Fizika
.
.
109. Ja paraugā ir radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 3.5 dienas, cik liela daļa procentos no materiāla paraugā būs palikusi pēc 4 nedēļām?
0,39% (100%/2/2/2/2/2/2/2/2)
343. Cik dažādas emisijas spektra līnijas ūdeņraža atoms var radīt elektroniem pārvietojoties starp pieciem dažādiem līmeņiem?
10
307. Skaņas avots rada 400 Hz frekvenci augstu skaņu. Tā viļņa garums ir 2.5 metri. Kāds ir skaņas izplatīšanās ātrums?
1000 m/s
255. Skaņas avots rada 200 Hz frekvenci augstu skaņu. Tā viļņa garums ir 5 metri. Kāds ir skaņas izplatīšanās ātrums?
1000m/s, λ =v/f, v=f λ
361. Pussabrukšanas periods Zn-71 ur 2.4 minūtes. Ja sākotnēji ši radioizotopa daudzums ir 100 grami, cik daudz tā būs palicis pēc 7.2 minūtēm?
12,5g
273. 1 Bekerelu (Bg) liela radioaktivitāte ir tāda, kurā 1 Ziverts atbilst 100 REM
1Sv=100rem, bet 1Bq=1mrem (100rem=37TBq)
179. Sākotnēji paraugs saturēja 2 mg Joda-131 radioizotopu. Pēc 10 dienām kodolreakciju ietekmē bija palicis tikai 0.5 mg ši izotopa. Kāds ir aptuvenais pussabrukšanas periods šim izotopam?
2 -> 1 -> 0.5 Ir nepieciešamas 2 pussabrukšanas, lai no 2 mg paliktu 0.5 mg. 2 pussabrukšanas notika 10 dienu laikā. 1 pussabrukšana notika 10/2 = 5 dienu laikā T = 5 dienas
367. Sākotnējā radioaktīva izotopa aktivitāte ir 400 Bq un tā pussabrukšanas periods ir 8 dienas. Kāda būs parauga aktivitāte pēc 8 dienām?
200Bq
310. Sākotnējā radioaktiva izotopa aktivitāte ir 400 Bq un tā pussabrukšanas periods ir 8 dienas. Kāda būs parauga aktivitāte pēc 32 dienām?
25 Bq (N0*(1/2)^t/t1/2)
114. Ja paraugā ir radioaktivs izotops ar pussabrukšanas periodu 3.5 dienas, cik liela daļa procentos no materiāla paraugā būs palikusi pēc 1 nedēļas?
25%
203. Kāds ir vilna garums vilnim ar frekvenci 5 Hz un ātrumu 10 m/s?
2m lambda=ātrums/frekvenci
127. Cik dažādas emisijas spektra līnijas ūdeņraža atoms var radīt elektroniem pārvietojoties starp trim dažādiem līmeņiem?
3
319. Pussabrukšanas periods Zn-71 ur 2.4 minūtes. Ja sākotnēji ši radioizotopa daudzums ir 100 grami, cik daudz tā būs palicis pēc 2.4 minūtēm?
50 grami, jo 50 grami no kopējiem simts jau būs cita viela/izotops
237. Cik dažādas emisijas spektra līnijas ūdeņraža atoms var radīt elektroniem pārvietojoties starp četriem dažādiem līmeņiem?
6
383. Ja paraugā ir radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 3.5 dienas, cik liela daļa procentos no materiāla paraugā būs palikusi pēc 2 nedēļām?
6,25%
74.Sākotnējā radioaktīva izotopa aktivitāte ir 400 Bq un tā pussabrukšanas periods ir 8 dienas. Kāda būs parauga aktivitāte pēc 64 dienām?
64/8=8 400/2/2/2/2/2/2/2/2=1,5625 Bq
288. Cik lielu ceļu stundā noies gājējs, kas pārvietojas ar ātrumu 2 m/s
7,2 km (2m/s*3,6)
285. Sākotnēji paraugs saturēja 4 mg Joda-131 radioizotopu. Pēc 24 dienām kodolreakciju ietekmē bija palicis tikai 0.5 mg ši izotopa. Kāds ir aptuvenais pussabrukšanas periods šim izotopam?
8 dienas.
296. Vilcējspēku ietekmē pārāk liels svars
?
126. Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka izstarotā enerģija laika vienībā no virsmas laukuma vienības ir proporcionāla temperatūras kvadrāta vērtībai
Bēra likums nosaka, ka absorbcijas koeficients ir tieši proporcionāls koncentrācijai.
166. Optisko iekārtu izšķirtspēju nosaka galvenokārt dihroisms
Difrakcija
321. Elektrokardiogrāfs mēra sirdspukstu biežumu.
Elektrokardiogrāfs ne tikai nosaka sirdspukstu biežumu, bet arī dod iespēju analizēt sirds darbības ciklu- kambaru, priekškambaru sistoles, diastoles, pauzi- izmaiņas šajos cikla posmos ir tas, par ko mums informāciju sniedz tieši EKG un kas dod iespēju mums spriest par dažādām sirds kaitēm.
167. Spēks, kas iedarbojas uz lādētu daļiņu magnētiskajā laukā ir proporcionāls tās lādiņam q, ātrumam v, magnētiskā lauka indukcijai B un sinusa vērtibai starp magnētiskā lauka liniju un dalinas trajektoriju. Ja daļiņa nākusi no Saules ar lādiņa lielumu 0.04 C un ātrumu 2 x 10^4 m/s nokļūst Zemes magnētiskā laukā ar indukciju 0.5 T un tās trajektorija ir perpendikulāra magnētiskajam laukam B, kāds ir magnētiskā lauka radītais spēks uz daļiņu?
F=Bqv(sin90)=0.5*0.04*2*10^4*sin90=400
363. Jonizējošs starojums - ultravioletais starojums, infrasarkanais starojums, beta daļiņas
Infrasarkanais starojums nav jonizejošais st.
69. Visprecīzāk intensitāti raksturo jauda uz vienu laukuma vienību
It kā jā, jāprecizē jautājums. Starojuma intensitāte: starojuma jaudas blīvums uz virsmas laukuma vienību Augstāka intensitāte nozīmē īsākā laikā paveiktu darbu, proti, tas pats darbs ir paveikts ar lielāku jaudu Skaņas intensitāte atkarīga no skaņas enerģijas daudzuma, kas noteiktā laikā izplūst caur laukumu S.
115. Energija ir spēja paveikt darbu
Jā
123. Surfaktants samazina virsmas spraigumu
Jā
141. Mazi šķidrumu pilieni veido sfērisku formu tāpēc, ka piliens mēģina iegūt vismazāko virsmas laukumu virsmas spraiguma ietekmē
Jā
153. 1 Bekerelu (Bg) liela radioaktivitāte ir tāda, kurā vienā sekundē notiek 1 radioaktīvās sabrukšanas akts
Jā
181. Elektrons ir atbildīgs par materiāla magnētiskajām īpašībām?
Jā
191. Plūsma klūst vairāk turbulenta, ja samazinās šķidruma viskozitāte
Jā
201. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir gaismu ar lielāku viļņa garumu atmosfērā esošie atomi absorbē mazāk, nekā gaismu ar mazāku vilna garumu
Jā
205. Raksturīgā rentgenstarojuma cēlonis ir elektrona mijiedarbība ar atoma orbitālē atrodošos elektronu un tā izsišanu no orbitāles
Jā
248. Atoms absorbēs fotonu, ja tam ir tāda pati dabiskā frekvence, kā elektroniem ap atomu
Jā
250. Optisko iekārtu izšķirtspēju nosaka galvenokārt difrakcija
Jā
262. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir mazāku viļņa garumu gaisma tiek izkliedēta vairāk, nekā lielāku viļņa garumu gaisma
Jā
315. Virsmas spraigumu ietekmē piemaisījumu koncentrācija
Jā
36.Kinematiskā viskozitāte ir šķidruma dinamiskās viskozitātes attiecība pret šķidruma blīvumu
Jā
370. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir gaismai ar lielāku fotona enerģiju ir izteiktāka caurspiešanās spēja cauri atmosfērai
Jā
70.Adhēzija ir starpmolekulāri spēki starp dažāda veida molekulām
Jā
173. Bernulli vienādojums nosaka, ka Magnusa efekts var tikt izskaidrots ar Bernulli vienādojumu
Jā ( Gaisa plūsma virs cilindra ir vērsta vienā virzienā ar virzes kustības izraisīto gaisa plūsmu, bet zem cilindra šīs plūsmas ir vērstas pretējos virzienos. Tāpēc gaisa plūsmas ātrums virs cilindra ir lielāks nekā ātrums zem cilindra. Līdz ar to gaisa spiediens uz cilindra apakšējo daļu ir lielāks nekā uz augšējo. Šī spiedienu starpība nosaka spēku, kas darbojas uz perpendikulāri tā virzes kustības virzienam rotējošu cilindru - Magnusa efekts.) Bernuli likums - plūsmas kinētiskās,potenciālās enerģijas un plūsmas pabeigtā darba summa =const. Šķidruma radītais spiediens uz caurules sieniņām ir apgriezti proporcionāls plūsmas ātrumam. Magnusa efekts var tikt izskaidrots ae Bernulli vienādojumu.
375. Izpletņlēcējam, kas izlēcis no lidmašīnas potenciālā enerģija samazinās, kamēr tiek sasniegts konstants ātrums
Jā (kad ātrums pieaug, potenciālā enerģija samazinās)
377. Saskaņā ar Vina pārbides likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma likne, kuras minimums ir nobīdīts uz vislielāko viļņa garumu.
Jā (maksimums ir nobīdīts uz vismazāko viļņa garumu, bet minumums uz vislielāko viļņa garumu)
154. Ūdens ir slikts izolators
Jā (slikts izolators, ja ūdens ir tīrs, ja tur nav saļu piemaisījumu)
325. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir gaisma ar lielāku viļņa garumu atmosfērā tiek atstarota mazāk, nekā gaisma ar mazāku vilna garumu
Jā, 400 nm garus viļņus atmosfēra izkliedē 9,4 reizes vairāk nekā 700 nm garus viļņus.
254. Energija ir masas ekvivalents
Jā, E=mc^2
62.Elektrokardiogrāfs nemēra asins plūsmu sirdi.
Jā, Elektrokardiogrāfs- sirdsdarbības diagnostika, kas nosaka sirds elektrisko aktivitāti, izmatojot speciālus uz ādas izvietotus sensorus- elektrodus.
317. Dzinēja radītais vilcējspēks nevar attīstīt bezgala lielu ātrumu
Jā, Pirmkārt, automobiļa kustību limitē vilcējspēkam pretēji darbojošies spēki, otrkārt, līdz ar ātruma palielināšanos, samazinās automašīnas kontakts ar virsmu, līdz ar to samazinās arī vilcējspēks, kas nozīmē, ka tas drīz izlīdzināsies ar berzes spēku un auto vairs nespēs paātrināties.
316. Fundamentālais spēks, kas nodrošina to, ka pozitīvi lādētie protoni spēj veidot kodolu, ir Stiprais kodolspēks
Jā, Tie ir nuklonu pievilkšanās spēki. Tādos mazos attālumos, kāds ir starp nukloniem kodolā, nuklonu pievilkšanās kodolspēki ir aptuveni 100 reizes lielāki par protonu elektromagnētiskajiem atgrūšanās spēkiem.
142. Pjezoelektriskais efekts nozīmē elektriskās enerģijas rašanās kristālos deformāciju ietekmē
Jā, arī otrādāk - elektriskā lauka ietekmē deformēties
151. Viskozitāti nosaka molekulu izmērs un forma
Jā, arī šķidruma īpašības, temperatūra, spiediens, ātruma gradients
147. Kohēzija ir starpmolekulāri spēki starp viena un tā paša veida molekulām
Jā, bet adhēzija - starp dažāda veida molekulām
194. Viskozitāte palielinās, ja temperatūra samazinās
Jā, bet tikai šķidrumiem. Gāzēm viskozitāte palielinās, ja temperatūra palielinās
359. Elektromagnētiskos vilnus var radit lādiņš paātrinājumā
Jā, elektromagnētiskie viļņi rodas, ja uzlādētas daļiņas (elektroni, protoni, joni, u. c.) telpā pārvietojas nevienmērīgi.
347. Izpletņlēcējam, kas izlēcis no lidmašīnas kinētiskā enerģija pieaug, kamēr tiek sasniegts konstants ātrums
Jā, jo E=mv^2/2, izpletņlēcējam vispirms strauji palielinās kinetiska enerģija, bet palielinoties gaisa pretestībai, samazinas izpletņlēcēja paatrinājums, līdz brīdim, kad viņa kustība no paatrinātas kļūst par vienmerīgu jeb v=const, tā ka m=const, tad arī enerģija vairs netiks mainīta un Ek=const.
257. Klasiskajā fotoluminescencē ir iespējams novērot, ka vielas absorbētās enerģijas daudzums ir atšķirīgs no vielas emitētās enerģijas daudzuma. Šo parādību dēvē par Stoksa nobidi. Absorbētās gaismas vilna garums būs mazāks par emitētās gaismas vilna garumu.
Jā, jo izstarotās (emitetās) gaismas viļņa garums ir lielāks nekā absorbētās gaismas viļņa garums.
180. Kapars ir slikts izolators
Jā, kapars - varš - metāls ar ļoti labu elektrovadītspēju.
22.Ja adhēzija ir mazāka par kohēziju, tad šķidrums tieksies samazināt tā laukumu ar saskares virsmu.
Jā, kohezīvie spēki ir tie spēki, ar kuriem molekulas tiecas piesaistīt cita citu, nepiekļaujoties virsmai, pa kuru šķidrums plūst
177. Elektriskā lauka linijas veidojas virzienā no punkta ar augstāku elektrisko potenciālu uz punktu ar zemāku elektrisko potenciālu
Jā, no + uz -
245. Lāzera darbības pamatprincipā ir stimulētā emisija
Jā, stimulētā jeb inducētā emisija
145. Entropija visumā nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija vakar
Jā, tā ir tendence dabiskām sistēmām virzīties uz haosu
355. Ūdens ir labs izolators
Jā, tīrs (destilēts) ūdens ir dielektriķis, bet sālsūdens ir labs elektrības vadītājs,
47. Virsmas spraigumu ietekmē piemaisījumu koncentrācija
Jā, virsmas spraigumu ietekmē šķīduma ķīmiskais sastāvs, koncentrācija, temperatūra.
169. Krāsotāja otas sari, izņemot to no ūdens, salīp mitruma ietekmē
Jā, ūdens mēģina iegūt vismazāko virsmas laukumu virsmas spraiguma ietekmē.
244. Palielinot ultraskaņas frekvenci no 2 MHz uz 5 MHz, ultraskaņa būs ar īsāku viļņa garumu
Jā, λ =v/f
155. Acs zīlītes uzdevums ir nodrošināt fokālo dziļumu
Jā,vēl fokusē attēlu, aizsargreakcija-spēj reaģēt uz gaismu-paplašināties, vai sašaurināties.
217. Šķidruma vārīšanās temperatūra nepieaug, ja spiediens samazinās pakāpeniski, bet lēni
Jā.
225. Par vielas īpatnējo siltumietilpību sauc siltuma daudzumu, kas nepieciešams vielas vienas masas vienības sasildīšanai par vienu Kelvinu.
Jā.
56. Turbidimetrija mēra izkliedētās gaismas daudzumu
Jā.
Bernulli vienādojums nosaka, ka šķidruma radītais spiediens uz caurules sieniņām ir apgriezti proporcionāls plūsmas ātrumam
Jā. (Jo mazāks ir plūstošā šķidruma spiediens dažādu šķērsgriezumu horizontālā caurulē, jo lielāks ir tā kustības ātrums, un otrādi - jo lielāks ir šķidruma spiediens, jo mazāks ir tā kustības ātrums.)
183. Saskaņā ar Vīna pārbides likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma līkne, kuras maksimums ir nobīdīts uz vismazāko viļņa garumu.
Jā. Absolūti melna ķermeņa emisijas maksimumam atbilstošais viļņa garums ir apgriezti proporcionāls šī ķermeņa termodinamiskajai temperatūrai
351. Absorbcijas spektrs ir nepārtraukts spektrs
Jā. Absorbcijas līnijspektrā uz nepārtrauktā baltās gaismas spektra fona redzamās tumšās līnijas
23.Konvekcija ir siltumapmaiņa, kas notiek vienlaikus ar vielas pārnesi
Jā. Konvekcija ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām. Šeit siltumu pārnes sasilušās vides molekulas. Siltumapmaiņa, kas notiek vienlaikus ar vielas pārnesi.
277. Gaismas laušanas indekss ir attiecība starp gaismas ātrumu dotajā materiālā un gaismas ātrumu vakuumā
Ne, otrādi n=c/v
165. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad pozitrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies virzienā uz punktu B
Ne, virzīsies uz A pusi (Ja ladiņš ir pozitīvs, tad lauka spēki paši pārvieto pozitīvo vienības lādiņu uzbezgalību ,veicot pozitīvu darbu. Tāpēc pozitīva laukā jebkura punkta potenciāls ir pozitīvs)
189. Ultraskaņas impulsam virzoties caur pacienta audiem, tas izmaina savu fizikālo izmēru
Nē
240. Par decibeliem dēvē skanas vilnus, kuru frekvence pārsniedz 20 000 Hz
Nē
256. Virsmas spraigums ir tieši proporcionāls molekulu skaitam, kas rada starpmolekulārās saites
Nē
261. Izpletņlēcējam, kas izlēcis no lidmašīnas kinētiskā energija samazinās, kamēr tiek sasniegts konstants ātrums
Nē
266. Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka izstarotā enerģija laika vienībā no virsmas laukuma vienības ir proporcionāla temperatūras ceturtajai pakāpei
Nē
287. Entropija vērtība visumā samazinās
Nē
305. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir gaisma ar lielāku viļņa garumu atmosfērā tiek atstarota vairāk, nekā gaisma ar mazāku vilna garumu
Nē
311. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad neitrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies perpendikulāri līnijai, kas savieno punktus A un B
Nē
368. Kirhofa likums nosaka absorbētās gaismas daudzums paraugā ir tieši proporcionāls parauga koncentrācijai
Nē
387. Atoms ir ierosināts un elektrons atrodas augstākajā enerģijas līmeni n=4. Radisies garākais vilna garums elektronam pārejot no 4. uz 1. enerģijas līmeņiem, īsākais - no 4. uz 3.
Nē (Radīsies garākais viļņa garums elektronam pārejot no 4. uz 3. enerģijas līmeņiem, īsākais no 4. uz 1.)
388. Skaņa gaisā ir šķērsvilnis
Nē (garenvilnis)
382. Ja tieva caurulīte tiek aizstāta ar tāda paša diametra, bet garāku caurulīti, ūdens līmeņa veidotais kapilārais menisks tiks izmainīts.
Nē (netiek izmainīts, jo diametrs izmaina kapilaritāti)
381. Divas vienādi lādētas dalinas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina divas reizes, to elektriskais potenciāls starp tām palielinās divas reizes
Nē (samazinās 2 reizes)
386. Divas vienādi lādētas dalinas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina trīs reizes, to elektriskais potenciāls starp tām palielinās trīs reizes
Nē (samazinās 3 reizes)
379. Fundamentālais spēks, kas nodrošina to, ka pozitīvi lādētie protoni spēj veidot kodolu, ir Gravitācijas spēks
Nē (stiprais kodolspēks)
364. Ultraskaņas diagnostikā attēlus iegūst pateicoties atstarotajiem ultraskaņas impulsiem, kuri rodas mijiedarbojoties amplitūdai ar vilna garumu
Nē - Pateicoties atstarotajiem US impulsiem, kas rodas izmainoties frekvencei dažādos audos.
218. Bremzējošā rentgenstarojuma cēlonis ir enerģijas izdalīšanās rentgenstarojuma formā, kad vakantā elektrona vietā nokļūst elektrons no augstākiem enerģijas līmeņiem
Nē - cēlonis ir elektrona kinētiskās enerģijas zudums, tam izmainot savu trajektoriju ap kodolu, un zaudējot ātrumu.
385. Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka absorbētās gaismas daudzums paraugā ir apgriezti proporcionāls parauga koncentrācijai
Nē - tieši proporcionāls (Bēra-Lamberta-Būgera likums nosaka ka starojuma absorbcija A ir proporcionāla absorbētspējīgo daļiņu koncentrācijai šķīdumā c un šķīduma slāņa biezumam I, caur kuru plūst starojums.)
152. Gaismas laušanas indekss ir attiecība starp atstaroto un krītošo leņķi pret perpendikulu uz virsmas
Nē -tā ir attiecība starp gaismas ātrumu vakuumā un gaismas ātrumu dotajā vidē.
229. Brīvā virsmas energija var tikt iedalīta divās enerģijas formās - potenciālā un kinētiskā enerģijā. Mehāniski palielinot šādu virsmu potenciālā energija samazinās, bet kinētiskā energija - palielinās
Nē Mehāniski palielinot šādu virsmu palielinās potenciālo izdalīto molekulu enerģija, bet kinetiskā - samazinās
366. Palielinoties plūsmas ātrumam, dinamiskais spiediens palielinās
Nē, (spiediens pazeminās)
144. Gaismas laušanas koeficients ūdenim ir 133
Nē, 1,33
354. Surfaktants palielina virsmas spraigumu
Nē, Alveolu epitēlijs izdala īpašu lipoproteīnu - surfaktantu, kurš veido uz alveolu virsmas nešķīstošu plēvīti un samazina alveolu virsmas spraigumu.
63.Bremzējošā rentgenstarojuma cēlonis ir elektrona mijiedarbība ar atoma orbitālē atrodošos elektronu un tā izsišanu no orbitāles
Nē, Aprakstītais atbilst "raksturīgajam rentegnstarojumam". "Bremzējošais rtg starojums"- ātru lādētu daļiņu bremzēšanās vielā vai elektromagnētiskajā laukā. Daļa kinētiskās enerģijas zūd elektronam palēlinoties- izmainās trajektorija ap kodolu un zaudē ātrumu.
323. 1 Bekerelu (Bq) liela radioaktivitāte ir tāda, kurā 1 kilograms materiāla uzņem vienu džoulu enerģijas
Nē, Bekerels (saīsinājums Bq) ir radioaktivitātes SI mērvienība. 1 bekerels ir tāda dotā vielas daudzuma aktivitāte, kurā 1 sekundes laikā notiek viena radioaktīvā sabrukšana. Jautājumā iekļauto situāciju raksturo Greja mērvienība.
68. Elektromagnētiskos viļņus var radīt elektroforēze
Nē, Elektroforēzē- elektriskais lauks
60.Vina pārbīdes likums nosaka termiskā līdzsvarā absolūti melna ķermeņa izstarotā enerģija ir vienāda ar tā absorbēto enerģiju
Nē, Kirhofa likums
320. Releja izkliedes gadijumā, izkliedētās gaismas intensitāte ir tieši proporcionāla vilna garumam
Nē, Releja izkliedes gadījumā izkliedētās gaismas intensitāte mainās apgriezti proporcionāli viļņa garuma ceturtajai pakāpei: I ~ 1/l4.
337. Saskaņā ar Pauli principu atšķirīgs diviem elektroniem vienā orbitālē būs Magnētiskais kvantu skaitlis
Nē, Spina kvantu skaits. (Nosaka elektrona rotācijas virzienu ap savu asi.
330. Stefana-Bolcmana likums nosaka termiskā līdzsvarā absolūti melna kermeņa izstarotā enerģija ir vienāda ar tā absorbēto energiju
Nē, Stefana- Bolcmana likums runā par to, ka "Jebkuram ķermenim integrālā emisijas spēja ir proporcionāla absolūtās temperatūras ceturtajai pakāpei."- principā par tā izstaroto enerģiju(vatos) atkarībā no paša ķermeņa temperatūras(kelvinos).
331. Vielas blīvums ir tieši proporcionāls masai un tilpumam
Nē, Vielas blīvums ir ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu
253. Viskozitāte samazinās, ja savstarpējie molekulārie spēki palielinās
Nē, Viskozitāte samazinās, ja savstarpējie molekulārie spēki samazinās
329. Ekvivalentās dozas SI mērvienība ir Bq (Bekerels)
Nē, Zīverts (saīsinājums Sv) ir jonizējošās starojuma efektīvās un ekvivalentās dozas SI sistēmas mērvienība. Zīverta dimensija pamatmērvienībās ir J/kg.
318. Anihilācijas rezultātā daļiņas veido vienu beta daļiņu un gamma starojumu
Nē, anihilācijas procesā divas dažādi lādētas daļiņas, parasti beta daļinas(pozitroni un elektroni) savstarpēji saduras, veidojot gamma starojumu.
260. Anihilācijas rezultātā daļiņas interferences rezultātā izveido summāro daļiņu
Nē, anihilācijas rezultātā daļiņas iznīcina viena otru, radot gamma starojumu
267. Atoms absorbēs fotonu, ja tas trāpa atomam istajā vietā
Nē, atoms absorbēs fotonu, ja tam pietiek enerģijas, lai ierosinātu elektronu.
136. Palielinot ultraskaņas frekvenci no 2 MHz uz 5 MHz, ultraskaņa atļaus iegūt ātrāku attēlu
Nē, attēla ātrums nemainās
247. Palielinot ultraskaņas frekvenci no 2 MHz uz 5 MHz, ultraskaņa atļaus iegūt lēnāku attēlu
Nē, attēla ātrums nemainās
332. Beta daļiņa ir ar visaugstāko jonizācijas enerģiju.
Nē, augstāka jonizācijas enerģija ir alfa daļiņai
263. Kinematiskā viskozitāte ļauj noteikt virsmas spraiguma ietekmi uz plūsmu kustībā
Nē, berzes ietekmi uz plūsmu
252. Vilcējspēku līdzsvaro berzes spēks un gaisa pretestība
Nē, berzes spēks un gaisa pretestība darbojas pretēji vilcējspēkam
164. No virsmas atstarotās gaismas stara intensitāte būs tāda pati, kā krītošā stara intensitāte
Nē, daļa no enerģijas ir ''zaudēta''
346. Elektriskā lauka līnijas veidojas virzienā no punkta ar zemāku elektrisko potenciālu uz punktu ar augstāku elektrisko potenciālu
Nē, elektriskā lauka līnijas ir vērstas no pozitīvā uz negatīvo lādiņu(Pozitīvi lādēti ķermeņi rada elektrisko lauku, kura potenciāls visos lauka punktos ir pozitīvs skaitlis, bet negatīvi lādēti ķermeņi rada elektrisko lauku, kura potenciāls visos punktos ir negatīvs.)
356. Fundamentālais spēks, kas nodrošina elektronu raditas ķīmiskās saites starp atomiem, ir Gravitācijas spēks
Nē, elektromāgnētiska mijiedarbība
137. Neitrons ir atbildīgs par materiāla magnētiskajām īpašībām?
Nē, elektroni ir atbildīgi par materiāla magnētiskajām īpašībām
338. Alfa daliņa ir atbildīga par materiāla magnētiskajām īpašībām?
Nē, elektroni ir atbildīgi par materiāla magnētiskajām īpašībām.
215. Klasiskajā fotoluminescencē ir iespējams novērot, ka vielas absorbētās enerģijas daudzums ir atšķirīgs no vielas emitētās enerģijas daudzuma. Šo parādību dēvē par Stoksa nobidi. Absorbētās gaismas vilna garums būs lielāks par emitētās gaismas vilna garumu.
Nē, emitētās gaismas viļņa garums būs lielāks.
158. Entropija ir tendence dabiskām sistēmām virzīties uz sakārtotību
Nē, entropija ir tendence dabiskām sistēmām virzīties uz haosu. Entropija ir sistēmas haosa mērs.
289. Visaugstākā caurspiešanās spēja ir beta daļiņai
Nē, gammas daļiņai
5. Lāzera darbības pamatprincipā ir spontānā adsorbcija
Nē, inducēta emisija
132. Par infraskaņu dēvē skaņas viļņus, kuru frekvence pārsniedz 20 000 Hz
Nē, infraskaņas viļņu frekvence mazāk nekā 20 Hz.
51.CO2 lāzers nav gāzizlādes lāzers
Nē, ir.
46.Viskozitāte palielinās, ja attālums starp molekulām palielinās
Nē, ja palielinās attālums starp molekulām(sildot šķidrumu), viskozitāte samazinās.
121. Stefana-Bolcmana likums nosaka palielinoties ķermeņa temperatūrai, tā izstarotās gaismas vilna garums ar maksimālo intensitāti samazinās.
Nē, jebkuram ķermenim integrālā emisijas spēja ir proporcionāla absolūtās temperatūras ceturtajai pakāpei.
341. Dzinēja radītais vilcējspēks var attīstīt bezgala lielu ātrumu
Nē, jo nav tāds bezgala ātrums. Katram dzinējam ir noteikts kādu ātrumu tas var attīstīt. Tam visam pretī ir berze, tāpēc to bezgalīgo ātrumu nevar attīstīt.
130. Heizenberga nenoteiktības princips nosaka Jo precīzāk ir zināma daļiņas masa, jo mazāk precīzi var zināt tās impulsu; un otrādi
Nē, jo precīzāk zinām par elektrona atrašanās vietu, jo mazāk precīzi zinām par kustības impulsu; un otrādi.
133. Heizenberga nenoteiktības princips nosaka Jo precīzāk zināma daļiņas atrašanās vieta, jo mazāk precīzi var zināt tā temperatūru; un otrādi
Nē, jo precīzāk zinām par elektrona atrašanās vietu, jo mazāk precīzi zinām par kustības impulsu; un otrādi.
224. Heizenberga nenoteiktības princips nosaka Jo precīzāk zināma daļiņas temperatūra, jo mazāk precizāk var noteikt tā viļņa garumu; un otrādi.
Nē, jo vairāk zinām par elektrona atrašanās vietu, jo mazāk zinām tā kustības impulsu un otrādāk
149. Par vielas īpatnējo siltumietilpību sauc siltuma daudzumu, kas nepieciešams vielas viena tilpuma vienības sasildīšanai par vienu Kelvinu.
Nē, kas nepieciešams 1 kg sasilīšanai par vienu Kelvinu.
122. Brīvā virsmas energija var tikt iedalīta divās enerģijas formās - potenciālā un kinētiskā enerģijā. Mehāniski palielinot šādu virsmu temperatūra uz virsmas palielinās
Nē, mehāniski palielinot šādu virsmu, palielinas enerģija.
49.Ekvivalentās dozas SI mērvienība ir Gy (Grejs)
Nē, mērvienība ir Zīverts(Sv)
58.Saskaņā ar Vīna pārbīdes likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma līkne, kuras maksimums ir nobidits uz vislielāko viļņa garumu.
Nē, nobīdīts uz mazāko viļņa garumu.
57.Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka palielinoties ķermeņa temperatūrai, tā izstarotās gaismas viļņa garums ar maksimālo intensitāti samazinās
Nē, nosaka, ka absorbance ir tieši proporcionāla šķīduma koncentrācijai, un absorbance ir tieši proporcionāla gaismas ceļa garumam
174. Saskaņā ar Vina pārbides likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma līkne, kuras minimums ir nobidīts uz vismazāko viļņa garumu.
Nē, palielinoties temperatūrai, viļņa garums samazinās, maksimums ir nobīdīts uz vismazāko viļņa garumu.
52. Viskozitāte samazinās, ja temperatūra samazinās
Nē, palielinās.
182. Plūsma klūst vairāk turbulenta, ja samazinās blīvums
Nē, pie mazām Re vērtībām plūsma ir lamināra, pie lielām - turbulenta.
125. Plūsma kļūst vairāk turbulenta, ja palielinās šķidruma viskozitāte
Nē, plūsma kļūst lamināra.
328. Plūsma kļūst vairāk turbulenta, ja samazinās plūsmas ātrums
Nē, plūsma kļūst turbulenta jeb virpuļaina, ja tās ātrums ir liels.
204. Izpletņlēcējam, kas izlecis no lidmašīnas potenciālā enerģija nemainās, kamēr tiek sasniegts konstants ātrums.
Nē, potenciālā enerģija samazinās, tuvojoties Zemei, jo samazinās augstums W=mgh
234. Kodolreakcijā Ca-45 pārvēršoties par Sc-45 rodas alfa, beta mīnus, gamma
Nē, rodas beta minus
55.Par masas īpatnējo siltumietilpību sauc siltuma daudzumu, kas nepieciešams vielas viena tilpuma vienības sasildīšanai par vienu Kelvinu.
Nē, siltuma daudzumu, kas nepieciešams vielas 1 kg sasildīšanai par vienu Kelvinu.
362. Lāzera darbības pamatprincipā ir emitētā indukcija
Nē, stimulēta emisija
Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka termiskā līdzsvarā absolūti melna ķermeņa izstarotā enerģija ir vienāda ar tā absorbēto enerģiju
Nē, tas ir Kirhofa likums
242. Kirhofa likums nosaka izstarotā energija laika vienībā no virsmas laukuma vienības ir proporcionāla temperatūras ceturtajai pakāpei:
Nē, tas ir Stefana-Bolcmana likums
197. Vina pārbides likums nosaka absorbētās gaismas daudzums paraugā ir apgriezti proporcionāls parauga koncentrācijai
Nē, tas ir apgriezti proporcionāls šī parauga termodinamiskajai temperatūrai
146. Virsmas spraigums ir apgriezti proporcionāls spēkam, kas vajadzīgs, lai pārrautu starpmolekulārās saites
Nē, tas ir tieši proporcionāls spēkam, ko pieliek, lai pārrautu stsarpmolekulārās saites un apgriezti proporcionāls garumam, kas tiek atrauts.
67.Ja adhēzija ir lielāka par kohēziju, tad šķidrums tieksies samazināt tā laukumu ar saskares virsmu.
Nē, tieksies palielināt saskares virsmu.
150. Divi monohromatiski, koherenti gaismas vilni pēc interferences viens otru dzēš. To fāzu nobīde ir pilns vilna garums
Nē, to fāzu nobīde ir puse no viļņa garuma. (Pirmais teikums ir pareizs)
200. Elektromagnētiskos vilnus var radīt statisks magnētiskais lauks
Nē, to rada mainīgs magnētiskais lauks
162. Baltās gaismas sadalīšanos spektrā, kad tā spid cauri prizmai, var izskaidrot ar dihroismu
Nē, to var izskaidrot ar dispersiju
50. Turbidimetrijas metodē netiek lietota gaisma
Nē, turbidimetrija ir caurejošās gaismas plūsmas mērīšana.
135. Ja, palielinoties gaismas viļņa garumam, gaismas laušanas indekss samazinās, tad tā ir anomāla dispersija
Nē, tā ir normāla dispersija.
159. Pjezoelektriskais efekts nozīmē elektriskās enerģijas rašanās dzīvos organismos
Nē, tā ir parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos
195. Skidruma vārīšanās temperatūra samazinās, spiedienam palielinoties
Nē, tā palelinās
207. Lāzera darbības pamatprincipā ir spontānā emisija
Nē, tās darbības principā ir inducēta emisija
210. Alfa daļiņas ir lielas, salīdzinot ar beta un gamma daļiņām. Tās nevar viegli absorbēt, tāpēc tās var pārvietoties vairākus metrus, pat kilometru lielus attālumus.
Nē, tās viegli var absorbēt, tāpēc tās gaisā pārvietojas tik dažus centimetrus.
322. Saskaņā ar Vīna pārbides likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma līkne, kuras maksimums ir nobidīts uz vislielāko viļņa garumu.
Nē, uz to attiecināma līkne tieši ar maksimumu uz visīsāko viļņa garumu. Jo karstāks būs objekts, jo izteiktāk tas izdalīs cilvēka acīm nesaskatāma(pārāk īsa) viļņa garuma- ultravioleto gaismu.
48.Vielas blīvums ir tilpuma attiecība pret masu
Nē, vielas blīvums ir masas attiecība pret tilpumu.
124. Virsmas spraigumu neietekmē temperatūra
Nē, virsmas spraigums ir atkarīgs no temperatūras. Jo augstāka temperatūra, jo mazāks virsmas spraiguma koeficients.
188. Virsmas spraigumu neietekmē starpmolekulārie spēki
Nē, virsmas spraigumu izraisa kohēzija - tā ir divu kontaktā esošu kīmiski vienādu cietvielu vai šķidruu saskarvirsmu saistīšanās, ko rada starpmolekulārie spēki.
157. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad pozitrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies perpendikulāri līnijai, kas savieno punktus A un B
Nē, virzīsies uz A pusi
324. Vislielākais skaņas ātrums dzirdes orgānā ir auss kanālā
Nē, vislielākais skaņas ātrums ir vidusauss dzirdes kauliņos, jo tie ir cietākie(kanālā gaiss, gliemezī šķidrums), un cietākā vidē skaņa pārvietojas ātrāk.
156. Vismazākais skaņas ātrums dzirdes orgānā ir kāpslīti, laktiņā un āmurīti
Nē, vismazākais skaņas ātrums dzirdes orgānā ir arējā ausī
230. Viena fotona energiju var aprēķināt, ja ir zināms Planka konstante un gaismas viļņa garums
Nē, vēl jāzina gaismas ātrums
134. Vismazākais skaņas ātrums dzirdes orgānā ir gliemežnica (cohlea)
Nē, ārējā ausī (gaisā skaņa izplatās lēnāk, nekā cietvielās -vidusauss kauliņos, vai šķidrumā - iekšējās auss gliemežnīcā
187. Fundamentālais spēks, kas nodrošina elektronu radītas ķīmiskās saites starp atomiem, ir Vajais kodolspēks
Nē, šī mijiedarbība darbojas starp noteikta veida elementārdaļiņām, kuras sauc par kvarkiem un leptoniem. Tā ir atbildīga par to, ka Saulē notiek kodolsintēzes procesi.
160. Šķidruma vārīšanās temperatūra pieaug, spiedienam samazinoties
Nē, šķidruma vārīšanās temperatūra samazinās, spiedienam samazinoties
54.Ekvivalentās dozas SI mērvienība ir Ci (Kirijs)
Nē.
216. Vina pārbīdes likums nosaka izstarotā energija laika vienībā no virsmas laukuma vienības ir proporcionāla temperatūras ceturtajai pakāpei
Nē. (izstarotā enerģija atbilst gaismas viļņa garumam, kas samazinās, palielinot temperatūru absolūti melnam ķermenim. λ(m)=b/T. b = 2,898·10-3 m·K)(Aprakstīts Stefana-Bolcmana likums)
300. Oma likums kvantu mehānikā apraksta to, kā kvanta īpašības izmainās laikā
Nē. (to apraksta Šrēdingera vienādojums)
53. Ņūtona 2. Likums kvantu mehānikā apraksta to, kā kvanta īpašības izmainās laikā
Nē. (to apraksta Šrēdingera vienādojums)
297. Atoms absorbēs fotonu, ja tā viļņa garums ir aptuveni vienāds ar atoma izmēru angstrēmos
Nē. Atoma izmērs ir 1Angst., savukārt redzamās gaismas viļņa garums ir no 4000-7000Angst. Atoms absorbēs fotonu, ja tam ir tāda pati dabiskā frekvence, kā elektroniem ap atomu.
168. Vielas blīvums ir molekulu koncentrācija
Nē. Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu. Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
349. Gaismas dispersija ir gaismas emisija no ūdeņraža atoma
Nē. Dispersija ir gaismas sadalīšanas pa dažādām krāsām
71.Gaismas dispersija ir spēja gaismas viļņiem apliekties ap šķērsli
Nē. Gaismas dispersija- jeb vides absolūtā gaismas laušanas koeficienta atkarība no gaismas viļņu garuma. Gaismas dispersija izraisa gaismas sadalīšanos pa dažādām krāsām. Balto gaismu iespējams sadalīt krāsās ar stikla prizmu . Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā.
369. Gaismas laušanas indekss ir attiecība starp krītošo un atstaroto lenki pret perpendikulu uz virsmas
Nē. Gaismas laušanas indekss ir attiecība starp gaismas ātrumu vakuumā un gaismas ātrumu dotajā materiālā
7. Par intensitāti dēvē skaņas viļņus, kuru frekvence pārsniedz 20 000 Hz
Nē. Ja frekvence pārsniedz 20000 Hz, tā ir ultraskaņa. Intensitāte-enerģijas daudzums, kāds laika vienībā izplūst caur skaņas izplatīšanās virzienam perpendikulāru laukuma vienību. (mēra dB)
175. Vina pārbīdes likums nosaka termiskā līdzsvarā absolūti melna ķermeņa izstarotā energija ir apgriezti proporcionāla ar tā absorbēto energiju
Nē. Kirhofa likums nosaka, ka termiskā līdzsvarā absolūti melna ķermeņa izstarotā enerģija ir vienāda ar tā absorbēto enerģiju. Vīna pārbīdes likums nosaka termiskā līdzsvarā absolūti melna ķermeņa iztarotā viļņa garums ir apgriezti proporcionāls ķermeņa temperatūrai.
232. Magnētiskā lauka linijas ap vadu vērstas tam perpendikulāri un to intensitāte palielinās apgriezti proporcionāli attālumam no vada
Nē. Koncentriski riķī, intensitāte samazinās proporcionāli.
75.Konvekcija ir konvergences forma, vielas molekulām sablivējoties
Nē. Konvekcija ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām. Šeit siltumu pārnes sasilušās vides molekulas. Izšķir dabisko konvekciju, kas rodas siltuma starpības rezultātā dažādās vietās un piespiedu konvekciju, ko nodrošina mehāniski sūkņi. Konverģences jēdzienu lieto dažādās nozarēs. Konerģence raksturojas ar 2 vai vairāku lietu saistīšanos, sanākšanu kopā, lai formētu jaunu veselumu. Konverģence ir acu horizontālo kustību veids, kad cilvēks maina skata virzienu no tālāk esošā objekta uz tuvāko.
213. Lai palielinātu optisko iekārtu izšķirtspēju jāpalielina gaismas vilna frekvence
Nē. Lai palielinātu teleskopa izšķirtspēju, jāpalielina teleskopa objektīva diametrs (vai jāpāriet uz īsākem viļņiem).
Mazi šķidrumu pilieni veido sfērisku formu tāpēc, ka atmosfēra uz tiem rada spiedienu
Nē. Nevis atmosfēras spēks, bet Virsmas spraiguma spēks vienmēr darbojas tā, lai pēc iespējas samazinātu šķidruma brīvās virsmas laukumu. Pie noteikta tilpuma vismazākais virsmas laukums ir sfērai, tādēļ, izlejot kādu šķidrumu, jārēķinās, ka tas sadalīsies pilienos. To, ka šķidruma piliens tiecas ieņemt sfērisku formu, var novērot pie piloša ūdens krāna. Nelielu laika sprīdi pirms piles atdalīšanās no krāna var manīt, ka tā ir ieņēmusi sfērai līdzīgu formu, tomēr sasniegt ideāli sfērisku formu traucē citi spēki, piemēram, smaguma spēks.
198. Visprecīzāk intensitāti raksturo spēja iedod energiju noslēgtai sistēmai
Nē. Pieliktā jauda uz konkrētu laukumu.
238. Adhēzija ir starpmolekulāri spēki starp viena un tā paša veida molekulām
Nē. Starp dažāda veida molekulām.
170. Adhēzija ir spēks, kas notur kopā plazmu
Nē. Starpmolekulārie spēki starp dažāda veida molekulām. (salipšana). Plazma ir īpašs vielas stāvoklis, sakarstot jebkurā viela iztvaiko un pāriet gāzveida stāvoklī. Nē. Kohēzija ir spēks, kas notur kopā plazmu.
371. Sfignomanometrs mēra izkliedētās gaismas daudzumu
Nē. Tas mēra cilvēka asinsspiedienu.
236. Vina pārbīdes likums nosaka samazinoties ķermeņa temperatūrai, tā izstarotās gaismas vilna garums ar maksimālo intensitāti samazinās
Nē. Vina pārbīdes likums nosaka termiskā līdzsvara absoluti melna ķermeņa iztarotā viļņa garums ir apgriezti proporcionāls ķermeņa temperatūrai.
10. Mazi šķidrumu pilieni veido sfērisku formu tāpēc, ka tilpums ir vismazākais
Nē. Virsmas spraiguma spēks vienmēr darbojas tā, lai pēc iespējas samazinātu šķidruma brīvās virsmas laukumu. Pie noteikta tilpuma vismazākais virsmas laukums ir sfērai, tādēļ, izlejot kādu šķidrumu, jārēķinās, ka tas sadalīsies pilienos.
227. Vina pārbīdes likums nosaka absorbētās gaismas daudzums paraugā ir tieši proporcionāls parauga koncentrācijai
Nē. Vīna pārbīdes likums : No absolūti melnā ķermeņa siltuma starojuma sadalījuma grafikiem, var secināt, ka temperatūrai Tpalielinoties, starojuma enerģijas maksimumam atbilstošais viļņa garums virzās uz īsāko viļņa garuma pusi
228. kodolreakcija Ca-45 pārvēršoties par SC-45 rodas alfa, beta minus
Nē. kodolreakcijā Ca - 45 pārvēršoties par Sc - 45 rodas tikai beta mīnus.
176. Vislielākais skaņas ātrums dzirdes orgānā ir gliemežnīcā (cohlea)
Nē. vislielākais ātrums ir dzirdes kauliņos.
163. Divas vienādi lādētas daļiņas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina trīs reizes, to elektriskais potenciāls starp tām samazinās deviņas reizes
Samazinās 3 reizes
103. Alfa daļiņas ir mazas, salīdzinot ar beta un gamma daļiņām. Tās viegli var absorbēt, tāpēc tās gaisā pārvietojas tik dažus centimetrus.
alfa daļiņas ir lielas (alfa daļiņas ir ~8000 lielākas nekā beta daļiņas). Tās var viegli absorbēt, gaisā tās pārvietojas vien 3-8 cm
104. Alfa daļiņas ir mazas, salīdzinot ar beta un gamma daļiņām. Tās nevar viegli absorbēt, tāpēc tās var pārvietoties vairākus metrus, pat kilometru lielus attālumus.
alfa daļiņas ir lielas (alfa daļiņas ir ~8000 lielākas nekā beta daļiņas). Tās var viegli absorbēt, gaisā tās pārvietojas vien 3-8 cm. Tās nespēj pārvietoties pat caur papīra lapu
280. Baltās gaismas sadalīšanos spektrā, kad tā spid cauri prizmai, var izskaidrot ar distorsiju
ar dispersiju
15. Virsmas spraigumu ietekmē šķidruma virsmas izmērs, ja tas ir ievērojami lielāks par vienas molekulas izmēriem
ietekmē, ja tas ir mazāks par vienas molekulas izmēru. Virsmas spraiguma koeficients ir atkarīgs arī no temperatūras un šķidruma īpašībām.
102. Vislielākais skaņas ātrums dzirdes orgānā ir kāpslīti, laktiņā un āmurīti
jā
113. Vilcējspēku ietekmē gaisa pretestība
jā
129. Viszemākā caurspiešanās spēja ir alfa daļiņai
jā
131. Gaismas laušanas koeficients ūdenim ir 1.33
jā
138. Alfa dalina ir ar visaugstāko jonizācijas energiju.
jā
139. Gaismas dispersija ir gaismas laušanas indeksa atkarība no gaismas viļņa garuma
jā
143. Energija raksturo fizikālu stāvokli
jā
148. Ekzimera lāzers ir gāzizlādes lāzers
jā
171. Gaismas laušanas indekss ir attiecība starp gaismas ātrumu vakuumā un gaismas ātrumu dotajā materiālā
jā
172. Virsmas spraigumu neietekmē šķidruma virsmas izmērs, ja tas ir ievērojami lielāks par vienas molekulas izmēriem
jā
178. Stefana-Bolcmana likums nosaka izstarotā energija laika vienībā no virsmas laukuma vienības ir proporcionāla temperatūras ceturtajai pakāpei
jā
18. Otrais termodinamikas likums ir entropijas definīcijas pamatā
jā
184. Saskaņā ar Pauli principu atšķirīgs diviem elektroniem vienā orbitālē būs Spina kvantu skaitlis
jā
19.Skaņa gaisā ir garenvilnis
jā
193. Vielas blivums ir masas attieciba pret tilpumu
jā
199. Absorbcijas spektrs ir spektrs, kur redzamas tumšas līnijas, kas atbilst enerģijas līmeņiem, kuri ir absorbējuši attiecīgo vilna garumu
jā
202. Gaismas dispersiju prizmā raksturo gaismas laušanas koeficienta atkarība no gaismas viļņa garuma.
jā
206. Pusvadītāju lāzers nav gāzizlādes lāzers
jā
208. Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka absorbētās gaismas daudzums paraugā ir tieši proporcionāls parauga koncentrācijai
jā
209. Viena fotona enerģiju var aprēķināt, ja ir zināms Planka konstante, gaismas viļņa garums un gaismas ātrums
jā
21.Ja, palielinoties gaismas viļņa garumam, gaismas laušanas indekss samazinās, tad tā ir normāla dispersija
jā
211. Alfa daļiņas ir lielas, salīdzinot ar beta un gamma daļiņām. Tās viegli var absorbēt, tāpēc tās gaisā pārvietojas tik dažus centimetrus.
jā
212. Šķidruma vārīšanās temperatūra samazinās, spiedienam samazinoties
jā
214. Adhēzija ir spēks, kas izjauc plazmā esošos brīvos elektronus
jā
219. Saskaņā ar Vīna pārbides likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma līkne, kuras maksimums ir nobidīts uz vismazāko viļņa garumu.
jā
220. Divas vienādi lādētas daļiņas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina divas reizes, to elektriskais potenciāls starp tām samazinās divas reizes
jā
221. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad neitrons, kurš novietots starp šiem punktiem paliks miera stāvokli
jā
226. Ultraskaņas diagnostikā attēlus iegūst pateicoties atstarotajiem ultraskaņas impulsiem, kuri rodas izmainoties frekvencei dažādos audos
jā
231. Anihilācijas rezultātā daļiņas iznīcina viena otru radot gamma starojumu
jā
235. Krāsotāja otas sari, izņemot to no ūdens, salip, jo tās sarus pārklāj ūdens plēvīte un tie tuvojas cits citam plēvites virsmas spraiguma ietekmē.
jā
241. Bernulli vienādojums nosaka, ka plūsmas kinētiskās enerģijas, potenciālās enerģijas un plūsmas paveiktā darba summa ir konstanta,
jā
246. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad elektrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies virzienā uz punktu B
jā
249. Releja izkliedes gadījumā, izkliedētās gaismas intensitāte ir apgriezti proporcionāla vilna garumam ceturtajā pakāpē
jā
251. No virsmas atstarotais gaismas stars atradīsies tajā pašā plaknē, kurā atradīsies krītošais stars
jā
26.Lai palielinātu optisko iekārtu izšķirtspēju jāsamazina gaismas vilna garums
jā
264. Heizenberga nenoteiktības princips nosaka Jo precizāk ir zināma daļiņas atrašanās vieta, jo mazāk precīzi var zināt tās kustības ātrumu vai impulsu; un otrādi
jā
268. Termiskā energija ir entropiskās enerģijas forma
jā
269. Par ultraskaņu dēvē skaņas viļņus, kuru frekvence pārsniedz 20 000 Hz
jā
270. Krāsotāja otas sari, izņemot to no ūdens, salip, jo to ietekmē ūdens molekulas.
jā
271. Lai palielinātu optisko iekārtu izšķirtspēju jāsamazina viļņa garums.
jā
272. Sfignomanometrs mēra arteriālo asinspiedienu
jā
274. Visaugstākā caurspiešanās spēja ir gamma daļinai
jā
279. Ultraskanas diagnostikā attēlus iegūst pateicoties atstarotajiem ultraskaņas impulsiem, kuri rodas no virsmām, kuras savstarpēji atšķiras ar to blīvumu
jā
281. Viskozitāte samazinās, ja attālums starp molekulām palielinās
jā
282. Saskaņā ar Vīna pārbides likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma likne, kuras maksimums ir nobīdīts uz vismazāko vilna garumu.
jā
284. Optisko iekārtu izšķirtspēju nosaka galvenokārt difrakcija
jā
298. Otrais termodinamikas likums raksturo siltumprocesu neatgriezeniskumu
jā
299. Divi monohromatiski, koherenti gaismas vilni pēc interferences viens otru dzēšs. To fāzu nobīde ir puse no viļņa garuma
jā
304. Ultraskaņas impulsam virzoties caur pacienta audiem, tas izmaina savu amplitūdu (energiju)
jā
306. Gaismas laušanas koeficients ūdenim ir 1,33.
jā
312. Kodolreakcijā Ca-45 pārvēršoties par Sc-45 rodas beta mīnus
jā
326. Ekzimera lāzers ir gāzizlādes lāzers
jā
333. Baltās gaismas sadalīšanos spektrā, kad tā spid cauri prizmai, var izskaidrot ar dispersiju
jā
334. Viszemākā caurspiešanās spēja ir alfa dalinai
jā
335. Kodolreakcijā Ca-45 pārvēršoties par Sc-45 rodas beta minus.
jā
336. Brīvā virsmas energija var tikt iedalīta divās enerģijas formās - potenciālā un kinētiskā enerģijā. Mehāniski palielinot šādu virsmu potenciālā energija palielinās, bet kinētiskā energija samazinās
jā
339. Gaismas dispersiju prizmā raksturo gaismas laušanas koeficienta atkarība no viļņa garuma.
jā
340. Viskozitāti nosaka temperatūra
jā
344. Argona lāzers ir gāzizlādes lāzers
jā
345. Bremzējošā rentgenstarojuma cēlonis ir elektrona kinētiskās enerģijas zudums tam izmainot savu trajektoriju ap kodolu un zaudējot ātrumu
jā
348. Kohēzija ir spēks, kas rada plazmu
jā
350. Baltās gaismas sadalīšanos spektrā, kad tā spīd cauri prizmai, var izskaidrot ar dispersiju
jā
352. Kulona likums definē, ka pretējas zīmes lādiņi pievelkas, bet vienādas - atgrūžas.
jā
353. Gaismas laušanas koeficients ūdenim ir 1,33.
jā
357. CO2 lāzers ir gāzizlādes lāzers
jā
360. Kulona likums nosaka, ka Spēks starp lādiņiem ir proporcionāls abu lādiņu lielumu reizinājumam un inversi proporcionāls abu lādiņu attālumu kvadrātam
jā
374. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad pozitrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies virzienā uz punktu A
jā
376. Viskozitāte samazinās, ja starpmolekulārie spēki starp škidrumu veidojošām daliņām samazinās
jā
378. Bremzējošā rentgenstarojuma cēlonis ir elektrona kinētiskās enerģijas zudums tam izmainot savu trajektoriju ap kodolu un zaudējot ātrumu
jā
38.Brīvā virsmas enerģija var tikt iedalīta divās enerģijas formās - potenciālā un kinētiskā enerģijā. Mehāniski palielinot šādu virsmu virsmas izmērs samazinās
jā
389. Ekvivalentās dozas SI mērvienība ir Sv (Zīverts)
jā
44.Otrais termodinamikas likums secina, ka slēgta sistēma tuvojas termodinamiskā līdzsvara stāvoklim
jā
59. Virsmas spraigums ir tieši proporcionāls spēkam, kas vajadzīgs, lai pārrautu starpmolekulārās saites, apgriezti proporcionāls garumam, kas tiek atrauts.
jā
6. Visprecīzāk jaudu raksturo padarītais darbs vienā laika vienībā
jā
61.Acs zīlītes uzdevums ir kontrolēt aci ienākošo gaismas daudzumu
jā
64.Plūsma kļūst vairāk turbulenta, ja palielinās plūsmas ātrums
jā
65.Atoms ir ierosināts un elektrons atrodas augstākajā enerģijas līmeni n=4. Radīsies garākais vilna garums elektronam pārejot no 4. uz 3. enerģijas līmeņiem, isākais - no 4. uz 1.
jā
66.Acs zīlītes uzdevums ir piedalīties asa attēla veidošanā uz tīklenes
jā
72.Plūsma kļūst vairāk turbulenta, ja palielinās blīvums
jā
73. Viskozitāte palielinās, ja savstarpējie molekulārie spēki palielinās
jā
78.Kirhofa likums nosaka termiskā līdzsvarā absolūti melna ķermeņa izstarotā enerģija ir vienāda ar tā absorbēto enerģiju
jā
79.Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikā apraksta to, kā kvanta īpašības izmainās laikā
jā
80.Par masas īpatnējo siltumietilpību sauc siltuma daudzumu, kas nepieciešams vielas vienas masas vienības sasildīšanai par vienu Kelvinu.
jā
81. Termiskā enerģija ir kinētiskās enerģijas forma
jā
283. Viskozitāti nosaka savstarpējie molekulārie spēki
jā (ja starpmolekulārā mijiedarbība ir savst.mol.spēki)
243. Termiskā enerģija ir potenciālās enerģijas forma
jā ,arī tā ir kinētiskās un miera enerģijas forma
76.Palielinot ultraskaņas frekvenci no 2 MHz uz 5 MHz, ultraskaņa iespiedisies seklāk audos
jā ,jo ultraskaņai sastopoties savā ceļā ar audiem tā zaudē daļu no savas enerģijas
327. Viena fotona energiju var aprēķināt, ja ir zināms Planka konstante un gaismas ātrums un viļņa garums.
jā, E= hc/λ
107. Izpletņlēcējam, kas izlēcis no lidmašīnas potenciālā enerģija samazinās, samazinoties augstumam līdz zemei.
jā, Ep=mgh
37. Termiskā enerģija ir miera enerģijas forma
jā, arī kinētiskā un potenciālā enerģija
83.Palielinoties plūsmas ātrumam, dinamiskais spiediens samazinās
jā, jo Bernulli likums nosaka,ka pieaugot plūsmas ātrumam, samazinās plūsmas dinamiskais spiediens
85.Vina pārbīdes likums nosaka palielinoties ķermeņa temperatūrai, tā izstarotās gaismas vilna garums ar maksimālo intensitāti samazinās
jā, jo absolūta melna ķermeņa emisijas maksimumam atbilstošais viļņa garums ir apgriezti proporcionāls ši ķermeņa termodinamiskajai temperatūrai
265. Ja tieva caurulīte tiek aizstāta ar tāda paša diametra, bet garāku caurulīti, ūdens līmeņa veidotais kapilārais menisks nemainīsies.
jā, jo diametrs izmaina kapilaritāti
28.Kapilaritāti var izskaidrot ar kohēziju un adhēziju
jā, kapilaritāte ir šķidruma spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkām caurulītēm, ko izraisa šķidruma un cietā ķermeņa daļiņu molekulāro spēku mijiedarbība
4. Ultraskaņas impulsam virzoties caur pacienta audiem, tas izmaina savu frekvenci
jā, kā arī amplitūdu un intensitāti
97.Fundamentālais spēks, kas nodrošina elektronu raditas ķimiskās saites starp atomiem, ir Elektromagnētiskais spēks
jā, lādētu daļiņu pievilkšanās notiek, pateicoties elektromagnētiskajam spēkam. (elektroni ir negatīvi lādētas daļiņas)
140. Lāzera darbības pamatprincipā ir ierosināta emisija
jā, lāzera darbības principā ir ierosināta emisija, gaismas kūlis ar mazu izkliedi un ar monohromatisku viļņa garumu (koherence)
119. Turbidimetrija mēra gaismas intensitātes zudumu paraugā
jā, mērot izkliedētās gaismas daudzumu jeb caurejošās gaismas daudzumu
24.Kulona likums ir elektrostatiskās mijiedarbības raksturojošs likums
jā, tas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi
29.Vilcējspēku ietekmē berzes spēks
jā, tas kavē vilcējspēka izraisīto kustību
39.Jonizējošs starojums - kosmiskais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums
jā, visi pieminētie ir jonizējoša starojuma avoti
95. Viskozitāte raksturo šķidruma iekšējo berzi jeb pretestību tam plūst.
jā, viskozitāte ir iekšējā berze. Šķidrumos un gāzēs, ja to slāņi savstarpēji pārvietojas, starp slāņiem rodas iekšēji pretestības spēki, kas bremzē to kustību. Gāzu viskozitāte, salīdzinot ar šķidrumu viskozitāti, ir ļoti maza.
275. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir gaismai ar lielāku fotona enerģiju nav izteikta caurspiešanās spēja cauri atmosfērai
jā, zilas gaismas fotona enerģija ir lielāka jo ir mazāks vilņa garums, bet līdz ar to ir lielāka frekvence, tas nozīme, ka fotons biežāk saduras ar atmosfērā esošam daļiņam un intensivāk notiek izkliede
77. Virsmas spraigumu ietekmē temperatūra
jā,jo temperatūrai palielinoties , virsmas spraigums samazinās
98. Gaismas dispersija ir gaismas laušanas indeksa atkarība no viļņa garuma
jā. (gaismas laušanas koeficients n videi attiecībā pret vakuumu ir atkarīgs no gaismas frekvences vai viļņa garuma. Šo parādību sauc par gaismas dispersiju). Piemērs: gaismas laušanas koeficients sarkanai krāsai ir mazāks nekā violetai.
99.Gumija ir labs izolators
jā. (izolatori ir vielas, kurās brīvo lādiņu ir maz vai nav vispār)
3. Atoms absorbēs fotonu, ja tam ir tieši tik daudz enerģijas, lai elektrons varētu nokļūt no pamatlīmeņa uz ierosināto līmeni
jā. Un atoms absorbēs fotonu, ja tam ir tāda pati dabiskā frekvence, kā elektroniem ap atomu
111. Virsmas spraigumu ietekmē starpmolekulārie spēki
jā. Virsmas spraigumu izraisa kohēzija - divu kontaktā esošu ķīmiski vienādu cietvielu vai šķidrumu saskar virsmu saistīšanās, ko rada starp molekulārie spēki
380. Elektrokardiogrāfs mēra sirdspukstu regularitāti.
jā. nemēra asins plūsmu caur sirdi
2. Šķidruma vārīšanās temperatūra pieaug, spiedienam palielinoties
jā. pie mazāka spiediena, šķidrums virst pie zemākas temperatūras
27.Ja vilna frekvence f ir 10^14 Hz un tā ātrums v ir 100 m/s, kāds ir šī viļņa garums?
l=10^-12 (l=c/f)
33.Kāds ir aptuvenais gaismas laušanas indekss materiālam, ja gaismas ātrums tajā ir 1.97 x 10^8 m/s
n=c/v n=1.52
42.Pjezoelektriskais efekts nozīmē elektriskās enerģijas rašanās augos atsevišķās šūnās
ne, dabā nav sastopami efektīvi pjezoelektriķi. efektu lieto, lai mehānisko enerģiju pārvērstu elektriskajā un otrādi.
117. Pusvadītāju lāzers ir gāzizlādes lāzers
nē
120. Argona lāzers nav gāzizlādes lāzers
nē
192. No virsmas atstarotās gaismas stara leņķis (a) pret perpendikulu kas vērsts pret virsmu, būs vienāds ar sin(a) un sin(b) attiecību.
nē
314. Magnētiskā lauka līnijas ap vadu vērstas tam paralēli un to intensitāte palielinās apgriezti proporcionāli attālumam no vada
nē
358. Kohēzija ir starpmolekulāri spēki starp dažāda veida molekulām
nē
365. Pjezoelektriskais efekts nozīmē elektriskās enerģijas rašanās kodolreakcijās
nē
45. Virsmas spraigums ir apgriezti proporcionāls molekulu skaitam, kas rada starpmolekulārās saites
nē
35. Optisko iekārtu izšķirtspēju nosaka galvenokārt dispersija
nē , difrakcija
302. Divas vienādi lādētas daļiņas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina trīs reizes, to elektriskais potencials starp tām palielinās sešas reizes
nē samazinās 3 reizes
309. Puazeja likums kvantu mehānikā apraksta to, kā kvanta ipašibas izmainās laikā
nē tas ir asiņu caurplūdes un pretestību aproakstošs likums
30.Izpletņlēcējam, kas izlēcis no lidmašīnas potenciālā enerģija pieaug, kamēr tiek sasniegts konstants ātrums
nē, E=mgh
108. Saskaņā ar Pauli principu atšķirīgs diviem elektroniem vienā orbitālē būs Galvenais kvantu skaitlis
nē, Spina kvantu skaitlis
233. Palielinot ultraskaņas frekvenci no 2 MHz uz 5 MHz, ultraskaņa būs ar garāku viļņa garumu
nē, ar īsāku
112. Fundamentālais spēks, kas nodrošina elektronu radītas ķīmiskās saites starp atomiem, ir Stiprais kodolspēks
nē, elektromagnētiskais spēks
14.Atoms ir ierosināts un elektrons atrodas augstākajā enerģijas līmeni n=4. Radīsies garākais vilna garums elektronam pārejot no 2. uz 3. enerģijas līmeņiem, īsākais - no 4. uz 3.
nē, garākais no 4 uz 3, īsākais no 4 uz 1
1.Gumija ir slikts izolators
nē, gumija ir labs izolators
41.Lāzera darbības pamatprincipā ir spontānā indukcija
nē, inducētā emisija
92.Lai palielinātu optisko iekārtu izšķirtspēju jāpalielina gaismas intensitāte
nē, intensitāte ir jāsamazina
91.Lai palielinātu optisko iekārtu izšķirtspēju jāpalielina gaismas viļņa garums
nē, ir jāsamazina gaismas viļņa garums. (Lai palielinātu teleskopa izšķirtspēju, jāpalielina teleskopa objektīva diametrs vai jāpāriet uz īsākem viļņiem.
9. Absorbcijas spektrs ir pārtraukts spektrs
nē, ir nepārtraukts
106. Konvekcija ir siltuma starojuma forma un nodrošina siltuma starojumu vakuumā
nē, ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.
105. Divas vienādi lādētas daļiņas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina divas reizes, to elektriskais potenciāls starp tām samazinās četras reizes
nē, ja attālumu palielina 2 reizes, tad elektriskais potenciāls samazinās 2 reizes. U = k * ( (q1*q2) / r ). U ir elektriskais potenciāls, k ir konstante, q1 un q2 ir pirmās un otrās daļiņas lādiņš un r ir distance starp lādiņiem.
89.Izpletņlēcējam, kas izlēcis no lidmašīnas kinētiskā enerģija nemainās, kamēr tiek sasniegts konstants ātrums
nē, jo izpletņlēcējs, kas izlēcis no līdmašīnas, viņa kinētiskā energīja nemainīsies tikai tad , kad tiek sasniegts konstants ātrums , jo pēc formulas Wk=m*v^2/2 ,kad ātrums kļūst par vienmērīgu v=const un masa arī nemainās , tad arī enerģija nemainīsies un būs Wk=const.Bet sākumā izpletņlēcējam lēcot , viņa Wk strauji palielinās, bet palielinoties gaisa pretestībai , viņa paātrinājums samazinās , līdz brīdim , kad viņa kustība no paātrinātas kļūst par vienmērīgu un rezultātā Wk klūst nemainīga .
90.Stefana-Bolcmana likums nosaka absorbētās gaismas daudzums paraugā ir tieši proporcionāls parauga koncentrācijai
nē, jo šis likums nosaka, absolūti melna ķermeņa integrālā emisijas spēja ir proporcionālā tā termodinamiskas temperatūrai ceturtajā pakāpē.
384. Lai palielinātu optisko iekārtu izšķirtspēju jāpalielina gaismas vilna frekvence
nē, jāsamazina viļņa garums
292. Kinematiskā viskozitāte ir tā pati, kas dinamiskā viskozitāte
nē, kinematiskā viskozitāte ir šķidruma dinamiskās viskozitātes attiecība pret šķidruma blīvumu
118. Magnētiskā lauka līnijas ap vadu vērstas tam paralēli un to intensitāte palielinās proporcionāli attālumam no vada
nē, koncentriski riņķī, intenstitāte samazinās proprionāli.
84.Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad elektrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies perpendikulāri līnijai, kas savieno punktus A un B
nē, kustēsies uz punktu B
258. Lāzera darbības pamatprincipā ir spontānā absorbcija
nē, lāzera darbības pamatprincipā ir inducētais starojums.
259. Magnētiskā lauka līnijas ap vadu vērstas tam perpendikulāri un to intensitāte palielinās proporcionāli attālumam no vada
nē, magnētiskā lauka līnijas ap vadu vērstas koncentriski un to intensitāte samazinās proporcionāli attālumam no vada.
116. Sfignomanometrs mēra gaismas dispersiju
nē, mēra asinsspiedienu
278. Turbidimetrija mēra gaismas dispersiju
nē, mēra gaismas daudzumu, kuru absorbē suspensija
286. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad neitrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies virzienā uz punktu B
nē, neitroni nekustās uz elektriskā potencilāla vietām.
12.Elektrokardiogrāfs nemēra polarizācijas un depolarizācijas radītos impulsus.
nē, nemēra asins plūsmu sirdī
303. Jonizējošs starojums - mikroviļni, siltumstarojums, alfa dalinas
nē, no šiem tikai alfa daļiņas
313. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir gaismu ar lielāku viļņa garumu atmosfērā esošie atomi absorbē vairāk, nekā gaismu ar mazāku viļņa garumu
nē, otrādi
239. Visprecīzāk jaudu raksturo enerģijas intensitāte uz vienu laukuma vienību
nē, padarītais darbs vienā laika vienībā
291. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad neitrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies virzienā uz punktu A
nē, paliks miera stāvoklī
43.Anihilācijas rezultātā daļiņas veido vienu alfa daļiņu un gamma starojumu
nē, parasti rodas gamma kvanti, taču var rasties arī citas daļiņas
185. Raksturīga rentgenstarojuma cēlonis ir enerģijas izdalīšanās rentgenstarojuma formā, kad kodols atbrīvo divus protonus un divus neitronus
nē, raksturīgo rentgenstarojumu raksturo elektrona mijiedarbība ar atoma orbitālē atrodošos elektronu un tā izsišanu no orbitāles
16.Divas vienādi lādētas daļiņas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina trīs reizes, to elektriskais potenciāls starp tām samazinās sešas reizes.
nē, samazinās 3 reizes
20.Viskozitāte palielinās, ja starpmolekulārie spēki starp šķidrumu veidojošām daļiņām samazinās
nē, samazinās, jo temperatūrai palielinoties, enerģijas līmenis un attālums starp šķidruma molekulām palielinās, un tas izraisa starpmolekulāro spēku samazināšanos, kas savukārt ir par iemeslu viskozitātes samazināšanai
86.Palielinot ultraskaņas frekvenci no 2 MHz uz 5 MHz, ultraskaņa iespiedīsies dziļāk audos
nē, seklāk
3.Skaņa gaisā ir mērvilnis
nē, skaņa gaisā ir garenvilnis.
32.Skaņa gaisā ir supravilnis
nē, skaņa gāzēs (un šķidrumos) ir garenvilnis
8. Kapars ir labs izolators
nē, slikts
31. Saskaņā ar Pauli principu atšķirīgs diviem elektroniem vienā orbitālē būs Orbitālais kvantu skaitlis
nē, spina kvantu skaitlis
110. Fundamentālais spēks, kas nodrošina to, ka pozitīvi lādētie protoni spēj veidot kodolu, ir Elektromagnētiskais spēks
nē, stiprais kodolspēks
276. Fundamentālais spēks, kas nodrošina to, ka pozitīvi lādētie protoni spēj veidot kodolu, ir Vajais kodolspēks
nē, stiprais kodolspēks.
93.Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka termiskā līdzsvarā absolūti melna ķermeņa izstarotā enerģija ir proporcionāla ar tā absorbēto energiju
nē, tas ir Kirhofa likums. Tas nosaka to, ka termiskā līdzsvarā absolūti melnā ķermeņa izstarotā enerģija ir proporcionāla ar tā absorbēto enerģiju.
40.Bēra-Lamberta-Bugēra likums nosaka ka samazinoties ķermeņa temperatūrai, tā izstarotās gaismas viļņa garums ar maksimālo intensitāti samazinās
nē, tas nosaka, ka starojuma absorbcija A ir proporcionāla absorbētspējīgo daļiņu koncentrācijai šķīdumā c un šķīduma slāņa biezumam I, caur kuru plūst starojums
34. Gamma daļiņa ir ar visaugstāko jonizācijas enerģiju.
nē, tā ir mazāk jonizējoša nekā alfa un beta daļiņas
196. Viszemākā caurspiešanās spēja ir gamma dalinai
nē, tā ir vislielākā
301. Mazi škidrumu pilieni veido sfērisku formu tāpēc, ka gravitācijas spēks darbojas uz pilienu
nē, tāpēc ka sfērai ir visoptimālākā forma pie māzākā virsmas laukuma ar vislielāko tilpumu; virsmas spraiguma ietekmē
11. Saskaņā ar Vīna pārbīdes likumu, uz absolūti melno ķermeni ar visaugstāko temperatūru ir attiecināma līkne, kuras maksimums ir nobīdīts uz vislielāko viļņa garumu.
nē, uz vismazāko
94.Protons ir atbildigs par materiāla magnētiskajām īpašībām?
nē, vielas magnētiskās īpašības galvenokārt nosaka elektroni, kas ir atomu sastāvā. (protonu un neitronu magnētiskās īpašības ir gandrīz 1000 reizes vājākas nekā elektronu magnētiskās īpašības.)
290. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad pozitrons, kurš novietots starp šiem punktiem paliks miera stāvokli
nē, virzīsies uz A
295. Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad elektrons, kurš novietots starp šiem punktiem kustēsies virzienā uz punktu A
nē, virzīsies uz B
17.Ja punkts A ir ar zemāku elektrisko potenciālu nekā punkts B, tad elektrons, kurš novietots starp šiem punktiem paliks miera stāvokli
nē, virzīsies uz punktu B
96.Atoms ir ierosināts un elektrons atrodas augstākajā enerģijas līmeni n=4. Radīsies garākais vilna garums elektronam pārejot no 4. uz 3. enerģijas līmeņiem, īsākais - no 2. uz 1.
nē, visgarākais viļņa garums radīsies pārejot no 4. uz 3., bet visīsākais viļņa garums, pārejot no 4. uz 1.
25. Virsmas spraigums raksturo šķidruma iekšējo berzi jeb pretestību tam plūst.
nē, viskozitāte raksturo šķidruma iekšējo berzi jeb pretestību tam plūst. virsmas spraigums ir fizikāls lielums un tas raksturo šķidruma virsmas slāņa īpašību sarauties
294. Visprecīzāk jaudu raksturo spēja iedod energiju noslēgtai sistēmai
nē, visprecīzāk jaudu raksturo padarītais darbs vienā laika vienībā
293. Vina pārbides likums nosaka izstarotā energija laika vienībā no virsmas laukuma vienības ir proporcionāla temperatūras otrajai pakāpei
nē, vīna pārbīdes likums nosaka, kādam viļņa garumam melna ķermeņa starojuma intensitāte ir maksimālā: λmax ·T = b, kur b ir Vīna konstante (b = 0,2898 cm·K).
87.Vismazākais skaņas ātrums dzirdes orgānā ir auss kanālā
nē, ārējā ausī (gaisā skaņa izplatās lēnāk, nekā cietvielās -vidusauss kauliņos, vai šķidrumā - iekšējās auss gliemežnīcā
82. Visprecīzāk intensitāti raksturo padarītais darbs vienā laika vienībā
nē, šis skaidrojums attiecas uz jaudu
372. Kirhofa likums nosaka palielinoties ķermeņa temperatūrai, tā izstarotās gaismas viļņa garums ar maksimālo intensitāti samazinās.
nē, λmax=(hc/x)*(1/kT) (Tas ir Vīna pārbīdes likums!)
88. Visaugstākā caurspiešanās spēja ir alfa daļiņai
nē,gamma starojumam
100. Divi monohromatiski, koherenti gaismas viļni pēc interferences viens otru dzēš. To fāzu nobīde ir puse no vilna garuma
nē. (Ja divi vienādi viļņi sastopas vienādās fāzēs, tad viļņi viens otru pastiprina un novērojama rezultējošās amplitūdas palielināšanās.)
373. Absorbcijas spektrs irspektrs, kur redzamas gaišas līnijas, kas atbilst enerģijas līmeņiem, kuri ir emitējuši attiecīgo vilna garumu
nē. Absorbcijas spektrā ir redzamas tumšas līnijas, kas atbilst atoma absorbēto gaismas kvantu enerģijai.
101. Viens no iemesliem, kādēļ debesis dienā izskatās zilā krāsā ir mazāku viļņa garumu gaisma tiek izkliedēta mazāk, nekā lielāku viļņa garumu gaisma
nē. Mazāku viļņa garumu gaisma tiek izkliedēta vairāk nekā lielāku viļņa garumu gaisma. Dienā zilas krāsas gaisma tiek izkliedēta vairāk, tādēļ mēs to redzam, taču saulrieta laikā mēs redzam sarkano krāsu, jo tā tiek izkliedēta mazāk un mūsu atrašanās vieta uz Zemes attiecībā pret Sauli ir tāda, ka mēs redzam sarkano gaismu, kas tiek lauzta mazākā leņķī.
222. Divas vienādi lādētas daļiņas atrodas attālumā d viena no otras. Ja šo attālumu palielina divas reizes, to elektriskais potenciāls starp tām palielinās četras reizes
samazinās 2 reizes.
308. Kapilaritāti nevar izskaidrot ar kohēziju un adhēziju
var
128. Skidruma vārīšanās temperatūra nepieaug, ja spiediens palielinās pakāpeniski, bet lēni
Šķidruma vārīšanās temperatūra pieaug, spiedienam palielinoties.