9. OGH, OBV gremošana un absorbcija

Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas

(celuloze, hemiceluloze, lignīns) saista daudz ūdens, tā sašķidrinot zarnu saturu, uzlabo zarnu peristaltiku.

Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas

(pektīni, oligosaharīdi, rezistentā ciete) Veido gēlam līdzīgu vielu. Tās gandrīz pilnībā sadala resnās zarnas mikroorganismi. Optimizē holesterīna un cukura uzsūkšanos

Fruktozes malabsorbcija

- GLUT5 pilnīgs/daļējs trūkums to izraisa - uzsūc mazāk par 25 g (normā 25-50g fruktozes uzsūc) - neuzsūkto frukozi resnajās zarnās metabolizē zarnu bekt., veidojot gāzes, metānu, īso ķēžu TS = vēdersāpes, caureja

GLUT3

- audos ar lielu glikozes patēriņu (CNS neironos, nierēs, placentā) - glikozes uzņemšana bazālā līmenī - augsta afinitāte

Aizkuņģa dziedzera peptidāzes

- darbojas 12p zarnā - optimālais pH 7-8 endopeptidāzes (no N) eksopeptidāzes (no C)

Zarnu bārkstiņu membrānas peptidāzes

- eksopeptidāzes - ph8 optimums - aminopeptidāzes šķeļ pa vienai AS no N terminālā gala - dipeptidāzes - šķeļ dipeptīdus

Ogļhidrātu uzsūkšanās

- galvenokārt tukšajās zarnās (jejunum) - glikoze, galaktoze tiek uzsūkta ar sekundāri aktīvo transportu - SGLT1 (Na atkarīgais glikozes transports) - fruktoze - GLUT5 (atvieglotā transporta glikozes transproteīni) pasīvais transports

Atvieglotā transporta glikozes transproteīns GLUT2

- glikozes transports no enterocītiem uz asinsriti - atviegl. difūzija - GLUT2 nodrošina glikozes uzņemšanu un izdalīšanu ātri un lielā daudzumā (zema afinitāte), aktivizējas pie augstas koncentrācijas (pēc ēšanas). Glikoze nonāk portāla vēnā, kas ir tieši saistīta ar aknām. Aknas ir galvenā Glu izmantošanas vieta, 30-60%, salīdzinot ar perifērajiem audiem. Skeleta muskuļi un smadzenes iveido pārējo kopējo glikozes iznīcināšanu

AS di- un tripeptīdu uzsūkšanās - kā var notikt?

- notiek pa atsevišķiem H+ atkarīgajiem kotransporteriem apikālajā membrānā (izmanto H+ gradientu) - šūnās lielāko daļu di- un tripeptīdu hidrolizē citosoliskās peptidāzes līdz AS

Olbaltumvielu šķelšana kuņģī: PEPSĪNS

- sintezējas kuņģa epitēlija galvenajās š kā pepsinogēns (neaktīvā forma) - optimālais darbības pH 1-2 (inaktivēts virs pH5) - labāk šķeļ aiz aromātisku AS atlikumiem N-> C (virziens) endopeptidāze

GLUT4

- taukaudos, sirds, skeleta mm. - vidēja afinitāte - insulīna stimulēta glikozes uzņemšana

Kāda ir ŠĶIEDRVIELU nozīme?

1. Nenoārdās zarnu traktā esošo enzīmu iedarbībā; 2. Netiek uzsūktas cilvēka kuņģa zarnu traktā; 3. Ir veselību veicinoša nozīme.

Laktozes intolarence

1. iedzimts laktāzes deficīts (reti) 2. primāra laktozes nepanesamība - beta-glikozidāzes aktivitātes samazinājums 3. sekunāra laktozes nepanesamība - laktāzes aktivitātes samazināšanās pēc sekundāras zarnu slimības/gļotādu ievainojuma laktoze nonāk līdz resn.z. - tur notiek fermentācija līdz pienskābei (tai piemīt osmotiskais efekts - ūdens lielā daudzumā ieplūst resnajā z.) - izplešas zarnu sieniņas, palielināta zarnu peristaltika --->caureja

Uztura OGH gremošanas procesa posmi (nosaukt)

1. intraluminālā (dobumu) gremošana 2. membranālā gremošana

Kādas ir kuņģa skābes funkcijas?

1. iznīcina lielāko daļu mikroorganismu. 2. denaturē pārtikas olbaltumvielas. 3. ir nepieciešama pepsīna darbībai

Oligosaharīdi - kāda stuktūra? + nosaukt piemērus

3-10 monosaharīdi kopā savienoti -dekstrīni -maltotrioze -oligofruktoze -rafinoze

GLUT1

= eritrocītos, audos ar barjeras funkciju - glikozes uzņemšana bazālā līmenī - augsta afinitāte

Tievās zarnas: Glikoamilāze

Eksoglikozidāze - hidrolīze sākas no nereducējošā gala -> α-1;4 saite. Saite Nr 1. tiek hidrolizēta pirmā, tad seko saite Nr. 2.

Tievās zarnas: Saharāzes-izomaltāzes komplekss

Eksoglikozidāze: -> α-1;4; α-1;6; α-1;β-2 saites substrāti: izomaltoze, saharoze, maltoze

Tievās zarnas: Trehalāze

Eksoglikozidāze: -> α-1;1 saite

Tievās zarnas: β-glikozidāze (laktāzes-fluorizīna hidrolāze)

Eksoglikozidāze: ->β -1;4 saite substrāti: laktoze, cellobioze

Intraluminālā (dobumu) gremošana - endoglikozidāžu darbība (cietes gremošana)

Endoglikozidāze: siekalu alfa amilāze -> mutes dobumā-> α-1;4 saite. Endoglikozidāze: aizkuņģa dziedzera alfa amilāze -> divpadsmitpirkstu zarnas-> α-1;4 saite.

Proteīnu gremošana sākas kuņģī: GASTRĪNS (hromon-signālmolekula)

GASTRĪNS - galvenais HCl sekrēcijas stimulators. Sintezēts G-šūnās. OBV, peptīdi, AS stimulē tā sekrēciju

Kā AS nokļūst asinsplūsmā?

Pēc atvieglotās transpdifūzijas (izmantojot specifiskus transporterus AS struktūrai)

aizkuņģa dziedzera alfa amilāze

darbojas 12p zarnā šķeļ alfa-14, saites

Proteolītiskie enzīmi - ekso un endopeptidāzes

endopeptidāzes - šķeļ peptīdsaites ķēdes iekšienē eksopeptidāzes - atšķeļ pa vienai AS no polipeptīdu ķēdes abiem galiem

Zarnu bārkstiņu virsmas enzīmu darbība (tālākā ogh šķelšana)

enzīmi - kā transmembranāli proteīni (viens gals citoplazmā, otrs vērsts pret zarnu lūmenu)

intraluminālā (dobumu) gremošana

enzīmi izdalās dobumos, notiek šķelšana Cietes hidrolīze līdz dekstrīniem, maltotriozei, maltozei siekalu amilāzes un aizkuņģa dziedzera (pankreatiskās) amilāzes iedarbībā

Aminoskābju uzsūkšanās - Kādi transportproteīni nodrošina transportu?

neitrālu, skābu, bāzisku aminoskābju pārnesēji, specifiski prolīna pārnesēji. Lielākā daļa pārnesēju ir Na+ atkarīgi, tas ir - aminoskābes ieplūst šūnā kopā ar Na+ joniem. Na+/K+ -ATPāze „izpumpē" liekos nātrija jonus no šūnas. (lai varētu ieplūst pa apikālo polu AS ar Na)

Aizkuņģa dziedzera eksopeptidāzes

no C term gala šķels • Karboksipetidāzde A - aiz aromātiskām aminoskābēm • Karboksipetidāze B - bāziskām.

Aizkuņģa dziedzera endopeptidāzes

no N term. gala šķels • Tripsīns - bāziskām aminoskābēm (Lys, Arg); • Himotripsīns - aiz aromātiskām AS šķeļ peptīdsaites; • Elastāze - īsām/mazām < 2C atomi sānu ķēdē.

AS uzsūkšanās - kā AS tiek transportētas uz asinīm?

no zarnu lūmena cauri bārkstiņu epiteliocītiem uz asinīm (izmantojot ATF)

membranālā gremošana

oligosaharīdu šķelšana par monosaharīdiem zarnu bārkstiņu virsmas enzīmu iedarbībā.

Ciete

satur 2 glikozes polimēru veidus: 1. Amiloze ir nesazarots polisaharīds ar α1-4 glikozīdiskajām saitēm; 2. Amilopektīns ir līdzīgs amilozei, bet ar daudziem sazarojumiem, sazarojumu vietās veidojas α1-6 glikozīdiskā saite.

Glikogēns

zarots polisaharīds, kas sastāv no α-D-glikozēm, savienotām ar α1 → 4 glikozīdiskām saitēm un zarojuma vietās ar α1 → 6 glikozīdiskām saitēm (α1 → 6 saite ik pēc 8 - 12 glikozes molekulām). veido globulāro struktūru

siekalu alfa amilāze (kāda nozīme cietes gremošanā?)

šķeļ alfa-1,4 saites (endoglikozidāze)