Civiltiesības
JACKPOT
SMile.
Tiesiskais darījums
atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisko attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (CL 1403. p.).
Būtiskās darījuma sastāvdaļas
attiecīgajam tiesiskā darījuma veidam likumā noteiktās neatņemamās pazīmes (sk. CL 1470. p.).
Intelektuālā īpašuma objekti
cilvēka literārās, mākslinieciskās, zinātniskās, tehniskās vai citādas jaunrades rezultātā radīti darinājumi, kurus aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības. Piemēri: dzejolis, glezna, skulptūra, tehnisks izgudrojums. Intelektuālā īpašuma objekti tiesiskā ziņā pastāv neatkarīgi no to konkrētā materiālā ietvara, piemēram, autora sarakstīts romāns eksistē neatkarīgi no tā, vai tas izdots grāmatas formā. Intelektuālā īpašuma tiesības kā izņēmuma tiesības garantē subjektam iespēju gūt mantisku un nemantisku labumu no intelektuālā īpašuma objekta.
Līgums
civiltiesiskajā apgrozībā izplatītākais un nozīmīgākais tiesiskā darījuma veids, jo tiek izmantots indivīdu eksistencei nepieciešamo mantisko labumu apmaiņai, kā arī dažādu nemantiska rakstura vajadzību apmierināšanai.
Līgumu brīvības princips
civiltiesībās dominējošā privātautonomijas principa būtiskākā izpausme.
Absolūti spēkā neesoši ir
darījumi, kuri ir uzskatāmi par nenotikušiem jau no šo darījumu izdarīšanas brīža.
Līgumu klasifikācijas nozīmīgākie veidi ir
iedalījums vienpusējos un divpusējos līgumos, kā arī konsensuāllīgumos un reāllīgumos.
Tiesiskā darījuma iztulkošanas mērķis
noskaidrot darījuma noteikumu juridiski saistošo saturu.
Piešķīrumam vienmēr ir
tiesisks pamats (causa - latīņu val.), kas juridiski attaisno piešķīruma izdarīšanu.
Iestāde
CL 1407.panta izpratnē ir ar valsts varas aktu nodibināta autonoma institūcija ar juridiskās personas tiesībām, kurai ir sava manta, sava pašpārvalde un kura kalpo noteiktu valsts mērķu sasniegšanai:
Divpusējā līgumā (sinonīms - savstarpējs līgums) pamatpienākumi ir
abiem (visiem) līdzējiem.
"Lietu kopība"
ar juridisko personību CL 1407. p. izpratnē ir mantojums (sk. CL 383. p.).
Komerclikuma normas par komersanta uzņēmumu (KCL 18. un turpm. p.) ir analogi jāpiemēro
arī citu saimnieciskās darbības subjektu (ārstu, advokātu, notāru, zemnieku u.c.) uzņēmumiem.
Nejaušās sastāvdaļas
dabisko sastāvdaļu paplašinājumi vai aprobežojumi, kā arī darījuma blakus noteikumi, pie kuriem visupirms pieder nosacījumi, termiņi un uzlikumi (sk. CL 1472. p.).
Tiesiskā darījuma sastāvdaļas CL 1404. panta izpratnē
darījuma saturā ietveramie noteikumi.
Bezķermeniskas lietas
dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas (CL 841. p. 2. d.).
Tiesiskais darījums
dominējošais jēdziens mācībā par tiesisko darījumu. Šī mācība ir teorētisko uzskatu kopums par tiem tiesību jautājumiem, kas ir kopīgi visiem civiltiesībās sastopamajiem tiesiskajiem darījumiem.
Civiltiesību subjekti
fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgās personālkomercsabiedrības - pilnsabiedrība un komandītsabiedrība.
Tiesiskā darījuma iztulkošana nepieciešama
gadījumos, kad dalībnieku gribas izteikumi, kas veido tiesisko darījumu, ir saprotami dažādās nozīmēs, pat šķietami izteikumi neatbilst dalībnieku patiesajai gribai.
Objektīvā iztulkošana
interpretē darījumā ietilpstošos gribas izteikumus tā, kā tos būtu drīkstējusi saprast saprātīga un neitrāla trešā persona, kas zina darījuma noslēgšanas apstākļus. Vairāk aizsargā gribas izteikuma adresātu. Lietderīga, lai iztulkotu daudzpusīgus darījumus. Visbiežāk izmantotā iztulkošanas metode.
Apstrīdami tiesiskie darījumi noslēgšanas brīdī
ir spēkā, bet likumā noteiktos gadījumos var zaudēt spēku pēc dalībnieku vai trešo personu iniciatīvas.
Tiesisko varu pār tiesību objektu tiesību subjekti īsteno
izlietojot tiesību normās noteiktās subjektīvās tiesības.
Valsts
juridiskā persona, jo tai kā tiesību subjektam ir jāpiedalās civiltiesiskajā apgrozībā, lai apmierinātu savas materiālās vajadzības, sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumus, kā arī īstenotu visai sabiedrībai nozīmīgas funkcijas ekonomikas jomā.
Tiesību objektam jābūt tādam
ko var precīzi identificēt un konkretizēt, bet atsavināšanas gadījumā atsavināt kā vienību.
Komerctiesības
komersantu speciālās civiltiesības.
Lietas var būt
ķermeniskas un bezķermeniskas (CL 841. p.).
Civiltiesību objekti
lietas un nemateriāli labumi, uz kuriem tiesību subjekti attiecina savu tiesisko varu.
Vienpusējs līgums
līgums, kurā pamatpienākumi ir tikai vienam no līdzējiem.
Konsensuāllīgums
līgums, kurš atzīstams par noslēgtu līdzēju vienošanās brīdī.
Nodibinājums
mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Ķermeniskas lietas
materiālā formā pastāvoši, vizuāli uztverami objekti, kas var tikt pakļauti tiesību subjekta varai. Ķermeniskām lietām raksturīga ir telpiska norobežotība no citām. Ķermeniskas lietas ir, piemēram, kustamas vai nekustamas, vienkāršas vai saliktas, radušās dabiskā ceļā vai izveidotas mākslīgi.
Klusēšana kā pilnīga bezdarbība
nav atzīstama ne par piekrišanu, ne par noliegšanu, izņemot likumā tieši noteiktos gadījumus (CL 1430. p.).
Pašvaldībām juridiskās personas statuss
nepieciešams, lai tās varētu piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā, nodrošinot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju sociālo un ekonomisko vajadzību apmierināšanu.
Absolūta spēkā neesamība un apstrīdamība
nevis kritēriji tiesisko darījumu klasifikācijai, bet gan likumā definēti apstākļi, kas ietekmē darījuma tiesisko spēku.
Subjektīvā iztulkošana
noskaidro darījuma dalībnieku patieso gribu. Tiek izpētīti un noskaidroti katra dalībnieka subjektīvie priekšstati par viņa gribas izteikumu saturu. Vairāk piemērota vienpusēju tiesisko darījumu iztulkošanai, jo sekas izraisa tikai viena dalībnieka griba.
Lietu tiesības
noteic lietu piederību konkrētām personām.
Gribas izteikums var būt
noteikts - tiešs un nepārprotams (sk. CL 1428. p. 1. un 2. d.) vai arī konkludents, kad tas izdarīts bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē (sk. CL 1428. p. 1., 3. d.).
Juridiskās personas
noteiktu mērķu īstenošanai nodibinātas un likumā par tiesību subjektiem atzītas organizācijas, kas par savām saistībām atbild tikai ar savu, no dibinātāju un dalībnieku mantas nošķirtu mantu.
Darījuma dabiskās sastāvdaļas
noteikumi, kas jau saskaņā ar likumu ietilpst darījuma saturā bez sevišķas dalībnieku norunas, bet kurus var atcelt vai grozīt ar dalībnieku vienošanos (sk. CL 1471. p.).
Tiesiskais darījums
nozīmīgākais juridiskais instruments, kuru tiesību subjekti, darbojoties privāto tiesību jomā, izmanto savu mantisko un nemantisko interešu īstenošanai.
Uzņēmums
organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai (KCL 18. p.). No Komerclikumā ietvertās uzņēmuma definīcijas secināms, ka uzņēmums ir materiālo un nemateriālo līdzekļu kopums, ar kuru komersants vai cits subjekts veic pastāvīgu saimniecisko darbību.
Patērētāju aizsardzības tiesības
reglamentē patērētāja tiesiskās attiecības ar preču pārdevēju, ražotāju, kā arī pakalpojumu sniedzēju, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus.
Mantojuma tiesības
regulē cilvēka mantas pāreju citām personām viņa nāves gadījumā.
Darba tiesības
regulē darbinieku tiesiskās attiecības ar darba devējiem.
Ģimenes tiesības
regulē laulāto, kā arī vecāku un bērnu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Publiskās tiesības
regulē pakļautības attiecībās esošu subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Intelektuālā īpašuma tiesības
regulē personu tiesības uz intelektuālās jaunrades rezultātiem.
Saistību tiesības
regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, kā arī saistību pārkāpumu tiesiskās sekas.
Tiesībspēja
spēja būt par tiesību un pienākumu nesēju (subjektu). Jebkurš tiesību subjekts ir tiesībspējīgs.
Lai darījums būtu spēkā un radītu tiesiskas sekas,
tā dalībniekiem ir jāizteic atbilstoša griba (sk. CL 1404, 1427. p.).
Par tiesību objektiem nevar būt
tādi priekšmeti kas ir izņemti no civiltiesiskās apgrozības (sk. CL 929. p.).
Abstrakts tiesiskais darījums
tāds darījums, kurā piešķīruma tiesiskais pamats ir atdalīts no darījuma satura un nav no tā redzams.
Kauzāli tiesiskie darījumi
tie, kuros piešķīruma tiesiskais pamats ietilpst darījuma saturā un ir no tā redzams.
Daudzpusējs darījums
tiesiskais darījums, kas ietver vismaz divu personu gribas izteikumus (sk. CL 1427. p.). Piemēri: līgums, lēmums.
Vienpusējs darījums
tiesiskais darījums, kas sastāv no vienas personas gribas izteikuma.Piemēri: testaments, pilnvaras izdošana, līguma uzteikums.
Iedalījums kauzālos un abstraktos darījumos attiecas uz
tiesiskajiem darījumiem, ar kuriem kādam no dalībniekiem tiek piešķirta kāda mantiska vērtība jeb piešķīrums.
Rīcībspēja
tiesību subjekta spēja patstāvīgi iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Tās sastāvdaļas ir darījumspēja un deliktspēja.
Darījumspēja
tiesību subjekta spēja patstāvīgi noslēgt tiesiskos darījumus.
Deliktspēja
tiesību subjekta spēja uzņemties civiltiesisko atbildību par ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma (delikta) izdarīšanu.
Civiltiesības jeb privāttiesības
tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Reāllīgums
uzskatāms par noslēgtu lietas nodošanas brīdī.
Lietu kopība
vairāku tādu patstāvīgu, vienas vai dažādu šķiru, ķermenisku vai bezķermenisku lietu sakopojums zināmam nolūkam vienā sastāvā un ar vienu kopīgu nosaukumu, kuras šajā sastāvā atzīstamas tiesiskā ziņā par vienību jeb vienu pašu lietu (CL 849. p. 1. d.). Lietu kopības jēdziens ir radīts, lai vienkāršotu civiltiesisko apgrozību. Lietu kopību iespējams atsavināt un iegūt īpašumā kā vienotu objektu, jo Civillikums lietu kopību pielīdzina konkrētai atsevišķai lietai.
Disenss
vienošanās trūkums
Civillikumam ir četras daļas
ģimenes tiesības (26.-381. pants), mantojuma tiesības (382.-840. pants), lietu tiesības (841.-1400. pants), saistību tiesības (1401.-2400. pants).
