināšanu un iekopj savus laukus, kuros izaug labāka raža nekā lībiešiem. Tāpēc lībieši tautas sapulcē grib upurēt mūku Teoderihu saviem dieviem. Zīlējot zirgs pār šķēpu pirmo liek dzīvības lēmēju kāju, un mūks Teoderihs paliek dzīvs.

1292. gads

Turaidā pie arhibīskapa Johana II no Fehtenas ierodas vasalis Johans no Doles ar brāli Odvardu. Viņš atsakās no savām tiesībām uz Vecdoles pili, un arhibīskaps viņam samaksā 100 mārkas (ap 20 kg sudraba); kā liecinieki piedalās arhibīskapa vasaļi Johans no Ropas, Oto un Voldemārs no Rozenes, Jākobs no Tīzenhauzenes. Turaidas pilī šajā laikā uzturas arī visi Rīgas domkungi. 1288. gadā Vecdoles pils nonāk Rīgas domkapitula pārvaldījumā.

1252.gads

Turaidā uzturas Rīgas bīskaps Nikolajs. 31. augustā viņš izdod dokumentu, ar kuru uz mūžīgiem laikiem piešķir Rīgas domkapitulam laicīgo tiesas varu trīs ciemos — Krimuldas Laugās, Bīriņos un Eikažos. 19. oktobrī Siguldas komturs Georgs no Eikštetes piedalās sanāksmē Kuldīgas pilī, kur noslēdz vienošanos starp Kurzemes bīskapu un Vācu ordeni par baznīcu celšanu, pilsētu dibināšanu un naudas kalšanu Kurzemē.

1454. gads

Turaidā uzturas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers. Viņš pilī raksta vēstules pāvestam, tiekas ar Rīgas pilsētas pārstāvjiem un saviem vasaļiem, Livonijas ordeņa mestru Johanu no Mengedes, sauktu Osthofu, Siguldas landmaršalu, ordeņa piļu komturiem. Galvenais sarunu temats ir kopīgu landtāgu rīkošana un Rīgas pilsētas pakļautība arhibīskapa un Livonijas ordeņa mestra varai. Arhibīskaps ierosina Livonijas ordenim vienlaikus rīkot ordeņa augstāko amatpersonu sapulci Siguldā, bet arhibīskapa un prelātu sanāksmi Turaidā, lai tad noskaidrotu nesaskaņas kopīgā kārtu sapulcē — landtāgā. Galu galā zemes kungi vienojas, ka līdz landtāgam arhibīskaps uzturēsies Raunā, bet mestrs — Valmierā.

1439. gads

Turaidā vairākkārt ierodas Rīgas pilsētas pārstāvji. Arhibīskapa Heninga Sarpenberga vadībā notiek arhibīskapijas kārtu sapulce, kurā nolemj par jauno ordeņa mestru atzīt Heidenreihu Finki no Overbergas. Sapulces dalībnieki apspriež jautājumu par sāls tirdzniecību.

1206. gads

Vasarā notiek rīdzinieku un zemgaļu karagājiens uz Turaidu. To apraksta hronists Indriķis: "Pēc tam rīdzinieki, atcerēdamies visas pārestības, ko viņiem nodarījuši turaidieši, kuri vēl joprojām bija pagāni, kā arī to, ka šie jo bieži bija lauzuši mieru, atsauca sev palīgā zemgaļus, lai atriebtos ienaidniekiem. Zemgaļi allaž bija naidā ar turaidiešiem un tāpēc priecājās par to, un nāca ap trīs tūkstoši vīru ar savu vadītāju Viestardu rīdziniekiem pretī. Viņi aizgāja līdz Gaujai, sadalīja karaspēku un piešķīra Kaupo, karaspēka vadonim, pusi no tā, jo viņš, atgriezies no Romas, bija kļuvis ļoti uzticams un, līvu vajāts, atbēdzis pilsētā un dzīvoja kristiešu vidū gandrīz visu to gadu. Karaspēka otru daļu viņi virzīja uz Dabreļa daļu. Un Kaupo devās ar savu karaspēku pret paša pili, kurā uzturējās viņa draugi un radi, kas vēl bija pagāni." Turaidas pils aizstāvji nav gatavi cīņai, piecdesmit no tiem nogalina, pārējie aizbēg. Uzbrucēji aizdedzina Turaidas pili. No pretējā Gaujas krasta uz degošo Kaupo pili skatās Sa- teseles pils ļaudis un gatavojas cīņai. Gaujas kreisā krasta lībiešu vecākā Dabreļa pils atrodas Sateselē. Krustnešu un zemgaļu spēki aplenc Sateseles pili, bet nespēj to ieņemt. Tomēr karadarbības rezultātā Rīgas bīskaps slēdz miera līgumu ar lībiešiem, kuru vidū ir arī Sateseles lībieši.

Karagūsts un drellība

Viduslaikos bieži notikuši sirojumu kari, kuros daudzi cilvēki nonāca karagūstā. Bagātākie no karagūstekņiem kļuva par ķīlniekiem, no kuru piederīgajiem sagūstitāji pieprasījuši izpirkuma maksu. Nabagie palika par dreļļiem — vergiem un kalpiem. Drellībā jeb kalpībā varēja nonākt arī parādu dēļ. 1424- gadā Livonijas landtāgs nolēma, ka drellība jeb verdzība karagūsta vai parādu dēļ nevar ilgt vairāk par 10 gadiem.

1411. gads

Vācu ordenim pēc smagās sakāves 1410. gada 15. jūlija kaujā pie Zalgires (Grīnvaldes- Tannenbergas) pret Lietuvu un Poliju ir nepieciešami naudas līdzekļi. Ordeņa virsmestrs vēlas saņemt naudas maksājumus no sava Livonijas atzara. Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Fītinghofas uzturas Turaidā un nosūta vēstuli Vācu ordeņa virsmestram uz Malborku (Marienburgu). Mestrs raksta, ka ordenim nav ne naudas, ne īpašumu, viss izlietots karā ar krieviem. Lai nosūtītu virsmestram tik vajadzīgo naudu, mestrs ar komturiem nolemj veikt aizņēmumu uz ordeņa zemnieku nodevu rēķina.

1451. gads

Vācu ordeņa lielmestrs uzdod vizitēt Livonijas ordeņa īpašumus. Vizitācijas protokolā minēts, ka Siguldas pilī dzīvo divpadsmit brāļi bruņinieki, trīs priesteri un trīs pusbrāļi. Ordeņa brāļiem kopā ir 11 zirgi un 10 bruņas. Lielāks ordeņa brāļu garnizons šajā laikā Livonijas ordenim ir tikai Rīgā — 19 brāļi bruņinieki — un Cēsīs — 14 brāļi bruņinieki. Pilī ir lieli pārtikas krājumi — 122 žāvēti šķiņķi, 50 sālīti liellopi, īpaši daudz sālītu zivju, to skaitā 25 mucas sālītu siļķu, 8 mucas Baltijas siļķu, 4 mucas zandartu. Pils krājumos ir 7 lāsti graudu un 20 lāsti miltu, bet brūzī — 15 lāsti maltu graudu un 50 lāstu labības. Lāsts ir vislielākais tilpuma mērs labības un citu preču uzglabāšanā un tirdznie- čībā — vienā graudu lāstā ir 48 pūri jeb 288 sieki kviešu un miežu, kas atbilst aptuveni 2160 kg.

1211.gads

Ziemā Sateseles pils vecākais Dabrelis un Turaidas pils valdnieks Kaupo, kā arī Sotekles Rūsiņa vadītie latgaļi un Pleskavas krievi kopā ar krustnešiem un Rīgas tirgotājiem dodas karagājienā pret Sontaganas novada igauņiem. Turaida ir ierasta rīdzinieku karaspēka pulcēšanās vieta. Krustneši uzskata lībiešus par neuzticamiem sabiedrotajiem, tāpēc piedraud ar bargu sodu, lai panāktu to piedalīšanos ka¬ragājienā. Rudenī, atbildot uz sirojumu, igauņu jātnieki no Ridalas un Sāmsalas (Sāremā) iebrūk Turaidā. Pa Gauju ierodas igauņu sirotājkuģi. Ielenktajā pilī sapulcējušies lībieši un vācu bruņinieki. Turaidiešiem palīgā dodas Siguldas zobenbrāļi un krustneši no Rīgas, igau¬ņus sakauj un padzen no Turaidas. Pēc ridaliešu un sāmsaliešu lielā karagājiena uz Turaidu Siguldas novadā sākas mēris, kura laikā mirst liela daļa Gaujas lībiešu, arī novadu vecākie Dabrelis un Ninnus. Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils pārvaldnieks ir Rūdolfs no Kaseles. Viņš turpmākos gados kļūst par vienu no ietekmīgākajiem zobenbrāļiem.

1212.gads

Zobenbrāļi Siguldā uzbūvē mūra nocietinājumu — kastelu. Vasarā zobenbrāļi atņem Autīnes latgaļiem (pie Cēsīm) tīrumus un bišu kokus, tāpēc Sateseles lībieši savā pilī pulcina lielvārdiešus, saliešus, turaidiešus un latgaļus, lai sāktu sacelšanos pret Siguldas pils ordeņa brāļiem. Pēc ilgstošām sarunām bīskapa un Zobenbrāļu karaspēks aplenc Sateseles pili un otrreiz nodedzina Turaidas pili. Sateseles aizstāvju vadoņi ir lībietis Ase, lībiešu vecākais Vesiķis, kā arī latgaļu vecākais Sotekles Rūsiņš. Cīnoties pils aizstāvji, tāpat kā 1206. gada aplenkuma laikā, uzmundrina cits citu ar vārdiem: "Esiet drosmīgi, līvi, un cīnieties, lai nebūtu par kalpiem vāciešiem!" Sateseles pils aplenkums ilgst vairākas dienas. Iekarot spēcīgo nocietinājumu vācieši spēj, izmantojot akmeņu metamās ierīces (paterellas), būvējot divus aplenkumtorņus un parokoties apakšā zem pils vaļņa. Pēc padošanās lībieši noslēdz mieru ar Rīgas bīskapu, solot paturēt kristīgo ticību un maksāt baznīcas nodevas. Lībieši saviem fogtiem samaksā kontribūciju — simt ozeringu jeb 50 mārku sudraba no visa novada (apmēram 10 kg sudraba).

1219.gads

Zobenbrāļu ordenis mestra Folkvīna vadībā caur Siguldu dodas karagājienā uz Jervu Igau¬nijā. Karagājienu apraksta "Atskaņu hronika": Otrā dienā devās nu /visi tie uz Siguldu. Tiem mītnes bija iekārtotas / pie upes dzidras, līkumotas. Takas, ceļi, lielceļi / tika modri sargāti. Mestrs nebij skopojies, / bij par ļaudīm rūpējies: viss, kas Siguldā bij krāts, /tika viņiem izdāļāts.

1214. gads

sāk būvēt nelielu nocietinājumu — kastelu (castellum) ar apkārt- mūri un bergfrīdu — galveno torni. Pili nosauc par "Fredelandi", tulkojumā no viduslejas vācu valodas — 'miera zemi'. Šis nosaukums vēlāk neieviešas un saglabājas lībiešu vietvārds "Turaida". Pils celtniecībā izmanto laukakmeņus, no vietējā māla darinātus sarkanos ķieģeļus un dakstiņus. Pils ir Rīgas bīskapijas Lībiešu gala centrs. Te uzturas fogts — pils komandants, zemes tiesnesis un pārvaldnieks.