Uzturvielu hidrol'ize
Primārās žultsskābes:
- 3,7,12 trihidroksi-holānskābe (gliko/tauro)HOLSKĀBE - 3, 7 dihidroksi-holānskābe - DEZOKSIHOLSKĀBE 2) Aknās konjugējas ar glicīnu vai taurīnu F: 1.Veido micellas, kuru holskābes spirta grupa ļauj piesasitīt lipāzi un šķelt triacicglicerolu 2.kalpo kā taukskābju transporta forma
Tauku hidrolīzes process.
1. Sekundārās žskābes(litolskābe, henodezoksiholskābe) veido micellas. 2.Šķeltās tauku molekulas saistās ar pirmējo žultskābi(gliko/tauroholskābi, dezoksiholskābi). 3.Tievajās zarnās žultskābes atbrīvojas no tauku taukskābēm, daļa taukos esošo vitamīnu uzsūcas, žskābes nonāk atpakaļ žultspūslī, kur veidojas sekundārās žskābes. 4.Taukskābes, monoacilgliceroli -resintēzes process, sintezējas atpakaļ triacilgliceroli. Veidojas tauku transporta forma (lipoproteīni) - hilomomikroni, kuri uzņem: triacilglicerolus, holesterolu, taukos šķīstošos vitamīnus, nogādājot tos uz izmantošanas vai deponēšanās vietām. Procesa beigās hilomikroni nonāk aknās, kur tie sabrūk.
Aizkuņģa dziedzera α-lipāze
1.Funkcionē H2O vidē. 2.Emulgators- žultskābe
α-lipāze.
Atrodas visās gremošanas sulās. S= triacilgliceroli. P= 2 taukskābes un monoacilglicerols.
Karboksipeptidāzes
EKSOpeptidāze A-bāziskās B-visas pārējās
žultsskābes
Emulgators, veidojas aknās no holesterola, tam hidroksilējoties un pārveidojoties (pamats - holānskābe). Izšķir divas: Primārās un Sekundārās
Tripsīns
Pirmais, aktivē nākošās peptidāzes Atpazīst BĀZISKĀS(LYZ, ARG)
Peptidāzes
S=peptīdsaites Aktivējas ēšanas laikā, lai nenotiktu pašsagremošanās Endopeptidāzes- mazie fragmenti eksopeptidāzes- terminālie gali(atbrīvo AS) Kunģa sulā- pepsinogēns(neaktīvs)
Tievās zarnas izstrādātie enzīmi
Saharāze Dekstrināze Nukleozidāze Laktāze
Pēc gremošanas procesa vairs neuzsūcas un tiek izvadītas ārā.
Sekundārās žulstkābes
α-amilāze šķeļ
Siekalās Aizkunģa dziedzera sulā(ph-8.3) lineāro daļu veido glikozīdiskās saites 1→4
Dipeptidāzes
Tievā zarnā P= aminoskābes
Dekstrināze
Tievās zarnas glikozīdiskās saites 1→6 hidrolīzi.
Glikozidāzes
Visās sulās, bet ne kuņģa S= glikozīdiskās saites O un N
Elastāze -
alifātiskās
Himotripsīns
aromātiskās
Pepsīns-endopeptidāze
aromātiskās AS
Kuņģa sulā α-lipāze
funkcionē no pH3 un augstāk un 2.S= ir piena tauki (svarīga zīdaiņiem).
Biopolimēru hidrolīzi veic gremošanas sulu enzīmi, kas visi ir
hidrolāžu klases enzīmi
Sekundārās žultsskābes veidojas no
primārajām. Dekonjugējas, noņem -OH no 7.C -3,12 dihidroksiholānskābe - henodezoksiholskābe - 3 hidroksi holānskābe - litoholskābe. Sekundārās žultsskābes nākošā ēdienreizē nodrošina emulsijas veidošanos, enzīma darbību Pēc gremošanas procesa vairs neuzsūcas un tiek izvadītas ārā.
Maltāze
siekalās Aizkunģa dziedzera sulā S=maltoze(disah.)
aminopetidāzes
tievajās zarnās Šķeļ N terminālu EKSO P-Aminoskābes
Peptidāzes no Aizkunģa dziedzera
tripsinogenu, himotripsinogēnu, proelastāzi, prokarboksipeptidāzes A un B.
