Starptautiskās privāttiesības

Kā var atkāpties no jurisdikcijas patērētāju lietās?

Var atkāpties vienīgi ar vienošanos\; 1) ko panāk pēc strīda rašanās, 2) kas ļauj patērētājam celt prasību tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas; vai 3) kas ir noslēgta starp patērētāju un otru līgumslēdzēju pusi, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīgā mītnesvieta tajā pašā dalībvalstī un kas piešķir jurisdikciju minētās dalībvalsts tiesām, ar noteikumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Kādas ir kolīziju normas tiesiskā sastāva elementi?

1) piesaiste (faktiskie apstākļi) a) piesaistes subjekts (persona, lieta, saistība, subjektīva tiesība vai notikums) b) piesaistes subjekta atribūts (pilsonība, domicils, pastāvīgā uzturēšanās vieta, lietas atrašanās vieta vai reģistrēšanas vieta, notikuma notikšanas vieta) c) noteikts laika punkts - nosaka, kad piesaistē aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem ir jānotiek, lai piesaiste varētu realizēties, bet nav obligāti jānorāda kolīziju normā (ja nav minēts īpaši, tad tiek pieņemts, ka tas atbilst vispārējam principam, kas ietverts CL 3.pantā) 2) regulēšanas priekšmets jeb sistēmjēdziens (tiesību jautājumi)

Kāda ir piemērojamo tiesību (Roma I) noteikšanas shēma līgumiskām saistībām?

1. Saprast, vai ir līgumsaistības, 2.temporālais tvērums - līgumi pēc 17.12.2009. 3. ģeogrāfiskais tvērums - nav UK un Dānija 4. materiāltiesiskais tvērums - piemēro līgumsaistībām civillietās un komerclietās gadījumos, kas saistīti ar tiesību normu kolīziju. 5. pārrobežu elements: a) vienošanās par piemērojamo TN bez pārrobežu elementa; b) Pastāvīgā mītnesvieta (nevis domicils kā Briselē) (1) fiziskām personām, kas veic uzņēmējdarbību (2) citām fiziskām personām (3) uzņēmējsabiedrībām (4) filiālēm un pārstāvniecībām c) citi jautājumi - rīcibnespēja, cesija, subrogācija. 6. jānosaka piemērojamās tiesības a. līgumi ar vājāko pusi b. pārvadājuma līgumi c. vienošanās par piemērojamām tiesībām d. nav izdarīta izvēle par piemērojamām tiesībām e. jāpārbauda visciešākā saistība f. prevalējošās imperatīvās normas g. nesaderība ar valsts vai sabiedrisko kārtību.

Kāda ir piemērojamo tiesību (Roma II) noteikšanas shēma ārpuslīgumiskām saistībām?

1. temporālais tvērums - 11.01.2009. 2. ģeogrāfiskais tvērums - ES, izņemot Dāniju un UK. 3. materiāltiesiskais tvērums - Gadījumos, kas ir saistīti ar tiesību normu kolīzijām, šo regulu piemēro ārpuslīgumiskām saistībām civillietās un komerclietās. 4. Jāpārbauda pārrobežu elements a. vienošanās par piemērojamām normām, ja nav pārrrobežu elementa b. pastāvīgā mītnesvieta c. citi jautājumi - subrogācija, pierādīšanas pienākums, vairāku personu atbildība, drošības/uzvedības noteikumi. 5. ja ir visi elementi, tad jāpārbauda, vai ir vienošanās par piemērojamām tiesībām 6. ja nav vienošanās, tad neatļauta darbība a. īpašie gadījumi - produktatbildība, kolektīva rīcība, kaitējums videi, IĪT pārkāpumi 7. ja nav neatļauta darbība, tad ir citas ārpuslīgumiskas attiecības a. netaisna iedzīvošanās; b. neuzdotā lietvedība; c. Gadījumā, ja viena puse ir veikusi noteiktas izmaksas līguma pārrunu laikā, bet vēlāk izrādās, ka līgums netiek noslēgts otras puses vainas dēļ, tad doktrīna culpa in contrahendo ļauj cietušai pusei prasīt zaudējumu atlīdzību. 8.ciešākā saistība 9. prevalējošas imperatīvās normas, 10. nesaderība ar valsts sabiedrisko kārtību.

STP avotu definīcija un veidi

Ar avotiem saprot tiesību ārējo formu un veidu, kādā ir izteiktu TN. TA ir valsts gribas izpausmes veids, ar kuru valsts griba kļūst par tiesībām. Tos var klasificēt: 1) nacionālie vai starptautiskie; 2) rakstīti vai nerakstīti; 3) obligāti vai neobligāti Vēl ir vispārīgie tiesībi principi; starptautiskie līgumi; starptautisko organizāciu dokumenti; ES tiesību akti; valstu nacionālie TA; tiesu prakse; paražas.

Kādas ir nozīmīgākās SPT regulas?

Briseles I regula par sprieduma atzīšanu un izpildi civllietās un komerclietās; Roma 1 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām , Roma 2 regula par piemērojamo likumu ārpus līgumiskām saistībām. regula par jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību; regula par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu iesniegšanu dalībvalstīsregula par maksātnespējas procedūrām;

Ko regulē CL ievads?

CL ievadā no 7.-25. pantam ir iekļautas SPT normas, no kurām lielākā daļa ir tās sauktās kolīziju normas, kuras noteic, kuras valsts likums jāpiemēro risinot konkrētu tiesisko situāciju ar pārrobežu raksturu. Piemēram,CL 24. pants paredz, ka ārvalsts likums nav piemērojams Latvijā, ja tas runā pretim Latvijas sabiedriskajai iekārtai vai labiem tikumiem, vai Latvijas likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām. Savukārt Civillikuma Ievada 25.pants paredz atkāpties no Civillikuma Ievada noteikumos ietvertajiem kolīziju normu noteikumiem, ja šādi noteikumi izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

Kādi ir izņēmuma jurisdikcijas priekšnoteikumi un kurām DV ir jurisdikacija?

Dalībvalsts tiesām ir izņ.jurisdiks. neatkarīgi no pušu domicila konkrētās lietās, proti, 1. lietās ar priekšmetu lietu tiesībā saistībā ar NĪ nomu īri. - jurisd.DV, kur ir NĪ. 2. uzņēmējsabiedrības lietās, par fiz., jur. vai apvienu spēkā esību, likvidāciju. vai pieņemto lēmumu spēkā esamību. - tur, kur ir uzņēmējsabiedrības atrašanās vieta 3. par valsts reģistru ierakstu spēkā esamību - DV, kura tur attiecīgo reģitru 4. lietā attiecībā uz tādu patentu, preču zīmju, dizainparaugu vai citu līdzīgu tiesību reģistrāciju vai spēkā esamību, kas jādeponē vai jāreģistrē - DV, kur deponēšana vai reģistrācija tika veikta. vai tā tiek uzskatīta par veiktu. 5. lietās attiecībā uz spriedumu izpildi - tās dalībvalsts tiesām, kurā spriedums ir izpildīts vai ir jāizpilda.

Kas ir torpedo tactics?

EST lieta C-159/97, - sākt pirmajam tiesāšanos DV, kur ir ilgstošs process, piemēram, sniedzot pieteikumu izdot deklaratīvu lēmumu, ka prasītājs nav parādā

Kādi vēl ir alternatīvie jurisdikcijas veidi?

Ja konstatēts, ka lieta atbilst regulas tvērumam, izieti visi iepriekšējie posmi, tostarp, nav konstatēta vienošanās par jurisdikciju, pastāv divi alternatīvi jurisdikcijas veidi - vispārīgā jurisdikcija 4.ppants un īpašā jurisdikcija 7. apants.

Kas ir kolīziju normas, kā tās iedalās?

Kolīziju normas ir tādas normas, kuras nosaka, kuras valsts tiesību norma jāpiemēro risinot konkrētu tiesiskās attiecības ar pārrobežu raksturu. tās var būt vienpusīgas un divpusīgas. Divpusīgās satur universālformulu, kas pēc kādas īpašas pazīmes norāda kā sava, tā arī sveša likuma piemērošanu attiecīgos gadījumos; piemēram, "Aicinājums mantot un mantojuma pieņemšana apspriežama pēc tās valsts likuma, kur mantojuma atstājējam bija pēdējā dzīves vieta". Vienpusīgā kolīzijas norma norobežo vienīgi sava likuma piemērošanu, nosakot gadījumus, kad šo likumu piemēros ārzemniekam vai viņa mantai; piemēram, "Mantojuma tiesības uz mantojumu, kas atrodas Latvijā, apspriežamas pēc Latvijas likuma". Vienpusīgo kolīzijas normu priekšrocība ir tā, ka tās nav pārāk plaši formulētas un, noteicot vienīgi sava likuma piemērošanu, izvairās no pārāk plaša konflikta ar citu valstu kolīziju normām. Vienpusīgā kolīzijas normā likumdevējs rūpējas galvenokārt par savas valsts tiesisko iekārtu un dod tiesnesim ieroci nevis katras tiesiskās iekārtas, bet taisni savas valsts tiesiskās iekārtas un tiesiskās apgrozības aizsardzībai.

Kādi ir nosacījumi jurisdikcijai attiecībā uz patērētāju līgumiem?

Lietās saistībā ar līgumiem, ko persona - patērētājs - noslēgusi ar mērķi, kas var būt uzskatāms par nesaistītu ar viņas arodu vai profesiju, jurisdikciju nosaka šajā iedaļā, ja: a) tas ir līgums par preču iegādi ar nomaksu pa daļām; b) tas ir līgums par aizdevumu, kas atmaksājams pa daļām, vai par jebkāda cita veida kredītu, kas izsniegts, lai finansētu preču iegādi; vai c) visos citos gadījumos - līgums ir noslēgts ar personu, kas veic komercdarbību vai profesionālo darbību patērētāja domicila dalībvalstī vai jebkādā citā veidā vērš šādas darbības uz minēto dalībvalsti vai vairākām dalībvalstīm, tostarp uz minēto dalībvalsti, un līgums ietilpst šādu darbību jomā. P

Kur patērētājs var celt prasību?

Patērētājs var celt prasību pret otru līgumslēdzēju pusi vai nu tās dalībvalsts tiesās, kurā ir minētās puses domicils, vai arī, neatkarīgi no otras līgumslēdzējas puses domicila vietas, patērētāja domicila vietas tiesās. 2. Otra līgumslēdzēja puse var celt prasību pret patērētāju vienīgi tās dalībvalsts tiesās, kurā ir patērētāja domicils. 3. Šis pants neietekmē tiesības celt pretprasību tiesā, kurā saskaņā ar šo iedaļu tiek izskatīta pamatprasība.

Kādos gadījumos. var izmantot īpašo jurisdikciju?

Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī: 1. a) lietās, kas attiecas uz līgumiem - saistību izpildes vietas tiesā; b) preču iegādes gadījumā - DV, kur saskaņā ar līgumu preces bija jāpiegādā vai piegādāja pakalpojumu sniegšanas gadījumā - vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz. 2. deliktu un kvazideliktu lietās - ās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu. 3. attiecībā uz tādu civilprasību par zaudējumu atlīdzināšanu vai restitūciju, kuras pamatā ir kriminālsodāma darbība, - tiesā, kurā izskata minēto krimināllietu, ciktāl šīs tiesas jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem ir civillietu izskatīšana. 4. attiecībā uz civilprasību kultūras priekšmeta atgūšanai, pamatojoties uz īpašumtiesībām, ko ierosinājusi persona, kura apgalvo, ka tai ir tiesības atgūt šādu priekšmetu, - tiesās tajā vietā, kurā kultūras priekšmets atrodas, kad tiesā ir celta prasība; 5) attiecībā uz strīdu, kas izriet no filiāles, aģentūras vai citas struktūras darbības - filiāles, aģentūras vai cita struktūras atrašanās vietas tiesās; 6) attiecībā uz strīdu, kas ierosināts pret tādu trasta dibinātāju, pilnvaroto vai labuma guvēju, kurš izveidots ar statūtiem vai ar rakstisku instrumentu vai kurš izveidots mutiski un apliecināts rakstiski, - tās dalībvalsts tiesās, kurā ir trasta domicils; 7) attiecībā uz strīdu par tādas atlīdzības maksājumu, ko prasa saistībā ar kravas izglābšanu, - tiesā, kuras jurisdikcijā attiecīgajai kravai: a)ir uzlikts arests, lai nodrošinātu šādu maksājumu; vai b) varēja tikt uzlikts šāds arests, taču ir tikusi iemaksāta drošības nauda vai sniegts

Kas ir lis pendens?

Prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm. Hronoloģiskās prioritātes princips: § tiesa, kurā pirmajā celta prasība, vērtē savu jurisdikciju // Itālijas tiesa 10 gadus vērtēja savu jurisdikciju § otrā - aptur tiesvedību Piemēram, EST lieta Nr. C-144/86 GubischGubisch (Vācija) v. Mr. Palumbo (Itālija) prasība Vācijas tiesā par zaudējumu piedziņu, kas izriet no pirkuma-pārdevuma līguma

Kas ir cieši saistītas prasības?

Regulas 8.lpants - piemēram, ir vēl kaut kāds pārvadātājs, pret kuru vajag celt prasību - jo izriet no līguma vai vieniem faktiskajiem apstākļiem · Norma ir interpretējama šauri, un to nevar interpretēt tā, lai aptvertu gadījumus ārpus minētajā regulā skaidri paredzētajiem gadījumiem // it kā ir interpretējams šauri šis jēdziens "cieši saistītas" // tomēr no prakses redzam, ka diezgan plaši tiek interpretēts - skatās procesa ekonomiju · Lai iesūdzētu līdzatbildētāju DV tiesā, ir nepieciešams, ka viņa domicils ir citas DV teritorijā (C-645/11 Land Berlin) - nevar būt līdzatbildētājs no neES valsts · Prasītāja izvēle (pēc viena atbildētāja domicila) · nepiemērosies tad, ja viena no pusēm ir vājākā!!! · kā tad, ja ar vienu atbildētāju ir vienošanās par jurisdikciju, ar otru nav? Ja ar vienu ir, tad, protams, tas prevalē

Kas ir renvoi?

Renvoi ir process, kurā tiesas atrašanās valsts tiesa tiesību kolīziju normu situācijā pieņem ārvalstu tiesību aktus. Tas var attiekties uz dažādām tiesību jomām, piemēram, mantošanas tiesībām un ģimenes tiesībām.

Kādos gadījumos pastāv vai nepastāv renvoi?

Renvoi nekad nepastāv, ja kolīziju normas atļauj izvēlēties pusēm piemērojamo likumu un tās to ir darījušas. bet renvoi pastāv tajā gadījumā, kad lex fori kolīziju normas, norādot uz ārvalsts likuma piemērošanu, ar ārvalsts likumu saprot arī ārvalsts likuma kolīziju tiesības.

Kāds ir piemērojamais nacionālais regulējums attiecībā uz SPT?

SPT nacionālo tiesību sistēmā ieņem prevalējošu lomu, tās ir vienā līmenī ar likumiem, bet ir reizes, kas vajag piemērot LV TN. atsevišķos gadījumos nacionālās normas papildina Eiropas Savienības tiesību aktu vai starptautisko līgumu noteikumus. Starptautisko tiesību avoti Latvijas nacionālajās tiesībās ir Civillikuma ievada daļa, Civilprocesa likuma F daļa, kas regulē starptautisko civilprocesu, kā arī starptautisko privāttiesību regulējums ir atrodams arī vairākos citos nozaru likumos (piemēram, Darba likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, Kredītiestāžu likumā, Vekseļu likumā un Finanšu nodrošinājuma likumā).

Kādi nosacījumi ir vispārīgai jurisdikcijai?

Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt minētās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no viņu pilsonības. 2. Uz personām, kas nav tās dalībvalsts pilsoņi, kurā ir to domicils, attiecas jurisdikcijas noteikumi, ko piemēro minētās dalībvalsts pilsoņiem. personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt minētās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no viņu pilsonības // pilsonību te vispār atmetam šajās attiecībās Briseles I bis regulā · Prasītāja domicilam nav nozīmes - var būt arī Indijas prasītājs

kas ir viens no būtiskākajiem ST avotiem? Kā tos var iedalīt?

Starptautiskie līgumi. Divpusēji un daudzpusēji; universāli vai reģionāli, universāli vai speciāli. Visbiežāk ir divpusējie līgumi - tiesiskās palīdzības līgumi. Par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, gaisa satiksmi, tirdzniecību, muitas jautājumiem.

kas ir UNIDROIT?

Starptautisko privāttiesību institūts, kas vērš uzmanību starptautiskajai tirdzniecībai, kravu pārvadājumiem. Strādā pie unficētas privāto likumu sistēmas izveides. privātie likumi ir pamatā domāti likumi finanšu nozarē, juridiski instrumenti saistībā ar testamentiem, un komercdarbību aspektiem.

Kas ir kolīziju tiesības?

Tas ir normu kopums, kas: 1) nosaka piemērojamo likumu; 2) nepieciešams kolīziju normu piemērošanai (palīgnormas); 3) koriģē kolīziju normas tiesiskās sekas (visciešākās saistības klauzulas); 4) risina atgriezeniskās/tālāknorādes jautājumu; 5) ierobežo ārvalsts likuma piemērošanu (publiskās kārtības atruna);

Kāda ir Briseles I bis regulas piemērošanas shēma jeb tvērums?

Temporālais tvērums, proti, piemēro tiesvedībām, kuras ir uzsāktas 2015. gada 10. janvārī vai pēc tam, lieta pula paarking Nr. C-551/15. Ja lieta uzsākta pirms šī datuma, tad piemēro briseles I regulu. Ģeogrāfiskais tvērums - regulas īstenošanās piedalās visas ES dalibvalstis, + ar Lugano konvenciju pievienojās Norvēģija, šveice, Īslande, Dānija un arī protams valstu pieguļošās teritorijas, Britu virdžīniju salas. Materiāltiesiskais tvērums - piemēro tikai civillietām un komerclietām,kā apdrošināšana, darba tiesības, konkurences tiesības, patērētāju tiesības - 1.p.1.d., savukārt 2.d. ir uzskaitīti gadījumi, kad šo regulu nepiemēro - muita, nodokļi, maksātnespēja, uzturlīdzekļi, mantošana, šķīrējtiesu, piemēram, flyLAL -Lithuanian airlines lieta par konkurences tiesību pārkāpumu radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Pārrobežu elements - domicils. Juridiskas personas domicils ir 63.pants, statūtos noteiktā atrašanās vietam, galvenais birojs, galvenā darbības vieta un šis ir autonoms jēdziens. Fizsikas personas domicils - 62.pants, jāpiemēro DV tiesību aktus un tas izriet no CL 7. panta. tad tālāk - 5.Vai nepastāv izņēmuma piekritība? (24.pants) 6. Vai prasītājs/atbildētājs kā vājākā puse netiek īpaši priviliģēts? (10.pants, 17.pants, 20.pants) patērētājstrīdi, apdrošināšanas lietas, darba lietas. 7. Vai pastāv regulai atbilstoša vienošanās par piekritību? (25.pants) 8. Vai atbildētājs nav labprātīgi atzinis jurisdikciju? (26.p.)

Nosauc starptautisko privāttiesību jēdzienu

Tā ir tiesību nozare, kas reglamentē civilltiesiska rakstura saistības ar ārvalstu elementa līdzdalību. Darbojas tikai vienīgi gadījumā, ja ir kāds ārvalstu elements ar citas valsts pilsoni vai citā valstī esošu juridisku faktu.

Kādas ir SPT interpretācijas metodes?

Tās neatšķiras no parastajām interpretācijas metodēm, proti, Visas tās pašas, kas ir nacionālajā līmenī un autonomās kvalifikācijas metode papildus klāt visām parastajām metodēm Autonomās kvalifikācijaas metode - šīs metodes saturs ir tāds, ka noteiktie jēdzieni ES tiesībās ir jātulko, atsaucoties, pirmkārt, uz konkrētā normatīvā regulējuma mērķiem un sistēmu, otrkārt, uz vispārējiem principiem, kuri izriet no visu valstu tiesību sistēmām. Piemēram, interpretējot regulu, ir jāņem vērā arī preambula, iepriekšējās tās versijas un EST spriedumi par šīm versijām, ja vien konkrētie jēdzieni var tikt kvalificēti par līdzvērtīgiem, t. i., konkrētie noteikumi nav grozīti. Tāpat ir jāņem vērā arī citos ES tiesību aktos definētie jēdzieni. Galvenais secinājums ir term-12tāds, ka konkrētie jēdzieni nevar tikt tulkoti, piemērojot vai atsaucoties uz nacionālajām tiesībām, jo tās var būtiski atšķirties katrā dalībvalstī. Izdarot norādes uz nacionālajām tiesību normām, tiek radīti pretrunīgi dalībvalstu tiesu spriedumi, kuros piemēroti ES tiesību akti, tādējādi nesasniedzot galveno šīs interpretācijas mērķi - vienveidīgu ES tiesību piemērošanu.

Kas ir ANO Komisija starptautiskās tirdzniecības jautājumos?

Tās uzdevumi ir starptautisko tirdzniecības noteikumu saskaņošana, tirdzniecības paražu kodifikācijas veicināšana. Darbības jomas - starptautiskie preču pirkuma pārdevuma līgumi, starptautiskie maksājumi, starptautiskā arbitrāža. 1974.gada konvencija par prasības noilgumu starptautisko preču pirkumā - pārdevumā; 1980.gada konvencija par starptautiskiem preču pirkuma- pārdevuma līgumiem; 1988.gada konvencija par kravu jūras pārvadājumiem.

Kā var apstrīdēt vienošanos par jurisdikciju?

Vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu spēkā esamību nevar apstrīdēt, pamatojoties tikai uz to, ka līgums nav spēkā.

Kādas ir vienošanās, kas piešķir jurisdikciju?

Vienošanās, kas piešķir jurisdikciju, ir: a)rakstiska vai rakstiski apstiprināta; b) tādā formā, kas atbilst pušu starpā pastāvošajai praksei; vai c)starptautiskajā tirdzniecībā vai komercdarbībā - tādā formā, kas atbilst praksei, par ko puses zina vai par ko pusēm būtu vajadzējis zināt un ko šādā tirdzniecībā vai komercdarbībā iesaistītās attiecīgā līguma veida līgumslēdzējas puses plaši pazīst un regulāri ievēro. 2. Jebkura saziņa, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kas paliekoši reģistrē vienošanos, ir līdzvērtīga "rakstiskai". 3. Dalībvalsts tiesai vai tiesām, kurām ar trasta dibināšanas aktu ir piešķirta jurisdikcija, ir izņēmuma jurisdikcija jebkurā prasībā, kas celta pret dibinātāju, pilnvaroto vai labuma guvēju, ja ir skartas minēto personu attiecības vai viņām trastā noteiktās tiesības vai pienākumi.

Kā iedalās transmisija?

a) Ja lex fori norādīto tiesību kolīziju normas ir ar materiāltiesisku norādi, un norāda uz trešās valsts tiesībām, tad ir piemērojamas trešās valsts tiesības. b) Ja lex fori norādīto tiesību kolīziju normas ir ar vispārēju norādi, tad risinājums ir atkarīgs no trešās valsts kolīziju normām. c) Ja trešās valsts kolīziju normas otrās valsts kolīziju normu norādi pieņem, tad ir piemērojamas trešās valsts tiesības. d) Ja trešās valsts kolīziju normas norādi nepieņem, bet pašas izraisa atgriezenisko norādi vai tālāknorādi, tad: i) jāņem vērā tikai pirmā valsts uz kuru norāda tālāknorāde tiesības un jebkura tālāknorāde ir jāuztver kā materiāltiesiska norāde. ii) jāņem vērā arī trešās valsts kolīziju tiesības.

Kāda ir jurisdikcija un īpatnības apdrošināšanas lietās?

apdrošinātāju ar domicilu DV var iesūdzēt 1. DV tiesā, kur ir viņa domicils; 2. citā DV, ja prasību iesniedz apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai apdrošināšanas ssaņēmēs - vietās, kur ir prasītāja domicils. 3. līdzapdrošinātāji - DV tiesā, kur ir celta prasība pret galveno apdrošinātāju. Attiecībā uz atbildības apdrošināšanu vai nekustamā īpašuma apdrošināšanu apdrošinātāju turklāt var iesūdzēt tās vietas tiesās, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu.

Kā var atkāpties no noteikumiem par jurisdikciju apdrošināšanas lietās?

ar vienošanos: 1)Ar vienošanos ko panāk pēc strīda rašanās; 2)kas ļauj apdrošinājuma ņēmējam, apdrošinātajam vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam celt prasību tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas; 3) kas ir noslēgta starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīgā mītnesvieta tajā pašā dalībvalstī un kas piešķir jurisdikciju minētās dalībvalsts tiesām, pat ja notikums, kas rada kaitējumu, iestātos ārvalstīs, ar noteikumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā minētās dalībvalsts tiesību aktiem; 4) kas ir noslēgta ar apdrošinājuma ņēmēju, kura domicils nav dalībvalstī, izņemot tiktāl, ciktāl apdrošināšana ir obligāta vai attiecas uz nekustamo īpašumu kādā dalībv alstī; vai 5)kas saistās ar apdrošināšanas līgumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz vienu vai vairākiem 16. pantā paredzētajiem riskiem.

kā iedalās renvoi?

iedalās. 2 formās: 1. remisija/atpakaļnorāde - 1) ir norāde atpakaļ uz lex fori (tiesas valsts likumu): tās valsts, uz kuras likuma piemērošanu norāda lex fori, kolīziju normas norāda atpakaļ uz lex fori tiesību piemērošanu. Tas sastopams, piemēram, civillikuma 23. pantā: "Ja pēc šā ievada noteikumiem jāpiemēro kādas ārvalsts likums, bet tas savkārt nosaka, ka piemērojams Latvijas likums, tad jāpiemēro pēdējais."V norāda uz Vāciju, bet Vācija norāda atpakaļ uz LV 2. transmisija jeb tālāknorāde - tā irnorāde uz trešās valsts tiesībām: lex fori norādītās valsts kolīziju tiesības tālāknorāda uz trešās valsts likuma piemērošanu jautājumam pēc būtības.

Kad kolīziju norma ir ar materiāltiesisku norādi?

ja lex fori kolīziju normas ārvalsts likuma materiālo tiesību normu piemērošanu nepadara par atkarīgu no ārvalsts kolīziju normu piemērošanas - lex fori kolīziju normas satur tiešu, nenosacītu norādi tikai uz ārvalsts likuma materiālo tiesību normu piemērošanu.

Ar ko saprot netiešu vienošanos par jurisdikciju?

jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesai, kurā atbildētājs vēršas. Atbildētājs vēršas (entering an apperance by the defendant) - tā vēršanās tiek interpretēta saskaņā ar nac.proc.normām, tas ir interesanti - kā nac.tiesa saprot vēršanos - jurisdikcija ir tur, kur vēršas o Ja vien atbildētājs neiebilst par jurisdikciju - ja neiebilst, tad tiesa var turpināt, ja iebilst, tad tiesa nevar izskatīt, bet, protams, nevar atkāpties no izņēmuma jurisdikcijas un jurisdikcijas ar vājāko pusi. o Tiesas pienākums informēt tikai vājāko pusi par tiesībām iebilst (26.p.2.d. · skat.: 45. panta trešo daļu - ja ir viss bijis okei, tad nevar iebilst pret sprieduma izpildi, pamatojoties uz to, ka nav bijusi jurisdikcija - jo ir bijusi! ryanair lieta 464/1 par kompensāciju saistībā ar nokavētu reisu - neatbildēja uz vēstuli, kā arī neiesniedz apsvērumus. EST pateica, ka ja atbildētājs nav iesniedzis apsvērumus un iebildis, tad to nevar uzskatīt par netiešu vienošanos par jurisdikciju.

Kādi ir Briseles I bis regulā nostiprinātie principi?

nolēmumu civiltiesību un komerctiesību jomā brīvas aprites princips (Eksekvatūras atcelšana, preambulas 26.a.) - kompetento tiesu paredzamības princips un attiecīgi personu tiesiskās drošības princips, - pareizu tiesvedības interešu princips, - vienlaicīgu tiesvedību riska maksimālas samazināšanas princips, kā arī - tiesu savstarpējas uzticēšanās ES princips

Kā iedalās remisija?

tā iedalās vienkāršā atgriezeniskā norādē,kur kolīziju normu norādījumu ķēdi pārtrauc tās valsts kolīziju tiesības, kuras pirmās norādījumu ķēdē parādās otrreiz - proti lex fori. un divkāršā jeb atgriezeniskā norādē - atzīst šo anglijjā. Gadījumā, ja Anglijas tiesa ir noskaidrojusi, ka ir piemērojams ārvalsts likums, bet ārvalsts kolīziju normas savukārt norāda uz Angliju, un pamats, uz kāda ārvalsts kolīziju normas norāda uz Anglijas tiesībām, atšķiras no tā, kāpēc Anglijas tiesības norādīja uz ārvalsti, tad tik un tā piemērojamas ārvalsts tiesības.

Ko saprot ar jēdzienu "forum shopping?"

tā ir taktiskā tiesvedība, proti, labvēlīgākas tiesvedības vietas meklēšana procesuālo vai materiāltiesisko iemeslu dēļ un briseles i bis regule ļauj izvēlēties tiesu. Īpaši labvēlīgi ir prasītājiem. an, kur process labāks, tiesa kompetentāka utt., gan kādas materiālās tiesības, kur var vairāk līgumsodu piedzīt u.tml. Ja nav vienošanās starp pusēm par kompetento tiesu Ja nav ekskluzīva jurisdikcija. Ja nav līgums ar vājāko pusi

Kas ir CPL F daļa?

tā regulē starptautisko civilprocesu, regulē ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi Latvijā, procesu par bērna prettiesisku pārvešanu pāri LV robežām, eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, starptautisko civilprocesuālo sadarbību pierādījumu iegūšanā un dokumentu iegūšanā, ja nav līguma Sastāv no 636.panta līdz 716. pantam

Kāda ir jurisdikcija attiecībā uz atsevišķiem darba līgumiem?

tās dalībvalsts tiesās, kurā ir viņa domicils; vai b) citā dalībvalstī: i) tiesās tajā vietā, kur vai no kurienes darbinieks pastāvīgi veic darbu, vai tiesās tajā vietā, kur viņš to veicis pēdējoreiz; vai ii) ja darbinieks pastāvīgi neveic vai neveica darbu vienā noteiktā valstī - tiesās tajā vietā, kur atrodas vai atradās uzņēmums, kas pieņēma darbinieku. 2. Darba devēju, kuram kādā dalībvalstī nav domicila, var iesūdzēt dalībvalsts tiesā saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

Kā var atkāpties no jurisdikcijas darba līgumos?

var atkāpties vienīgi saskaņā ar vienošanos: 1) ko panāk pēc strīda rašanās; vai 2) kas ļauj darbiniekam celt prasību citās tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas.

Kurā DV tiesā darba devējs var celt prasību pret darbinieku?

vienīgi tās dalībvalsts tiesās, kurā ir darbinieka domicils.

Kādas vājākās puses dfarījumos nosaka Briseles I bis regula?

Šīs normas vairāk labvēlīgas tikai vienai no iespējamās strīdus pusei (sociāli - ekonomiski vājākai): patērētājam; apdrošinājuma ņēmējam; apdrošinātai personai, apdrošināšanas līguma labuma guvējam un darbiniekam un paredz plašākas izvēles iespējas iespējamam tiesvedības forumam. Iedala - apdrošināšanas lietas 3. iedaļa, individuālās darba lietas 5.l iedaļa un patērētāju strīdi 4. iedaļa.