9. OGH, OBV gremošana un absorbcija
Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas
(celuloze, hemiceluloze, lignīns) saista daudz ūdens, tā sašķidrinot zarnu saturu, uzlabo zarnu peristaltiku.
Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas
(pektīni, oligosaharīdi, rezistentā ciete) Veido gēlam līdzīgu vielu. Tās gandrīz pilnībā sadala resnās zarnas mikroorganismi. Optimizē holesterīna un cukura uzsūkšanos
Fruktozes malabsorbcija
- GLUT5 pilnīgs/daļējs trūkums to izraisa - uzsūc mazāk par 25 g (normā 25-50g fruktozes uzsūc) - neuzsūkto frukozi resnajās zarnās metabolizē zarnu bekt., veidojot gāzes, metānu, īso ķēžu TS = vēdersāpes, caureja
GLUT3
- audos ar lielu glikozes patēriņu (CNS neironos, nierēs, placentā) - glikozes uzņemšana bazālā līmenī - augsta afinitāte
Aizkuņģa dziedzera peptidāzes
- darbojas 12p zarnā - optimālais pH 7-8 endopeptidāzes (no N) eksopeptidāzes (no C)
Zarnu bārkstiņu membrānas peptidāzes
- eksopeptidāzes - ph8 optimums - aminopeptidāzes šķeļ pa vienai AS no N terminālā gala - dipeptidāzes - šķeļ dipeptīdus
Ogļhidrātu uzsūkšanās
- galvenokārt tukšajās zarnās (jejunum) - glikoze, galaktoze tiek uzsūkta ar sekundāri aktīvo transportu - SGLT1 (Na atkarīgais glikozes transports) - fruktoze - GLUT5 (atvieglotā transporta glikozes transproteīni) pasīvais transports
Atvieglotā transporta glikozes transproteīns GLUT2
- glikozes transports no enterocītiem uz asinsriti - atviegl. difūzija - GLUT2 nodrošina glikozes uzņemšanu un izdalīšanu ātri un lielā daudzumā (zema afinitāte), aktivizējas pie augstas koncentrācijas (pēc ēšanas). Glikoze nonāk portāla vēnā, kas ir tieši saistīta ar aknām. Aknas ir galvenā Glu izmantošanas vieta, 30-60%, salīdzinot ar perifērajiem audiem. Skeleta muskuļi un smadzenes iveido pārējo kopējo glikozes iznīcināšanu
AS di- un tripeptīdu uzsūkšanās - kā var notikt?
- notiek pa atsevišķiem H+ atkarīgajiem kotransporteriem apikālajā membrānā (izmanto H+ gradientu) - šūnās lielāko daļu di- un tripeptīdu hidrolizē citosoliskās peptidāzes līdz AS
Olbaltumvielu šķelšana kuņģī: PEPSĪNS
- sintezējas kuņģa epitēlija galvenajās š kā pepsinogēns (neaktīvā forma) - optimālais darbības pH 1-2 (inaktivēts virs pH5) - labāk šķeļ aiz aromātisku AS atlikumiem N-> C (virziens) endopeptidāze
GLUT4
- taukaudos, sirds, skeleta mm. - vidēja afinitāte - insulīna stimulēta glikozes uzņemšana
Kāda ir ŠĶIEDRVIELU nozīme?
1. Nenoārdās zarnu traktā esošo enzīmu iedarbībā; 2. Netiek uzsūktas cilvēka kuņģa zarnu traktā; 3. Ir veselību veicinoša nozīme.
Laktozes intolarence
1. iedzimts laktāzes deficīts (reti) 2. primāra laktozes nepanesamība - beta-glikozidāzes aktivitātes samazinājums 3. sekunāra laktozes nepanesamība - laktāzes aktivitātes samazināšanās pēc sekundāras zarnu slimības/gļotādu ievainojuma laktoze nonāk līdz resn.z. - tur notiek fermentācija līdz pienskābei (tai piemīt osmotiskais efekts - ūdens lielā daudzumā ieplūst resnajā z.) - izplešas zarnu sieniņas, palielināta zarnu peristaltika --->caureja
Uztura OGH gremošanas procesa posmi (nosaukt)
1. intraluminālā (dobumu) gremošana 2. membranālā gremošana
Kādas ir kuņģa skābes funkcijas?
1. iznīcina lielāko daļu mikroorganismu. 2. denaturē pārtikas olbaltumvielas. 3. ir nepieciešama pepsīna darbībai
Oligosaharīdi - kāda stuktūra? + nosaukt piemērus
3-10 monosaharīdi kopā savienoti -dekstrīni -maltotrioze -oligofruktoze -rafinoze
GLUT1
= eritrocītos, audos ar barjeras funkciju - glikozes uzņemšana bazālā līmenī - augsta afinitāte
Tievās zarnas: Glikoamilāze
Eksoglikozidāze - hidrolīze sākas no nereducējošā gala -> α-1;4 saite. Saite Nr 1. tiek hidrolizēta pirmā, tad seko saite Nr. 2.
Tievās zarnas: Saharāzes-izomaltāzes komplekss
Eksoglikozidāze: -> α-1;4; α-1;6; α-1;β-2 saites substrāti: izomaltoze, saharoze, maltoze
Tievās zarnas: Trehalāze
Eksoglikozidāze: -> α-1;1 saite
Tievās zarnas: β-glikozidāze (laktāzes-fluorizīna hidrolāze)
Eksoglikozidāze: ->β -1;4 saite substrāti: laktoze, cellobioze
Intraluminālā (dobumu) gremošana - endoglikozidāžu darbība (cietes gremošana)
Endoglikozidāze: siekalu alfa amilāze -> mutes dobumā-> α-1;4 saite. Endoglikozidāze: aizkuņģa dziedzera alfa amilāze -> divpadsmitpirkstu zarnas-> α-1;4 saite.
Proteīnu gremošana sākas kuņģī: GASTRĪNS (hromon-signālmolekula)
GASTRĪNS - galvenais HCl sekrēcijas stimulators. Sintezēts G-šūnās. OBV, peptīdi, AS stimulē tā sekrēciju
Kā AS nokļūst asinsplūsmā?
Pēc atvieglotās transpdifūzijas (izmantojot specifiskus transporterus AS struktūrai)
aizkuņģa dziedzera alfa amilāze
darbojas 12p zarnā šķeļ alfa-14, saites
Proteolītiskie enzīmi - ekso un endopeptidāzes
endopeptidāzes - šķeļ peptīdsaites ķēdes iekšienē eksopeptidāzes - atšķeļ pa vienai AS no polipeptīdu ķēdes abiem galiem
Zarnu bārkstiņu virsmas enzīmu darbība (tālākā ogh šķelšana)
enzīmi - kā transmembranāli proteīni (viens gals citoplazmā, otrs vērsts pret zarnu lūmenu)
intraluminālā (dobumu) gremošana
enzīmi izdalās dobumos, notiek šķelšana Cietes hidrolīze līdz dekstrīniem, maltotriozei, maltozei siekalu amilāzes un aizkuņģa dziedzera (pankreatiskās) amilāzes iedarbībā
Aminoskābju uzsūkšanās - Kādi transportproteīni nodrošina transportu?
neitrālu, skābu, bāzisku aminoskābju pārnesēji, specifiski prolīna pārnesēji. Lielākā daļa pārnesēju ir Na+ atkarīgi, tas ir - aminoskābes ieplūst šūnā kopā ar Na+ joniem. Na+/K+ -ATPāze „izpumpē" liekos nātrija jonus no šūnas. (lai varētu ieplūst pa apikālo polu AS ar Na)
Aizkuņģa dziedzera eksopeptidāzes
no C term gala šķels • Karboksipetidāzde A - aiz aromātiskām aminoskābēm • Karboksipetidāze B - bāziskām.
Aizkuņģa dziedzera endopeptidāzes
no N term. gala šķels • Tripsīns - bāziskām aminoskābēm (Lys, Arg); • Himotripsīns - aiz aromātiskām AS šķeļ peptīdsaites; • Elastāze - īsām/mazām < 2C atomi sānu ķēdē.
AS uzsūkšanās - kā AS tiek transportētas uz asinīm?
no zarnu lūmena cauri bārkstiņu epiteliocītiem uz asinīm (izmantojot ATF)
membranālā gremošana
oligosaharīdu šķelšana par monosaharīdiem zarnu bārkstiņu virsmas enzīmu iedarbībā.
Ciete
satur 2 glikozes polimēru veidus: 1. Amiloze ir nesazarots polisaharīds ar α1-4 glikozīdiskajām saitēm; 2. Amilopektīns ir līdzīgs amilozei, bet ar daudziem sazarojumiem, sazarojumu vietās veidojas α1-6 glikozīdiskā saite.
Glikogēns
zarots polisaharīds, kas sastāv no α-D-glikozēm, savienotām ar α1 → 4 glikozīdiskām saitēm un zarojuma vietās ar α1 → 6 glikozīdiskām saitēm (α1 → 6 saite ik pēc 8 - 12 glikozes molekulām). veido globulāro struktūru
siekalu alfa amilāze (kāda nozīme cietes gremošanā?)
šķeļ alfa-1,4 saites (endoglikozidāze)